Kā informējām lasītājus iepriekš, arī CESVAINES novadā 14. jūnijā piemiņas pasākuma laikā tika izrādīts gods un cieņa 1941. gadā uz Sibīriju deportēto cilvēku piemiņai. Neraugoties uz to, ka nebija iespējams rīkot plašu pasākumu, kāds tas bijis citkārt, piemiņas mirklis izvērties sirsnīgs un aizkustinošs.
– Parasti pēc piemiņas brīža tā dalībnieki dodas nelielā ekskursijā, kuras maršruts nav pārāk sarežģīts un neprasa daudz spēka un laika. Diemžēl šogad šāda kopābūšana nebija iespējama, tā vietā piemiņas brīža apmeklētāji pēc tā neilgu mirkli pavadīja kopā, lai aprunātos par sev aktuālām tēmām un atcerētos izsūtījuma laiku. Jāteic, ka piemiņas brīdi apmeklēja visai mazs pulciņš cilvēku – kopā ar pašvaldības pārstāvjiem 16. Taču, neskatoties uz to, pasākums izdevās ļoti emocionāls un sirsnīgs, – stāsta Cesvaines kultūras nama direktore Kristīne Aumele.
Viņa atklāj, ka no Cesvaines 1941. gadā tika izsūtīti 36 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija vecumā līdz 35 gadiem un ģimenes. Jaunākajam deportētajam bija vien trīs mēneši, un šo bērniņu no izsūtījuma paglābusi radiniece, kura zīdaini izņēmusi no vagona. Šis cilvēks bija Latvijas Universitātes profesors Jānis Bērziņš. Viņa vārds, neskatoties uz brīnumaino izglābšanos, tik un tā bijis atrodams gan izsūtīto sarakstā, gan nometinājuma vietu sarakstā.
– Es šajā piemiņas pasākumā jutos ļoti aizkustināta, man ir tik liels prieks, ka cilvēki, kuru dzimtas piemeklēja deportācijas, ved līdzi uz atceres pasākumiem savus bērnus un mazbērnus, iepazīstina viņus ar vēsturi un izglīto, liek saprast pagātnes notikumus. Es vēl vairāk priecātos, ja šajos piemiņas pasākumos būtu redzamas skolēnu rindas, bet ceru, ka nākotnē situācija uzlabosies un savai Dzimtenei svarīgu vēsturisko notikumu atceres brīžos piedalīsies arvien vairāk bērnu un jauniešu, – pauž Kristīne Aumele.
18.06.2021.