– Kādas ir jūsu domas par 14. jūnijā rīkoto pasākumu „Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām", kad visā Latvijā tika lasīti 1941. gadā izsūtīto iedzīvotāju vārdi? – jautājām sastaptajiem cilvēkiem.
Anete no Sarkaņiem: – Uz Sibīriju izvestos noteikti vajag atcerēties, godināt viņu piemiņu, pieminēt tos, kas dzimtenē neatgriezās, kā arī izrādīt cieņu tiem, kas joprojām ir kopā ar mums. Domāju, ka mūsdienās kaut kas tāds vairs nav iespējams, kad tāpat vien kādu paņems no privātīpašuma un aizvedīs kaut kur tālu projām. Turklāt Latvija ir ES un NATO dalībvalsts.
Judīte no Lubānas: – Tas ir pārdomāts pasākums, izvestos noteikti vajag pieminēt. Daudzi taču neatgriezās, uz mūžiem palika Sibīrijas plašumos, tālu no dzimtenes.
Una no Lubānas: – Man liekas, ka, rīkojot šādu pasākumu, tiek izrādīta cieņa aizvestajiem. Deportācijas uz Sibīriju gan 1941. gada 14. jūnijā, gan 1949. gada 25. martā ir traģiska lappuse Latvijas vēsturē, kas skāra ļoti daudzas dzimtas un ietekmēja to likteņus, izjauca ģimenes. To nedrīkst aizmirst.
Māris no Madonas: – 14. jūnijs, kad tik daudz nevainīgu cilvēku tika deportēti no Latvijas, ir sēru diena. Atbalstāms ir katrs pasākums, kas tiek rīkots, lai pieminētu un godinātu aizvesto piemiņu.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA un
AGRIS VECKALNIŅŠ
15.06.2021.