Madonas pilsētas svētku un veselības projekta ietvaros 6. jūnijā Smeceres silā norisinājās tautas orientēšanās skrējiens. Interese piedalīties šajā pasākumā vērtējama kā gana augsta – skrējienā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku.
– Orientēšanās skrējiens tika organizēts visas dienas garumā, lai mazinātu drūzmēšanos, visi skrietgribētāji tika lūgti laikus pieteikties skrējienam un izvēlēties sev ērtu laiku, kad viņi vēlas skriet. Ja kāds konkrēts laiks bija jau aizņemts un uz to gribēja pieteikties vēl kāds skrējējs, viņam nācās izvēlēties citu laiku. Kopumā bija piecas atšķirīga garuma distances, un katrs, izvērtējot savas spējas, varēja mērot sev piemērotāko no tām, – stāsta biedrības „OK Arona" vadītājs Gunārs Ikaunieks.
Pasākumā piedalījās 121 dalībnieks, skrējēju vidū bija gan pieredzējuši orientieristi, gan cilvēki, kuri pirmo reizi pamēģināja orientēties pēc kartes. Skrēja arī bērni un ģimenes, kuriem šis bija kopābūšanas pasākums. Distances bija no 2,7 līdz 5,5 km garas, dalībniekiem bija iespējams veikt arī izvēles distanci un doties nevis uz norādītajiem konkrētiem kontrolpunktiem, bet izvēlēties tos, kurus pašiem vieglāk atrast.
Orientēšanās skrējienā pārsvarā piedalījās jaunā Madonas novada iedzīvotāji (Ērgļu, Cesvaines un Lubānas), bet skrējēju vidū bija arī ciemiņi no Jēkabpils, Siguldas un Valmieras. No 15. jūnija katru otrdienu būs iespējams doties orientēšanās distancēs, to organizēs orientēšanās klubs „Arona".
Taujāts par to, vai tautas orientēšanās laikā bija manāms konkrētas grupas vai dzimuma pārsvars, Gunārs Ikaunieks atbild, ka skrējēju vidū bija gan ģimenes, gan individuālie skrējēji, gan pieredzējuši sportisti, kuri trenē un uztur sevi formā, gan tie, kuri skrēja pirmo reizi.
– Dalībnieku vidū bija izteikta dažādība, nevar teikt, ka kāda grupa būtu pārstāvēta vairāk vai cita mazāk. Tas pats attiecas arī uz dzimumiem, jo sieviešu un vīriešu skaits bija gana līdzīgs. Orientieristu pulciņš novada apmēros ir vērtējams kā gana liels, interese par šo sporta veidu ir visai liela. Tendence interesēties par orientēšanos un nodarboties ar šo sporta veidu pieaug un turas pietiekami stabili. Nevar teikt, ka būtu pieredzēts liels kritums, – secina Gunārs Ikaunieks.
Ar orientēšanās sportu var nodarboties ne tikai profesionālā līmenī, bet arī veselības uzturēšanas nolūkos, kā to izvēlējusies darīt Zinta Gulbe.
– Orientēties es sāku skolas laikā; protams, guvu traumas, pēc tam pārtraucu šo nodarbošanos, pauze ilga 10 gadu. Tad atsāku orientēšanos, to jau bija pārņēmis Gunārs. Tā kā orientēšanos jau biju apguvusi un arī sajūtas teica priekšā, ja vajag atsākt to darīt, es atgriezos orientēšanās sportā. Kopumā varētu teikt, ka es ar orientēšanos nodarbojos aptuveni 20 gadu. Esmu sporta skolotāja meita, un līdz ar to sportiskās aktivitātes mani ir piesaistījušas. Pirms guvu traumas, pret sportu attieksme bija kā jau pret sportu, bet pēc tam sapratu un arī sajutu, ka gūtās traumas ierobežo, nosaka konkrētu līmeni, cik daudz varu pavilkt. Un tad nekas cits neatliek, kā tam piemēroties un saprast, cik augstā līmenī, nenodarot sev pāri, ar orientēšanos var nodarboties. Man šis sporta veids ir hobija līmenī.
Mana mamma ir mežinieks, viņa visu ģimeni ievilka gan orientēšanās padarīšanā, gan meža stādīšanā un citos meža darbos. Mežs ir vistuvākais latvieša sirdij. Orientēšanās ir labs sporta veids, kas vienlaikus ļauj apvienot dabas baudīšanu ar savu prāta spēju un atjautības pārbaudi. Protams, tiek testēts arī fiziskās sagatavotības līmenis. Orientējoties neatliek laika nekam citam, prāts atslēdzas pilnīgi no visa, eksistē tikai distance, kontrolpunkti. Es neesmu kritusi azartā, bet orientēšanās ir mana atslābināšanās no ikdienas, – savā pieredzē dalās Zinta.
Viņa regulāri piedalās vietējā mēroga orientēšanās pasākumos, pēdējos divus trīs gadus arī sezonālajos Jēkabpils orientēšanās kluba pasākumos, kas norisinās no aprīļa līdz septembrim. Tāpat startēts arī „Kāpā" un tad, kad kopā ar Gunāru Ikaunieku notika braucieni uz ārzemēm, ir būts Itālijā, Serbijā, Rumānijā. Zinta smejot saka, ka viņa valstis vairāk zina un atpazīst tieši no to mežiem nekā no pašas valsts kā tādas. Viņa teic – pašai vairāk patīkot orientēties pēc kartes, pastīvēties ar sava vecuma pārstāvjiem, sevi izaicināt un pārbaudīt. Kad notiek kādas sacensības, Zinta tajās startē zem „OK Arona" nosaukuma, bet lielākoties orientēšanās distances mēro kā individuālais skrējējs. Pateicoties Zintas interesei par orientēšanos, šo sporta veidu iecienījusi arī viņas māsīca, kuru nu jau varot dēvēt par īstu orientieristu.
Tautas orientēšanās skrējiena rezultāti
Sieviešu vidū 5,5 km distancē 1. vietu ieguva Una Arama (Madonas BJSS), 2. vieta Elīzai Madsenai (Madonas BJSS/OK Arona), 3. vietu izcīnīja Katrīna Bērziņa (Oļi/Madona). 3,9 km distancē 1. vieta Anetei Strautai (Vestiena), 2. vieta Zanei Robaldei (OK Arona), 3. vieta Kristīnei Mutorei. 3,1 km distancē 1. vieta Katei Iesalniecei (Madonas BJSS/OK Arona), 2. vieta Artai Pinkai (Madonas BJSS/OK Arona), 3. vietā ierindojās Anita Katlapa (Ineši). 2,7 km distancē 1. vieta Anetei Vintišai (Madonas BJSS/OK Arona), 2. vieta Lienei Riekstiņai (Madonas BJSS/OK Arona), 3. vieta Kristīnei Borovikovai (Madonas BJSS/OK Arona). Izvēles distancē 1. vietu ieguva Evita Nikonova, 2. vietā Nataļja Peļepeca (Madona), 3. vietā Elīza Stiprā (Stiprie).
Vīriešu vidū 5,5 km distancē 1. vieta Andrim Jubelim (Mežmalas/Madona), 2. vietā Sabo-Bar Guy (Mežmalas), 3. vietā Ritvars Ļepeškins (Madonas BJSS/OK Arona). 3,9 km distancē 1. vietā Jānis Lejiņš (Mežmalas), 2. vietu ieguva Agris Veckalniņš („Stars"), 3. vietā Nauris Stiprais (Lubāna). 3,1 km distancē 1. vieta Vilnim Ķūrenam (OK Arona), 2. vietā Edgars Kauliņš (Vestiena). 2,7 km 1. vieta Gatim Ābelniekam, 2. vietā Jānis Iesalnieks (Madonas BJSS/OK Arona), 3. vieta Kārlim Rudzītim (Madonas BJSS/OK Arona). Izvēles distancē 1. vieta Mikum Danielam Brencim, 2. vieta Valdim Brencim, 3. vietā Jānis Riža.
15.06.2021.