Šajā pavasarī aprit 170 gadu, kopš Vestienas pagasta „Gretēs" dzimis Jānis Ilsters – pirmais latviešu botāniķis, pirmās botānikas mācību grāmatas latviešu valodā autors, skolotājs, botānikas un zooloģijas latviskas terminoloģijas aizsācējs, unikāla herbārija izveidotājs un publicists.
Jau bērnības gados savās dzimtajās mājās „Gretēs" viņš guva daudzus neaizmirstamus iespaidus no skaistās un daudzveidīgās dabas – kalniem, lejām, ezeriem un augiem. Savas plašās zināšanas ieguvis pašmācības ceļā, kļūstot par izcilu botānikas speciālistu.
Pieminot Jāni Ilsteru, Vestienas pagasta ģerbonī iekļauts pirmais augs no viņa botānikas grāmatas – zilais vizbulis, kura krāsa simbolizē arī pagasta daudzos ezerus. Savulaik apmēram 500 augiem botāniķis pierakstījis latviskos nosaukumus – līdzās zilajam vizbulim vārdu devis gundegai, pienenei, magonei, kreimenei, mežrozītei un citām puķēm.
Daudzus gadus, pateicoties Nebaru ģimenes uzņēmībai un entuziasmam, Vestienas pagasta „Gretēs" tiek kopta piemiņas vieta Jānim Ilsteram. 1973. gada pavasarī šeit atklāts piemiņas stabs.
– Uzrakstīja projektu Eiropas Lauksaimniecības fondam, un 2013. gada 27. maijā, tieši pēc četrdesmit gadiem, atklājām atjaunoto Jāņa Ilstera piemiņas zīmi un labiekārtotu piemiņas vietu, – atceras BIRUTA NEBARE.
– Kad īsti sākāt dzīvot šai pusē?
– 1989. gadā, kad sākām apdzīvot „Gretes", te ienācām tukšā vietā, viss bija krūmiem aizaudzis, mājvieta bija sagruvusi, to nošķūrējām un ar latvisku entuziasmu uzcēlām jaunu. Viss būvēts pašu spēkiem vairāku desmitu gadu garumā. Saimniekot uzsākām kā Breša zemnieki, mums ir 34 hektāri zemes, paldies saimniecības kādreizējam direktoram Ērikam Veibam, kas mudināja saimniekot nevis trijos hektāros, kā ģimenes galva sākumā vēlējās, bet iedrošināja mūs ņemt daudz vairāk zemes.
– Vai prāvo īpašumu apsaimniekojat kopā ar vīru?
– Mūsu ģimenē ir četri bērni, jaunākais dēls Pēteris dzimis 1988. gadā, joprojām dzīvo tepat, tā ka palīgu netrūkst. Tagad visi bērni jau ir precējušies, visiem ir ģimenes, mums ir astoņi mazbērni un viena mazmazmeitiņa, kam šobrīd ir pieci mēneši. Dēls Lauris strādā citur, bet piektdienu vakaros ar ģimeni brauc uz „Gretēm", meita Aija ar ģimeni dzīvo Ikšķilē, dēls Jānis strādā Salaspilī, kopā ar ģimeni dzīvo Ikšķilē. Tā kā „Gretēs" dzīvojamajā ēkā visiem ir kļuvis par šauru, nācās domāt par vietas paplašināšanu un nākamo būvi. Pirts vietu pārplānojām, un tagad tur top atsevišķa mītne. Katrā ziņā atrodamies burvīgā Vidzemes augstienes ainavā, tepat skatam atklājas Stirnezers, kurā, nopērkot atļauju, varam zvejot zivis (ka tikai tam būtu laiks…). Ziemā, laižoties no pakalna lejā ar slēpēm, līdz ezeram ir pamatīgs nobrauciens. Ezermalā visos laikos ir bijis daudz bebru; pļavās aug puķes, mežā vasaras svelmē paēnu dod lieli koki. Mums ir arī sava bioloģiskā saimniecība, kurā aprūpējam zīdītājgovju ganāmpulku. Šobrīd govīm sadzimuši vairāk nekā 60 teliņu, skolas bērniem nereti lieku saskaitīt, cik ir brūnu, cik melnu, cik raibu teliņu. Vārdus tiem liekam pēc mātes vārda pirmā burta. Šogad tie ir: Saulaine, Pelašķe, Setra, Seitija, Pastorāle, Secis, Sindris, Saltums, Pols, Pērle, Palejs, Portugāle…
– Ko varat pastāstīt par botāniķa Jāņa Ilstera piemiņas vietu?
– Kad ienācām „Gretēs", piemiņas vieta Ilsteram jau bija. To izveidoja Madonas muzejs, iestādes toreizējā direktore Elza Rudenāja. Man, starp citu, saglabājies ielūgums no 1973. gada, kad strādāju mežniecībā un biju uzaicināta uz šīs piemiņas vietas atklāšanu. Par Jāņa Ilstera vārda popularizēšanu tolaik rūpējās Vestienas kultūras dzīves vadītāja, sirsnīgā Alīda Graubiņa. Uz šo vietu viņa veda gan skolēnus, gan pensionārus, tāpat interesentus no tālākām malām.
– Kas palīdzēja līdzās saimniecības darbiem atrast laiku un līdzekļus kultūrvēsturei?
– Kultūrvēsture mani vienmēr ir interesējusi. Lai virzītu savu domu uz priekšu, tāpat kā daudzi šajā gadsimtā sāku apgūt projektu rakstīšanu. Vēlējos atjaunot Jāņa Ilstera piemiņas vietu, kā biedrības „Mūžizglītība Gretēs" vadītāja rakstīju vienu projektu, to nepieņēma, tad rakstīju otru. Biedrības mērķis ir saglabāt paaudžu atmiņās botāniķa Jāņa Ilstera mūža ieguldījumu, pateicoties Eiropas Lauksaimniecības fonda finanšu atbalstam, 2013. gada 27. maijā „Gretēs", tieši pēc četrdesmit gadiem, atklāja atjaunoto Jāņa Ilstera piemiņas zīmi un labiekārtotu piemiņas vietu. Tika izveidota piknika vieta ar koka lapenīti, sirsniņmāja, taciņa. Atklāšanas dienā organizējām skaistu pasākumu, ieradās daudz ciemiņu.
– Ne tik sen lapenīte vētrā cieta?
– Jā, decembrī tai virsū uzgāzās koks. Sākumā domājām, ka skāde ir mazāka, bet atklājās, ka arī lapenītes pamati ir cietuši. Sāku zvanīt, interesēties, ko darīt. Madonas novada pašvaldības tūrisma darba organizatore Sanita Soma ieteica meklēt finansējumu pašvaldībā. Šobrīd jau ielieti lapenes jaunie pamati, to veidosim tādu pašu kā pirmo. Lapenē būs galds, sēžamie, divi informatīvie stendi. Tajā ar ciemiņiem varēs dzert tēju, pasēdēt, parunāties. Bērniem parasti izsniedzu sakopētas lapas ar botāniķa Ilstera nosaukto puķu attēliem, ar dabiskām krāsām rosinu viņus šīs puķes izkrāsot. Tad šos attēlus viņi ar prieku var paņem sev līdzi uz mājām.
Lai jaunā lapene taptu, šobrīd darbojas divi strādnieki, līdz jūnija beigām lapenes darbiem būtu jābūt pabeigtiem. Mazliet tālāk ir piemiņas stabs Jānim Ilsteram, apkārt tam skaistas gravas ar lieliem un jau seniem kokiem. Negribas kokus zāģēt, bet ik pa brīdim kāds nolūst, nekas nav mūžīgs.
– Kas šai vietā bija agrākos laikos?
– Kā man savulaik stāstīja Alīda Graubiņa (arī viņas senči dzīvoja Vestienā), te Latvijas laikā esot notikušas zaļumballes. Spēlējusi ragu mūzika, apkārtnē mituši daudz muzikantu. Pa ceļam uz Ilstera piemiņas stabu redzama šāviņa izveidota bedre. Otrā pasaules kara laikā šai pusē bija sīvas cīņas starp krievu armiju un vāciešiem, vēstures liecības glabā gan reljefā redzamās zīmes, gan nostāstus.
– Vai varam uz Jāņa Ilstera piemiņas vietu aicināt interesentus?
– Noteikti! Lai brauc apskatīties. Pie mums bijuši tūristi arī no Rīgas, no „Skaisto skatu aģentūras", brauc pensionāri, ģimenes, tāpat skolēni. Iepriekš gan aicinu vienoties par vizītes laiku, zvanot uz tālruni 29450715. Sakarā ar pandēmiju no skolām pēdējā laikā mums bijis krietni mazāk interesentu. Pirms tam ik gadu „Gretēs" rīkojām sakopšanas talkas, kurās piedalījās Vestienas pamatskolas skolēni un skolotāji, savācot pērnās lapas, izravējot celiņu, nokrāsojot nojumi. Pēc darba visiem bija gandarījums par paveikto, sarūpējām cienastu talciniekiem. Ar interesi skolēni klausījās stāstījumu par Jāņa Ilstera piemiņas vietas un saimniecības izveidošanu „Gretēs", baudīja atpūtu labiekārtotajā piknika vietā. Šeit bijuši arī vācu tūristi, kādu stundu tie vadīja laiku pie mums, tad devās uz zemnieku saimniecību „Jāņkalni", kur iekopta viena no lielākajām krūmmelleņu audzētavām Madonas novadā, tālāk uz Kāla ezera malu – Vestienā ir daudz skatāmu lietu.
Vienmēr lepojos un stāstu, ka Jānis Ilsters uzrakstījis pirmo botānikas mācību grāmatu latviešu valodā „Botānika tautas skolām un pašmācībai" (1883. g.). Grāmatā doti trīsdesmit augu apraksti, kā arī norādīts uz to iespējamo izlietošanu. Grāmatu sarakstot, Ilsters veidojis latviešu botānisko terminoloģiju, izdevums ir ievērojams solis latviešu zinātniskās literatūras veicināšanā.
Rokrakstā palikusi Jāņa Ilstera „Zooloģija". Viņš strādājis arī pie „Praktiskās botānikas sistemātiska kursa" sarakstīšanas, taču šis darbs palikušajos rokrakstos nav atrasts.
Lielu ieguldījumu J. Ilsters ir devis tautas garamantu vākšanā. Tās ir „Latvju dainām" iesūtītās 865 tautasdziesmas no Vestienas, tie ir materiāli A. Lerha-Puškaiša „Latviešu tautas teikām un pasakām".
J. Ilsters bija arī izcils pedagogs, kas prata atrast pareizu pieeju mācību darbā. Bērni savu skolotāju ļoti mīlējuši un cienījuši.
04.06.2021.