Daudzi no tiem, kuri pārslimojuši "Сovid-19", norāda, ka ilgstoši pēc atveseļošanās var būt novērojami atšķirīgi simptomi, laikrakstu "Stars" informēja "Dr. Federa Vācijas-Latvijas kardioloģijas privātprakse". Kādam "lēkā" temperatūra, cits izjūt depresiju un trauksmi, vēl kādam rodas mentālas problēmas – tā saucamā "migla galvā".
Taču visbiežāk pacienti norādot uz vājumu un nogurumu. "Covid-19" grauj pat jaunu cilvēku izturību, tāpēc atgriešanās pie iepriekšējā fiziskās aktivitātes līmeņa var izrādīties ilga, novērojuši mediķi.
Roberts Feders, kardiologs ar darba pieredzi labākajās Vācijas klīnikās, iesaka nesteigties ar fiziskās slodzes atsākšanu, jo "Covid-19" var izraisīt sirds bojājumus. Ir situācijas, kad fizisko slodzi neiesaka pat 6-12 nedēļas pēc koronavīrusa pārslimošanas. "Spēku atgūšanai pēc "Covid-19" viennozīmīgi jābūt pakāpeniskai, uz individuālu pieeju un savu sajūtu vērojumiem balstītai. Ja "Covid-19" ir pārslimots viegli (bez sirdsklauvēm, sāpēm krūtīs, smaga elpas trūkuma) un pacientam vismaz 7 dienas nav novērojami slimības simptomi, tad varētu sākt domāt par fiziskās slodzes atsākšanu," norāda ārsts. "Taču, pirms atļaut fizisko slodzi, ārsts parasti veic analīzes. Piemēram, lai diagnosticētu sirds bojājumus, par labu marķieri asinsanalīzēs kalpo augstas jutības Troponīns-T un Pro-BNP, kā arī D-Dimēri, ja ir aizdomas par trombotiskām komplikācijām. Savukārt pie aizdomām uz sirds bojājumu būtu jāveic elektrokardiogramma un ehokardiogrāfija."
Mediķu pieredze ir ļāvusi izstrādāt atgriešanās pie agrākās aktivitātes četrus posmus, kā arī sava veselības stāvokļa patstāvīgas novērtēšanas skalu pacientiem – uz ko kardiologs šobrīd orientējas arī savā praksē.
Katrā no posmiem ir uzmanīgi jāieklausās savās sajūtās un saudzīgi jāizturas pret organismu, to nepārslogojot.
Jāsāk ar vieglu fizisko aktivitā-
ti – šim posmam ir jāilgst vismaz divas nedēļas. Ar vieglu fizisko slodzi tiek saprasts darbs dārzā, mājas uzkopšana, viegla pastaiga vai, piemēram, jogas nodarbība. Aktivitātēm nevajadzētu pārsniegt tādu slodzi, kad cilvēkam kļūst grūti parunāt.
Nākamās pāris nedēļas var veikt, piemēram, pastaigas ātrā solī, kāpšanu augšā un lejā pa kāpnēm, peldēšanu, riteņbraukšanu. Tas atkarīgs arī no tā, cik fiziski aktīvs cilvēks bijis pirms saslimšanas. Svarīgi aktivitātes sadalīt atsevišķos "piegājienos" jeb veikt aktivitāti un pēc tās paredzēt arī atpūtas posmu, un tā vairākkārt. Slodzi var turēt tādā līmenī, ka neizjūt izteiktu elpas trūkumu un var brīvi sarunāties.
"Ritot dienām, pakāpeniski paaugstiniet slodzi, tomēr atcerie-
ties – ja jūtat, ka kļuvis grūti, apstājieties – dodiet organismam laiku atgūties," teic kardiologs.
Aktivitāšu slodzi var turpināt, trenējot koordināciju, spēku un līdzsvaru. Tas var būt skrējiens ar virziena maiņu vai sāniski, vingrojumi ar svaru un tamlīdzīgi. "Tomēr pat šajā gadījumā pacientam nevajadzētu rasties sajūtai, ka treniņš ir ļoti smags.
Beidzamā posma noslēgumā cilvēkam ir jājūt sevī spēki atgriezties pie aktivitātes, kāda bijusi pirms "Covid-19" slimošanas, un pat pie augstākām slodzēm," vērtē Roberts Feders.
Viņš arī uzsver, ka pret šiem ieteikumiem nevajadzētu izturēties virspusēji, jo pat bezsimptomu "Covid-19" pārslimošanas gadījumā pacientiem var parādīties problēmas ar plaušām un sirdi.
"Dažos šādos gadījumos fiziskā aktivitāte ir kontrindicēta, jo var pat izraisīt nāvi. Tieši tāpēc nepieciešams uzmanīgi ieklausīties savā organismā un pakāpeniski palielināt slodzi. Pacientam ir rūpīgi jāseko savam pulsam, elpas trūkumam un vājumam – ja kļūst sliktāk nekā parasti, tad nepieciešams atgriezties pie iepriekšējās aktivitātes fāzes, kā arī konsultēties ar ārstu. Diemžēl rehabilitācijas periods pēc "Covid-19" var būt ilgstošs, taču tam ir jāiziet cauri," skaidro R. Feders. Tomēr aktivitātēm jāļaujas, jo tās viennozīmīgi ļauj ātrāk atgūt veselību. Vislabāk iepriekš konsultēties ar ārstējošo ārstu, pirms uzsākt fizisko slodzi.
04.06.2021.