Lielāko daļu sabiedrības, kas seko līdzi jaunākajām aktualitātēm, droši vien jau piektdien sasniedza ziņa par to, ka 28. maijā Satversmes tiesa (ST) vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei.
Lietā tika apvienoti trīs pieteikumi – no Inčukalna, Varakļānu un Garkalnes novada domēm. Iesniedzēji lūdza ST pārbaudīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma „Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai.
Bez tam, pēc Varakļānu novada domes ieskata, apstrīdētās normas aizskar tās tiesības, jo ar šīm normām Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta ir pievienoti Rēzeknes novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju šos pagastus un pilsētu iekļaut Madonas novadā vai saglabāt kā patstāvīgu pašvaldību. Dome uzskatīja, ka, pieņemot apstrīdētās normas, Saeima rīkojusies pretēji reformas mērķiem un tās pamatā esošajiem kritērijiem, kā arī pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldības principu. ST secināja, ka likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus, jo iekļāvis Varakļānu novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumos paredzēts Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas sadarbības pienākums vienīgi atsevišķās jomās.
ST arī norādīja, ka Varakļānu novada iekļaušanā Rēzeknes novadā ar apsvērumiem par tā kultūrvēsturisko piederību Latgalei likumdevējs balstījies uz tādiem apsvērumiem, kas nebija atzīstami par reformas īstenošanas kritērijiem, un nav saglabājis uz visiem jaunveidojamiem novadiem vienlīdzīgi attiecināmu pieeju.
Līdz ar to ST secināja, ka, pieņemot Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 31.15., 31.29. un 31.30. apakšpunktu, likumdevējs rīkojies patvaļīgi.
Papildus ST norādīja, ka reformas īstenošanā var būt nozīmīga pašvaldības iedzīvotāju piederības izjūta un kopīgā identitāte. Lemjot par pašvaldības pievienošanu kādam citam novadam, var tikt ņemti vērā tās īpašie apstākļi, tostarp arī tas, ka pašvaldības iedzīvotāji jūtas piederīgi konkrētam novadam. Ja atceramies, lielākā daļa Varakļānu novada iedzīvotāju ne reizi vien tika pauduši savu vēlmi pievienoties Madonas novadam – gan pēc Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas rosinātajā iedzīvotāju aptaujā, kurā vairāk nekā 84 procenti no aptaujā piedalījušos skaita nobalsoja par labu Madonas novadam, gan rīkotajā protesta akcijā.
Piektdien ilgi gaidītais Satversmes
tiesas lēmums kļuva zināms, un, kā neilgi pēc Satversmes tiesas lēmuma publiskošanas atzina Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, demokrātija Varakļānu novada lietā tomēr ir uzvarējusi. – Ir attaisnojusies iedzīvotāju aktivitāte, gan piedaloties aptaujā, gan vācot ziedojumus, lai segtu advokāta izdevumus, kas radušies, gatavojot dokumentus Satversmes tiesai, gan iesaistoties protesta akcijā. Varakļānos katrā ziņā valdīja uzskats – ja šoreiz iedzīvotāju vēlme netiks ņemta vērā, tad tiešām mūsu valstī nav taisnības un demokrātija nepastāv.
– Šobrīd Varakļānos lielākoties ir pacilāts noskaņojums. Pēdējās 40 minūtes nespēju vien atbildēt uz telefona zvaniem. Zvana gan žurnālisti, gan iedzīvotāji. Vēl, protams, jāgaida Saeimas un Centrālās vēlēšanu komisijas tālākie lēmumi, kuri droši vien sekos tuvākajā laikā, –
pauda Māris Justs.
Jau piektdien Centrālā vēlēšanu komisija nolēma atcelt 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes novadā un Madonas novadā. Savukārt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien nolēma likumprojektus, kas paredz Varakļānu pilsētu, Varakļānu pagastu un Murmastienes pagastu atstāt Madonas novadā, virzīt izskatīšanai Saeimas ārkārtas sēdē 31. maijā. Tāpat VARAM iesniegusi Saeimā likumprojektu „Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums", lai noteiktu kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamā Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanas. VARAM rosina pašvaldību vēlēšanas Madonas un Rēzeknes novadā pārcelt uz 11. septembri. Ministrijā izstrādātie likumprojekti arī paredz, ka līdz 1. jūlijam darbu šajās pašvaldībās turpina līdzšinējās pašvaldību domes, bet no 1. jūlija līdz 1. oktobrim – Saeimas iecelta pagaidu administrācija katrā pašvaldībā trīs cilvēku sastāvā.
Savukārt Saeima vakar dienas pirmajā pusē, reaģējot uz Satversmes
tiesas spriedumu, kas atceļ Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam, konceptuāli atbalstīja likumprojektu par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam.
Tika plānots, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija dienas gaitā varētu skatīt likumprojektiem vēl gaidāmos priekšlikumus. Pēc tam varētu tikt sasaukta vēl viena Saeimas sēde, lai lemtu par likumprojektu pieņemšanu galīgajā lasījumā, iepriekš pieļāva Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce.
01.06.2021.