Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā mācās ļoti daudz talantīgu, aizrautīgu un centīgu bērnu. Šoreiz vēlos pastāstīt par vienu no viņiem – akordeona spēles 8. klases audzēkni Krišjāni Rudzātu.
Nupat Krišjānim noslēdzies pēdējais mācību gads mūsu skolā. Astoņu gadu laikā zēns no Barkavas ir iepriecinājis daudz klausītāju, uzstājoties dažādos pasākumos savā novadā, Lubānā un citur, atskaņojot gan akordeona, gan klavieru skaņdarbus. Daudzviet visā Latvijā muzicējis kopā ar akordeonistu ansambli, spēlējis akordeona solo kopā ar Vidzemes simfonisko orķestri diriģenta Mārtiņa Berga vadībā. Andreja Cepīša vadītajā Madonas kultūras nama pūtēju orķestrī Krišjānim uzticēts spēlēt sitamos instrumentus. Savā dzimtajā Barkavā Krišjānis un akordeons ir nedalāmi gan vispārizglītojošajā skolā, gan folkloras kopā „Madava". Klausītājus vienmēr priecē zēna emocionālais sniegums. Šķiet, ka, spēlējot instrumentu, runā visa viņa būtība.
Kā sākās interese mācīties tieši akordeona spēli, stāsta Krišjāņa māmiņa Līga Rudzāte: „Esmu pārliecināta, ka Krišjāņa ceļš mūzikā ir sācies daudz agrāk, proti, viņa senčos. Vecvecmamma bija liela dziedātāja. Vectēvs prata spēlēt trīs instrumentus, turklāt, notis nepazīstot. Kad Krišjānim bija četri gadi, kopā ar mani aizgāja uz folkloras kopas „Madava" mēģinājumu. Tur viņš pirmo reizi ieraudzīja akordeonu. Pēc mēģinājuma zēns paziņoja, ka spēlēs akordeonu. Krišjānis drīz vien tika pie sava pirmā instrumenta. Tas bija maziņš bērnu akordeons, kuru viņš sāka iemēģināt. Vēl pirms iestāšanās mūzikas skolā pirmos soļus akordeona spēlē ierādīja barkaviete Aija Inča. Paldies viņai par šīm pirmajām mācību stundām. Stājoties mūzikas skolā, skolotāji centās pierunāt Krišjāni spēlēt citu instrumentu, bet viņš paziņoja, ka tas būs tikai un vienīgi akordeons.
Varu minēt kādu interesantu atgadījumu, kad Krišjānim bija deviņi gadi. Bija vasara, un viņš izdomāja, ka būs ielu muzikants. Tā nu paņēma akordeonu un devās ārā pie mājas spēlēt. Pēc kāda laiciņa atgriezās dusmīgs, jo neviens nebija samaksājis par spēlēšanu.
„Covid-19" laiks ir „atņēmis" daudzas nodarbes, kuras viņam patīk: spēlēšanu skolas ansamblī un Barkavas lauku kapelā, dziedāšanu Praulienas jauktajā korī un folkloras kopā „Madava", darbošanos jaunsardzē."
„Jau no pašas pirmās klases Krišjānis mūzikas skolā visu tvēris ar lielu interesi, aizrautību. Nekad nav bijis tā, ka uz stundu nāktu nesagatavojies. Ir pat padarījis vairāk par uzdoto," stāsta akordeona skolotāja Silvija Bērziņa.
Tāpēc jau viņš ir starp tiem audzēkņiem, kurš mūsu skolu ar teicamiem rezultātiem regulāri pārstāvējis reģionālajos konkursos Cēsīs, iegūstot vienmēr godalgotas vietas. Īpašs prieks par veiksmīgu piedalīšanos tikko maijā notikušajā Starptautiskajā akordeona spēles konkursā „Concord of Sonds" Mārupē, kur savā grupā iegūta 2. vieta.
Daudziem audzēkņiem šķiet, ka instrumenta spēli var apgūt, vingrinoties dienā 10-15 minūtes. Krišjānim tās ir vismaz divas stundas dienā, turot plecos svarā ne tik vieglu instrumentu. Un vēl – laiks jāatrod arī obligātajai klavierspēlei.
Par jauno mūziķi stāsts nebūtu pilnīgs, nepieminot panākumus 1. Starptautiskajā Oskara Stroka jauno pianistu konkursā 2020. gada aprīlī Daugavpilī, attālinātā noklausīšanās režīmā vispārējo klavieru spēlē, kur iegūta 1. vieta un „Grand Prix". Šie panākumi gūti, pateicoties skolotājas Līgas Cepītes neatlaidīgajam un rosinošajam darbam.
Un kur vēl komponēšana! Pagājušās vasaras Latviešu mūzikas svētku „Daba pilna mūzikas" meistarklases iedvesmots, Krišjānis sacer klavierskaņdarbu „Saules dienas ritulis", kas atskaņots svētku noslēguma koncertā. Finālā iekļuvusi arī jaunrades konkursā „Kas mēs bijām, būsim, esam", kas veltīts dzejniekam Auseklim, iesūtītā, audzēkņa veidotā latviešu tautas dziesmas apdare „Garā pupa" četrbalsīgam bērnu korim. Iespējams, rudenī klausīsimies šo dziesmu kāda kolektīva izpildījumā konkursa noslēgumā Alojas kultūras namā.
Tāds ir mūsu Krišjānis – darbīgs, steidzīgs, labu ideju un mūzikas iedvesmots. Liels paldies viņa vecākiem par ceļa mērošanu šo gadu garumā, vedot savus bērnus uz mūzikas skolu, koncertiem, jo Krišjānim piebiedrojies arī brālis Kaspars, kas apgūst klarnetes spēli pie pedagoga Jāņa Rijnieka.
Lūk, ko absolvents pats raksta par mūsu skolu un skolotājiem, un mūziku savā dzīvē: „Pa šiem mūzikas skolas gadiem ir noticis ļoti daudz, varētu teikt, tie ir izveidojuši mani. Ļoti lielu paldies vēlos pateikt mūzikas skolas skolotājiem. Skolotāja Silvija Bērziņa man iemācīja mīlestību pret instrumentu, nebaidīties, izpausties sajūtās un mīlestību pret mūziku. Skolotāja Iveta Bērziņa bija ļoti sirsnīga pret mums, saprotoša. Vēl atceros, kā cienāja mūs ar „Coca-Cola". Skolotāja Vineta Krēsliņa ielika „betona" pamatus mūzikas teorijā un solfedžo, par to es viņai esmu ļoti pateicīgs. Skolotāja Meldra Štāla iedvesmoja ar aizraujošajiem, neparastajiem stāstiem par komponistu dzīvi, kuru dēļ tie ir atmiņā vēl tagad. Jāpiebilst, ka tieši pēc tēmas par Bahu radās vēlme komponēt. Skolotāja Līga Cepīte palīdzēja ieraudzīt plašus apvāršņus klavierspēlē, arī to, ka romantiskais Šopēns tomēr nav mans… Un, protams, skolotājs Arturs Kloppe. Kad mācījos sestajā klasē, viņš jautāja, vai vēlos spēlēt sitamo instrumentu jauniešu pūtēju orķestrī „Vivo". Ar to viss sākās… Tik spēcīgu, pozitīvu, azartisku skolotāju novēlētu katram. Viņš visā, ko dara, veido tādu atmosfēru, ka nav iespējams darīt neko citu, bet apbrīnot un censties, lai sanāk, kā viņam. Ne tikai brīnišķīgs skolotājs, bet arī CILVĒKS.
Atceros arī daudzos mācību koncertus, kas pamazām, pamazām mazināja uztraukumu, kā arī stundu starplaikus agrāk, kad ar nodarbību biedriem devāmies pie upītes pasēdēt un parunāties. Šis nudien ir bijis brīnišķīgs laiks! Mūzika uzkarsē un veldzē dvēseles, visas, kas tai apkārt!"
Krišjāņa sapnis ir turpināt iesākto ceļu mūzikā – Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā akordeona spēlē. Novēlēsim viņam veiksmi!
INGRĪDA GAILĪTE,
Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktora vietniece izglītības jomā
01.06.2021.