2020. gada 5. janvārī ap pulksten 14.20 Madonas novada Aronas pagastā, iebraucot pār ceļu pārvilktā trosē, gāja bojā 1974. gadā dzimis kvadricikla vadītājs. Ar nosacītu brīvības atņemšanu notiesāts vīrietis, kura novilktajā trosē aizķērās un gāja bojā kvadriciklists.
Vīrietis savu vainu troses novilkšanā pār pašvaldības meža ceļu atzinis un paskaidrojis, ka šādi rīkojies, lai pasargātu savu īpašumu. Vidzemes rajona tiesa 2020. gada rudenī apsūdzētajam piespriedusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trim mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.
Kā liecina publiski pieejamais tiesas spriedums, apsūdzētais laikā no 2018. gada jūlija līdz augustam nolūkā aizkavēt transportlīdzekļu kustību gar viņa dzīvesvietu pāri pašvaldības ceļam pārvilka trosi.
No sprieduma izriet, ka pa minēto ceļu 2020. gada 5. janvāra pēcpusdienā izbraukumā ar kvadricikliem devusies kāda kompānija. Viens no kvadricikla vadītājiem, 1974. gadā dzimis vīrietis, nepamanīja starp kokiem pār ceļu pārvilkto trosi, tajā ietriecās un nokrita no spēkrata. Vīrietis ceļā uz slimnīcu mira.
Apsūdzētais tiesas procesa laikā skaidrojis, ka pagājušā gadsimta 90. gadu beigās kopā ar kaimiņiem vienojušies par troses uzlikšanu pār ceļu, kas ved uz visu īpašumiem, jo īpašumi vairākas reizes tikuši apzagti. Trosi viņš uzlicis kopā ar vienu no kaimiņiem.
Sākumā trosei bijuši piekārti karodziņi, bet tie noplīsuši. Līdz 2018. gadam neviens viņu neesot brīdinājis un neesot teicis, ka trosi nedrīkst likt. 2018. gadā apsūdzētais ievērojis, ka troses pāri ceļam vairs nav.
Kaimiņi teikuši, ka trosi noņēmuši pagasta pārvaldes darbinieki. Viens no kaimiņiem vērsies pie pagasta darbiniekiem un dabūjis trosi atpakaļ. Kaimiņš arī esot teicis, ka trosi var likt atpakaļ, „tikai kad brauc kādas pārbaudes, tā jānoņem".
Vēlāk trosi pāri ceļam apsūdzētais pārlicis viens pats un nekādus atstarojošus vai uzmanību piesaistošus elementus tai nav uzlicis.
Pērn pēc traģēdijas piezvanījuši kaimiņi un paziņojuši par notikušo, tāpēc apsūdzētais atbraucis uz Madonu pie izmeklētājas, kur viņš nopratināts kā aizdomās turētais. Vīrietis atzinis, ka patvaļīgi, ne ar vienu personu nesaskaņojot, laika posmā no 2018. gada maija līdz 2018. gada augusta beigām pāri Aronas pagasta pārvaldei piederošajam ceļam pārvilcis metāla trosi, nesaskaņojot to ar pagasta pārvaldi.
Apsūdzētā seniora minētais kaimiņš tiesā liecināja, ka 90. gadu beigās kopā ar apsūdzēto pār ceļu pirmoreiz uzlikuši trosi.
Trosi likuši tāpēc, ka pa īpašumiem braukājušas svešas personas un notikušas zādzības. Vēlāk pagasta darbinieki trosi noņēmuši, tāpēc vīrietis devies pie pagasta darbiniekiem, un trose tikusi atdota. Toreiz mutiski esot vienojušies, ka trosi drīkstot likt atpakaļ.
Toreizējais Aronas pagasta pārvaldes vadītājs liecināja, ka 2018. gada aprīlī konstatēts, ka pāri pagasta ceļam pārvilkta trose, tāpēc tā noņemta. Pēc tam pārvaldē ieradies apsūdzētā vīrieša kaimiņš un pieprasījis atdot trosi. Trose atdota, taču vīrietim nav dota atļauja trosi atkārtoti vilkt pāri ceļam, jo tādu atļauju nemaz nedrīkstot dot.
No sprieduma izriet, ka apsūdzētais kriminālā kārtā agrāk tiesāts vienu reizi un vienu reizi sodīts arī administratīvi, bet šīs sodāmības ir dzēstas. Viņš pats tiesai paskaidrojis, ka saņem vecuma pensiju un algotu darbu vairs nestrādā.
Tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzina to, ka viņš labprātīgi bija ieradies policijas iecirknī, kur atzinis, ka novilcis trosi pāri ceļam, kā arī paudis nožēlu par izdarīto.
Prokurors tiesas debatēs pauda viedokli, ka apsūdzētais ir sodāms ar reālu brīvības atņemšanas sodu. Tiesa šim prokurora viedoklim nepiekrita, jo esot gūta pārliecība, ka apsūdzētais, neizciešot cietumsodu, neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, tāpēc viņu varot notiesāt nosacīti.
Šāda pārliecība balstoties faktos, ka sirmgalvis ir nesodīts un viņš pārsniedzis 70 gadu vecumu. Lai arī apsūdzētais norādīja, ka viņš savu vainu atzīst daļēji, tomēr no viņa liecinātā tiesa esot secinājusi, ka faktiskās darbības viņš atzīst un nekad nav noliedzis, ka būtu viens pats pārvilcis trosi pāri ceļam.
Tiesa arī ņēma vērā to, ka bojāgājušā vīrieša dzīvesbiedre, kas notikuma brīdī brauca ar vīru, neuzstāja uz reāla brīvības atņemšanas soda noteikšanu apsūdzētajam.
Tiesa vīrietim piemēroja brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trim mēnešiem, notiesājot viņu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.
Tāpat tiesa nolēma piedzīt no apsūdzētā par labu valstij 2150 eiro Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto kompensāciju cietušajai. Spriedums stājās spēkā pagājušā gada nogalē.
Sagatavoja AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA
25.05.2021.