Līdz pašvaldību vēlēšanām 5. jūnijā atlikušas divas nedēļas; atšķirībā no citiem vēlēšanu gadiem ir ierobežotas klātienes tikšanās, diskusijas ar deputātu kandidātiem. Tādēļ laikraksts „Stars" organizēja videokonferences zoom tikšanos ar visu sešu Madonas novadā pieteikto sarakstu līderiem, lai gan pārrunātu aktuālāko partiju programmās, gan uzdotu iedzīvotājiem būtiskus jautājumus. Uzzināto atspoguļosim divās daļās – šajā un kādā no nākamajiem laikraksta „Stars" numuriem, kā arī divi video drīzumā tiks publicēti mūsu Facebook lapā.
– Šodien visi pulcējušies ir partiju līderi. Kādi ir galvenie plusi jūsu vadības stilam – jūsu skatījumā?
Andrejs Ceļapīters (1. saraksts – „Jaunā Vienotība"): – Manuprāt, tā ir pieredze, zināšanas, ko esmu uzkrājis, strādājot no 1994. gada pašvaldību jomā. Tas ir uz aktivitāti, iniciatīvu un darbinieku motivēšanu vērsts darba stils. Viss, kas tapis Madonā un liela daļa novadā, tapis manā vadībā vai pateicoties manis un komandas ģenerētām idejām.
Ivars Miķelsons (2. saraksts – Partija „Vienoti Latvijai"): – Kopš 1992. gada – pieredze uzņēmējdarbībā, kopš 2001. – pieredze pašvaldību darbā Bērzaunes pagastā. Šobrīd četrus gadus – pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks komunālajos un saimnieciskajos jautājumos. Pieredze ir pietiekami liela, kā arī redzējums par pašvaldības darbu, struktūras veidošanu, vīzija, kādā veidā lielajam novadam kopumā būtu jāattīstās. Tā ir māka un vēlme strādāt komandā.
Vita Robalte (3. saraksts – Jaunā konservatīvā partija (JKP)): – JKP ir jauns vēlēšanu piedāvājums pašvaldībai. Nākam, lai šeit būtu iedzīvotājiem saprotams un īstenojams administratīvais risinājums pašvaldības iestādēs un sadarbībā ar valsti. Mans personīgais pienesums ir izglītība; ar izcilību esmu pabeigusi būvniecību, man ir maģistra grāds vadību zinībās. Esmu rakstījusi normatīvos aktus 16 gadus, ir pieredze privātajās struktūrās. Darbs vērsts uz to, lai ir sistēmiskums, caurskatāmība, izsekojamība, ja kāds pieņem lēmumu, lai tas ir objektīvs un uz datiem pamatots.
Agris Lungevičs (4. saraksts – Politiskā partija „Latvijas Reģionu apvienība", „Latvijas Zemnieku savienība"): – Ja būs tāda iespēja, protams, esmu gatavs vadīt pašvaldību arī turpmāk. Esmu komandas spēlētājs, ar 15 gadu pieredzi pašvaldībā, no tiem 12 gadi vadošos amatos. Bet esmu arī pietiekami jauns un ar degsmi, lai daudz paveiktu arī turpmāk, uzklausot apkārtējo kolēģu, deputātu un speciālistu viedokli par novada attīstību.
Artūrs Čačka (5. saraksts – „Latvijas attīstībai", „Politiskā partija Izaugsme"): – Divus sasaukumus esmu ievēlēts Madonas novada domē. Šo sarakstu esmu izveidojis no trīs iepriekšējo sarakstu līderiem. Domāju, tas ir tāds signāls, ka esmu atvērts kompromisiem un man ir zināmas dotības būt demokrātiskam. Tikai uz demokrātijas pamatiem var veidot labāku attīstību.
Zigfrīds Gora (6. saraksts – Nacionālā apvienība (NA) „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"): – Pārstāvu NA, esmu demokrātisma piekritējs. Darbojos uz partnerisma principiem, pilnīgi iebilstu pret autoritārisma, diktāta principa pielietošanu darbā. Protams, iestājos par latvisko vērtību saglabāšanu, ievērošanu, pieņemot dažādus lēmumus.
– Kādi galvenie atslēgas vārdi raksturo jūsu komandu?
Artūrs Čačka: – Mūsu sarakstā ir daudz aktīvu, zinošu, gribošu cilvēku, kas vēlas strādāt Madonas novada pašvaldības labā un ir uzkrājuši daudz zināšanu gan pašvaldības darbā, gan uzņēmējdarbības jomā. Saraksts veidots tā, ka pārstāvniecība lielākoties ir no visa jaunā Madonas novada.
Vita Robalte: – Mēs nākam ar jaunu pienesumu, jaunu, profesionālu redzējumu, jo komandā ir aptvertas pilnīgi visas jomas. Komandas biedri ir ar labu izglītību, darba pieredzi, ar strādāt gribēšanu un varēšanu.
Ivars Miķelsons: – Komanda tapusi faktiski uz iepriekšējās komandas kodola bāzes, pieaicinot arī apvienojamo novadu iedzīvotājus, lai būtu pārstāvēta plašāka sabiedrības daļa. Ir gan esošo novadu ilggadēji deputāti, piemēram, Andris Sakne, kas ir ar ļoti lielu pieredzi, īpaši sociālajā lomā. Ir iestāžu vadītāji, ir privāti uzņēmēji. Ir pieredze dažādās jomās, arī dzīves pieredze un jaunības degsme. Tas veido zināmu lokālpatriotismu, ar ko šī komanda lepojas un var darboties.
Agris Lungevičs: – Pirmkārt, pieredze. Mums ir vienīgais saraksts, kur pārstāvēti kandidāti no visiem novadiem, kas būs Madonas novadā. Mums ir profesionalitāte, kā, piemēram, lieliskais traumatologs Rūdolfs Preiss, mērķtiecība, kā, piemēram, Gunārs Ikaunieks, kas nupat saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni par saviem sasniegumiem un mērķtiecīgu darbu sportā. Protams, personības no visiem novadiem un pagastiem, piemēram, Māris Olte, Guntis Klikučs, Valda Kļaviņa. Tā ir personību komanda, kas var paveikt daudz.
Andrejs Ceļapīters: – Komandu raksturotu kā pieredzes un jaunības degsmes apvienojumu. Mūsu komanda pārstāv visu veidojamā novada teritoriju, tajā iesaistīti veiksmīgi, sevi pierādījuši, dažādās jomās strādājoši, stipri cilvēki, kuri pārsvarā nav saistīti ar pašvaldības struktūrām, izņemot deputātus.
Zigfrīds Gora: – Profesionāla komanda visās galvenajās jomās – pārvaldē, uzņēmējdarbībā, kultūrā, izglītībā, kas gan ar savu personīgo piemēru, gan pieredzi darbā ir pierādījuši, ka māk un zina, kā sasniegt izvirzītos mērķus.
– Kā skaidrojat esošo vai bijušo administratīvo teritoriju pagasta pārvalžu vadītāju iekļaušanu sarakstā? Daži no tiem jau pēc iepriekšējām vēlēšanām atteikušies pamest amatu pagasta pārvaldē, lai kļūtu par deputātu domē, kaut arī tādu gribu pauduši vēlētāji.
Agris Lungevičs: – Uzskatu, ka vēlēšanās jāstartē visiem novadu vadītājiem, ja viņi vēlas turpināt darbu pašvaldībā, arī turpmāk dot savu pienesumu jau jaunajam Madonas novadam. Tas pēc tam ir katra paša kandidāta ziņā, kā tālāk rīkoties.
Jā, uz katru sasaukumu sarakstos ir bijuši pārvalžu vadītāji, ir bijuši gadījumi, kad kāds no viņiem noliek vai nenoliek mandātu. Katras vēlēšanas ir jauns sākums un jauns sākums deputātu korpusam – tam, kādi deputāti būs pie galda. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki noliek mandātus tāpēc, ka balsojumā parādās izteikts atbalsts no viena konkrēta pagasta. Tad labākais veids, kā atdot šim pagastam savu darbu, ir būt par pārvaldes vadītāju.
Vita Robalte: – Šī lieta man patiešām nav īsti saprotama. Jebkurš pašvaldības iestādē vai struktūrvienībā strādājošais ir izpildvaras pakļautībā esošs darbinieks. Protams, ar savu pienesumu, zināšanām, to neviens neapšauba. Tas varbūt arī izskaidro manu līdzšinējo praktisko dzīves pieredzi – ja, esot izpildvarā, tu dod uzdevumu, bet tas netiek izpildīts. Ja ir politiskā aizmugure, varbūt arī uzvesties vari nedaudz citādāk, nekā tas būtu klasiskā izpildvaras struktūrā.
Zigfrīds Gora: – Katra cilvēka vēlēšanās pieteikties kandidēt, kļūt par deputāta kandidātu ir viņa paša brīva griba, tā ir viņa izvēle. Tas, kā beigsies vēlēšanu rezultāti, arī noteiks cilvēka izvēli, vai mandātu iegūs vai neiegūs. Attiecībā uz NA sarakstu, kur kandidē esošie Lubānas un Cesvaines novada priekšsēdētāji, – viņi jau šobrīd ir vēlētas personas, un tas ir ļoti apsveicami, ka turpina attaisnot savu vēlētāju cerības, piedalās arī šajās vēlēšanās. Kā tas izveidosies pēc 5. jūnija, ja notiks vēlēšanas, skatīsimies. Iespējams, viņi var būt šī novada priekšsēdētāji, zinot viņu pieredzi.
Andrejs Ceļapīters: – Veidojām sarakstu apzināti, neiekļaujot nevienu amatpersonu, kurai likums liegtu savienot deputāta pienākumu pildīšanu ar ieņemamo amatu. Tiem deputātu kandidātiem, kuriem likums liedz savienot amatus, jau šodien ir jāpasaka savs viedoklis, ko viņi darīs ievēlēšanas gadījumā. Saprotams, ka tie līderi, kas savos sarakstos iesaista šos cilvēkus, kas ir pārvaldnieki, uzņēmumu vadītāji, orientējas uz iedzīvotāju balsīm, jo tie ir atpazīstami cilvēki. Bet tā ir absolūti nepieņemama melošana, ja pēc ievēlēšanas pirmajā domes sēdē šī ievēlētā amatpersona noliek mandātu.
– Kā tas attiecas uz jūsu komandā iekļauto Andreju Piekalnu, kas iepriekš ticis ievēlēts, taču atteicies no darba domē?
Andrejs Ceļapīters: – Jā, tas ir vienīgais gadījums manā vairāk nekā 20 gadu pieredzē. Andrejs ir partijas biedrs, un šāda situācija bija pagājušajās vēlēšanās. Nepieņemu šādu risinājumu, šoreiz pat nevienu šādu amatpersonu neuzrunāju, veidojot sarakstu. Jāteic, ka pašreizējais domes priekšsēdētājs šādu nelāgu tradīciju, kā saka, ievazāja vēlēšanu norisē jau vairākus sasaukumus iepriekš.
Ivars Miķelsons: – Lai nu katrs saraksts atbild pats par sevi. Ceļapītera kungs savā sarakstā gan jau atradīs arī citus kandidātus, kas kādreiz bijuši pārvalžu vadītāji. Tas lai paliek. Vairāk nosliecos Lungeviča kunga izteiktajai domei – ja reiz gribi būt politikā un būt aktīvs, tad jāpiedalās vēlēšanās. Varu minēt savu personīgo pieredzi, kad 2013. gadā tiku ievēlēts par deputātu. Izanalizējot situāciju un saprotot, ka tajā komandā, ko tobrīd veidoja Ceļapītera kungs, es būšu piektais ritenis un mans pienesums nebūs pārāk liels, paliku pārvaldes vadītāja amatā. Savukārt 2017. gada vēlēšanās bija cita situācija, veidojās cita komanda, kurā tiku uzaicināts, un pieņēmu lēmumu kļūt par deputātu. Pagasta pārvalžu vadītājiem šie plusiņi, mīnusiņi zināmā mērā ir tāds kā tests. Arī neievēlēšanas gadījumā redz iedzīvotāju vērtējumu savam darbam.
Artūrs Čačka: – Esmu pārliecināts, ka tiem vadītājiem, kuri ir gatavi enerģiski iesaistīties pašvaldības dzīvē, lēmējvarā, viņiem obligāti jāpiedalās. Otra medaļas puse, protams, ir pagastu pārvaldnieki un šajā gadījumā arī pilsētas pārvaldnieks. Tā ir vislielākā cilvēku mānīšana, izmantojot pašvaldības resursus, ja uz to brīdi ir pārvaldes vadītājs. Otrkārt, skaidrs, ka cilvēki skatās un vērtē, vai viņiem būs kādi savi ieguvumi no viena vai otra rezultāta. Uzskatu, noteikti nebūtu pieļaujams, ka pārvaldes vadītāji kandidē pašvaldību vēlēšanās, ieņemot amatu pārvaldē. Ja šo amatu noliek, tad visas tiesības kandidēt.
– Visi ilgāku vai īsāku laiku esat strādājuši līdzšinējā domes sasaukuma komandā. Kuras ir bijušas jūsu vai jūsu saraksta trīs būtiskākās ģenerētās idejas, ierosinājumi, projekti?
Zigfrīds Gora: – Viens varētu būt tas, ka šajos gados, ar citu deputātu atbalstu, esam panākuši pašvaldībā strādājošo darbinieku algas palielinājumu, lai tuvinātos vidējam mūsu valsts rādītājam. Apzinoties to, ka mūsu algas valstī, ieskaitot mūsu novadā, nav konkurētspējīgas ar to, ko var piedāvāt pilsētās, Rīgā vai – vēl vairāk – ārzemēs, ļoti svarīgi algu latiņu turēt kaut cik cilvēkam pienācīgā līmenī. Kultūras jomā gribētu atzīmēt Dziesmu un deju svētku tradīciju atdzīvināšanu, noteikti arī Lāčplēša dienas organizēšana jau novadu līmenī, centralizēti. Tāpat arī atbalsts Barikāžu dalībniekiem, iesāktais jautājums par ģenerālmajora Jakuņina pārapbedīšanu uz Brāļu kapiem, sakārtojot konkrēto pilsētas vidi.
Agris Lungevičs: – Numur viens – bezmaksas ēdināšana bērnudārzos visā novada teritorijā; esam viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas ieviesusi šo atbalstu ģimenēm un kas ir ļoti novērtēts. Numur divi – mērķtiecīgs atbalsts sportam, ko mūsu saraksts ir virzījis. Ļoti lieli sporta pasākumi, kvalitāte sportā, kas devis Gada sporta pašvaldības titulu Latvijā 2020. gadā. Trešais – jauna novada vizuālā identitāte un tēls, kas devis atpazīstamību visā Latvijā, un 90% iedzīvotāju to novērtējuši kā pozitīvu domes veikumu. Ceturtais – karjera un stadiona zemes iegūšana pašvaldības īpašumā, lai beidzot varam attīstīt šīs teritorijas. Karjera ezeram principā jau izstrādāts metu projekts ar ļoti lielu attīstību nākotnē, meklēsim Eiropas fondu naudu, lai veidotu šo teritoriju ļoti skaistu.
Artūrs Čačka: – Domes darbā ir kolektīvs darbs, un visas jau iepriekš nosauktās idejas ir mūsu kopējās idejas. Protams, pakārtoti tam, ka domes deputāts piedalās tikai domes sēdēs un priekšsēdētājs un vietnieki piedalās reālajā dzīves darbā. Tostarp manas idejas, kuras vērtētu kā primārās iepriekšējā sasaukumā padarītās, ir Madonas skolu sakārtošana, vidusskolas un ģimnāzijas telpu renovācija. Otrs, ļoti svarīgs pasākums lauksaimniekiem – lauku ceļu tīkla sakārtošana, izmantojot LAD līdzfinansējumu. Trešo es minētu – uzņēmējdarbības attīstību Sauleskalnā, industriālajā zonā. Arī Lungeviča kunga teiktais par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos; to attīstīsim un izdarīsim arī novados, kur šodien vēl tā nav.
Vita Robalte: – Esot klāt pie visiem būvniecībā esošajiem projektiem un to realizācijas, izdevies ietaupīt ļoti ievērojamus naudas līdzekļus. Līdz ar to esam varējuši padarīt vēl vairāk. Otrs, ko gribētu pasvītrot, ir Dzelzavas pansionāts, tur atklātās, es teiktu, nelikumības, kas bijušas gadiem. Paldies dievam, tas tagad ir sakārtots, un ļoti ceru, ka vecajiem ļaudīm, kas man patiešām ļoti rūp, nevis tāpēc, ka ir pirmsvēlēšanu kampaņa, bet patiesi un no sirds, ceru, ka viņiem tur ir viegli. Mans pienesums ir nomas zemju vienota sistēma, lai jebkurš var uzzināt, kur ir brīva pašvaldības zeme, uz ko var pieteikties un kādi ir noteikumi nomā esošajām teritorijām. Tāpat izstrādāju degradēto teritoriju un objektu sakārtošanas dokumentus, kas stājās spēkā janvārī. Vēl svarīgi, mans uzskats par jebkuru vides objektu vai jebkādas teritorijas attīstību – tajā jābūt iesaistītai sabiedrībai. Nevar būt viena veida projekts vai mets, tam ir jābūt konkursa kārtībā.
Ivars Miķelsons: – Kopdarbības rezultātā atrisināts PII ēdināšanas jautājums, ka vairs nešķirojam skolēnus un bērnudārzniekus, kuriem būs brīvpusdienas. Tas ir liels atbalsts jaunajām ģimenēm, viņu piesaiste novadam, lai neliktu braukt prom, meklēt labākus dzīves apstākļus citur. Gribu pieminēt arī uzņēmējdarbības atbalstu – gan nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, gan Sauleskalna industriālā parka projekts, kas bija ideju līmenī un bija jautājums, kur tam būt – Madonā vai Sauleskalnā. Izdevās vienoties ar pārējiem deputātiem, ka Sauleskalnā tas būtu loģiskāk. Protams, arī paaugstinātā nodokļa ieviešana, lai sakārtotu graustus, ko gadiem ilgi malām. Pārņemot citu pašvaldību pieredzi, ar šādu paaugstinātu nodokli varam iekustināt cilvēkus vai nu sakārtot, vai nojaukt šo graustu. Atbalsts arī iedzīvotājiem; šie projekti gan bija paredzēti, bet tie bija izlemšanas stadijā – būt vai nebūt četrām modernajām katlumājām jaunajā perifērijā un piektais – katlu nomaiņa Madonā. Šo projektu realizējot, siltuma tarifs līdz ar to netika paaugstināts; šobrīd regulatorā arī iesniegts tarifa samazinājums – neliels, bet tomēr samazinājums.
Andrejs Ceļapīters: – Izcelšu tikai dažus no tiem desmitiem, simtiem projektu, pasākumu, kas realizēti manā un manas komandas vadībā. Tie varbūt ir finansiāli ietilpīgākie vai grūtākie, par ko arī ir lepnums. Kā pirmo izceltu Madonas slimnīcu, ka tā izveidota tāda, kāda ir šobrīd, atzīta un visiem cilvēkiem nepieciešama, 2008. gadā tā ieguva Labākās Latvijas medicīnas iestādes titulu. Objekts – sporta bāze „Smeceres sils", kas izauga no pavisam nelielas Egila Ziņģīša un viņa komandas iniciatīvas vietas par starptautiska mēroga sporta bāzi. Sporta halle, ko paspējām burtiski nedēļu, pirms sākās iepriekšējā finanšu krīze 2009. gadā. Pilsētas ielas, ietves, apgaismojums, lauku ceļi, kas tagad realizējas. Un atbalsts jaunajām ģimenēm, proti, bērnudārzi par velti un bez maksas, arīdzan skolēnu ēdināšana – tas bija jau pirms diviem sasaukumiem ieviests pasākums. Vēl varētu uzskaitīt vismaz 50-70 dažādus darbus, kas paveikti.
– Katram sarakstam ir plaša vēlēšanu programma, un varam tikai novēlēt izpildīt pēc iespējas vairāk solītā. Reālistiski domājot, kuras būs tās prioritātes, kam vēlaties pievērsties šī sasaukuma laikā?
Ivars Miķelsons: – Pirmais, kas būs jāīsteno, faktiski ir projekti, kas uzsākti un gaida turpinājumu. Ņemot vērā, ka sarakstā ir divi mediķi, kā būtiskākais ir arī viņu paustās bažas par medicīniskās palīdzības sniegšanu. Jaunajai slimnīcas vadībai kopā ar pašvaldību, kapitāldaļu turētāja pārstāvi, būs ļoti cītīgi jāstrādā pie tā, lai nepazaudētu visu pakalpojumu nepārtrauktību, kas šobrīd ir Madonas slimnīcā. Lai dažādākos veidos piesaistītu nepieciešamos mediķus. Tam ir vairākas atbalsta programmas – dzīvokļu piešķiršana, adekvātu algu izveidošana, par to uzņēmumam „Madonas slimnīca" būs jādomā. Pašvaldība iepriekšējā periodā jau darījusi maksimāli iespējamo tur, kur ģimenes ārsta prakse kādā veidā pazudusi, izveidojot feldšerpunktus, vismaz uz kādu slodzi piesaistot ģimenes ārstus. Tas būs viens no galvenajiem punktiem, lai katrā pagastā būtu ģimenes ārsts.
Agris Lungevičs: – Dzīvosim jau pavisam jaunā Madonas novadā, no tā izriet kopīga tūrisma piedāvājuma veidošana, jo tas būs milzīgs pienesums, gan ar Cesvaines pili, gan Brakiem, Meņģeļiem, Lubānu, ko varēsim veidot. Noteikti uzņēmējdarbības atbalsts, jo arī jaunajā periodā būs lielas atbalsta naudas uzņēmējiem, gan industriālo zonu, gan pievadkomunikāciju veidošanai. Šajā periodā ar atbalstu būsim radījuši 150 jaunas darbavietas; nākamajā periodā tas viss jāturpina jau jaunajā teritorijā. Tāpat skolu tīkla modernizācija. Būs pieejamas Eiropas naudas gan siltināšanai, gan skolu tīkla attīstīšanai, gan PII modernizācijai. Tālāk – ceļu, ielu remonti, lauku ceļu programma bija šajā periodā, ceram, ka būs finansējums ceļiem arī turpmāk. Tostarp –
veloceliņu izveidei, tā ka noteikti jāpiestrādā arī tur. Sociālā programma – bezmaksas bērnudārzs visā jaunā novada teritorijā, transporta atlaides senioriem. Tā kā pēc reformas būs attālināts pakalpojumu centrs, lai senioriem vieglāk nokļūt, jādomā par atlaidēm transportam, un tas ir ļoti reāli izdarāms solis. Tāpat, kā jau minēja, jauno speciālistu piesaiste. Ar stipendijām, mācību maksām dažādās jomās un, protams, dzīvojamais fonds. Jaunajā periodā būs atbalsts jauna dzīvojamā fonda būvniecībai, Madonas novads ir pieteicies uz 260 dzīvokļu būvniecību. Skatīsimies, kādi precīzi būs šie atbalsta mehānismi, bet tas ļaus piesaistīt jaunas ģimenes, gan speciālistus, gan mazināt dzīvokļu rindas novadā kā tādas. Mūsu programmā atšķirīgais no citām programmām – katram pagastam, katrai teritorijai ir konkrētu projektu programma, par ko noteikti iestāsimies un atbalstīsim.
Andrejs Ceļapīters: – Pirmā lieta, kas jāizdara, jāizveido jaunā, lielā novada struktūra. Jāstrādā tā, lai visi jaunā novada iedzīvotāji justos piederīgi šim lielajam novadam, saglabājot savu lokālpatriotismu. Protams, kā bremzējošais faktors ir esošās vadības atstātais „mantojums" – 2,064 miljoni budžeta deficīts. Atgādināšu, ka labajos gados, kad budžets auga, novadam finanšu pieaugums bija 800-900 tūkstoši eiro gadā. Rēķiniet, tas ir 2-2,5 gadu deficīts, kas kaut kādā veidā jānosedz. Atbalsts gan sociālajā jomā, gan, jo vairāk, uzņēmējdarbībā, jaunas darbavietas, labāk apmaksātas darbavietas. Noteikti mūsu svarīga lieta ir vajadzīgo speciālistu piesaiste – tuvākajos 10 gados iezīmējas mediķu, arī pedagogu iztrūkums. Infrastruktūras projektu attīstība, ceļi, lauku ceļi, un šai mūsu aktivitātei jānoklāj pilnīgi viss Madonas novads. Nevis jākoncentrē kādās atsevišķās vietās pēc vadības iniciatīvas vai redzējuma, bet jāizstrādā attīstības programma, publiski jāapspriež, un šī programma metodiski pēc galvenajām prioritātēm arī jāīsteno.
Zigfrīds Gora: – Pašreiz svarīgākais ir īstenot administratīvi teritoriālo reformu, kas jāveic, lai visa teritorija attīstītos vienlīdzīgi un samērīgi. Noteikti jāizveido kopīgs jaunā novada attīstības plāns, lai neveidotos „novadu efekts". Iestājamies arī par decentralizācijas modeli – visos novados, ar kuriem apvienosimies, veidot kā sava veida attīstības centrus, kur stiprināt attīstības plānus, strādāt pie jaunā novada budžeta katru gadu. Mūsu programma strukturāli veidota tā, ka vairāk izceļam mūsu cilvēku, mūsu novada kopienu, kur ietilpst visas jomas un sfēras, taču mēs izceļam arī tos cilvēkus, sociālās grupas – kā seniorus, jaunatni un ģimenes. Ielūkojoties mūsu programmā, cilvēks redz, saprot, kāds atbalsts, iespējas viņam tiek piedāvātas mūsu jaunajā novadā.
Vita Robalte: – Caur šo prizmu – ka ar vīrusu mums, domāju, būs jāsadzīvo vēl ilgi, un tas, kā dzīvojām līdz šim, jāsāk aizmirst, – vecs, jauns, spējīgs – mums vajag cilvēkus. Jo tukšā vietā neviens no klātesošajiem mēs neesam vajadzīgs. Mēs esam atbildīgi par to, kādu Latviju un novadu atdodam tālāk paaudzēm. Tāpēc mūsu programmā uzsvars ir – cilvēki un bērni. Jā, kāds atļaujas izteikt bažas par mūsu paredzēto bērna piedzimšanas pabalstu – 1000 eiro. Bet domāju, pēc tā, cik līdzšinējā pieredze rāda, var ietaupīt projektos, tas ir sīkums attiecībā pret to, ja mūsu novadā ir bērni. Arī globalizācija ir zināma vēstures lapaspuse. Cilvēki atgriezīsies atpakaļ novadā. Mums jādara viss, lai varam viņus šeit izglītot. Izglītoti bērni, izglītota sabiedrība – ir gudri lēmumi. Nākamais – pagasti. Galvenā struktūra, kur cilvēkiem jādod savs pienesums. Bibliotēku attīstība, kas vairs nav tikai bibliotēka, bet zināmā mērā pildīs arī banku un pasta funkcijas. Mums nav lielā autoceļa, bet mums ir milzīgs pienesums – dzelzceļa josla. Jādomā par dzīvojamo fondu un kultūru; ne tikai par objektiem, bet arī viesmākslinieku pienesumu.
Artūrs Čačka: – Protams, šodienas lielākā aktualitāte ir medicīnas joma. Viens no pirmajiem darbiem ir Madonas slimnīcas spēcināšana. Piesaistot gan jaunus dakterus, gan citādi organizējot darbu tā, lai mūsu slimnīca pastāvētu un attīstītos. Otra svarīga lieta ir atbalsts nevalstiskajām organizācijām, jo caur tām varam iedot zināmu pienesumu cilvēkiem, viņu aktivitātēm, lai mūsu novads būtu košāks, dzīvespriecīgāks un attīstītāks. Trešā lieta, ko jau pieminēju, ir bezmaksas ēdināšana bērnudārzos visā novadā – tajos novados, kur tā nav, noteikti izdarīsim. Tāpat arī vienādi sociālie pabalsti visā novada teritorijā. Šodien iesāktie darbi jāvirza tālāk arī ceļu jautājumā, uzņēmējdarbībā, jāattīsta biznesa inkubācijas centrs.
Turpinājums – kādā no nākamajiem laikraksta numuriem. Izvērstākas kandidātu atbildes būs iespējams uzzināt, noskatoties divas video daļas Facebook lapā „Laikraksts Stars".
21.05.2021.