Madonas rajons ir viens no mežiem bagātākajiem Latvijā, bet Madonas virsmežniecība kļuvusi par valstī vienu no mazākajām, kuru gan vismaz pagaidām vismazāk skārušas dažādas reorganizācijas un reformas. Tiesa, mežniecību apvienošana notikusi.
Šoreiz uz interviju esmu aicinājis Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Madonas nodaļas vadītāju MAIRITU BONDARI.
Mairitas Bondares dzīve un darbs visu laiku bijis saistīts ar Madonas puses mežiem. Šobrīd viņa vairs nestrādā Madonas virsmežniecības ietvaros, bet vada Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Madonas nodaļu. Pirms tam Mairita bijusi mežsardze Ļaudonas mežniecībā, desmit gadu – mežziņa vietniece Saikavas mežniecībā. Tālāk – Madonas virsmežniecībā pildījusi mežsaimniecības inženieres pienākumus.
– Kā tas iznācis, ka jūsu dzīve ir saistīta ar mežiem?
– Esmu dzimusi un uzaugusi Sāvienā. Kad pabeidzu Ļaudonas vidusskolu, ar nākotnes gaitu izvēli lielu problēmu nebija. Gribēju iestāties Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. „Tad tu kļūsi par bioloģijas skolotāju," man teica zinoši padomdevēji. Nē, par skolotāju nevēlējos būt. Palika viena iespēja, un es kļuvu par toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes studenti. Tā bija loģiska izvēle, ko neesmu nožēlojusi nevienu brīdi. Man mežs bijis tuvs jau kopš bērnības. Krusttēvs mani bieži ņēma līdzi, kad devās ogot un sēņot. Vidusskolā biju aizrāvusies ar putnu dzīves novērošanu. Ar velosipēdu braukāju pa Sāvienas un Medņu puses mežiem un pētīju, kādi putni tur lido, vij ligzdas, vēroju to ligzdošanas vietas. Toreiz šādā ornitoloģijas pētījumā iesaistīja skolēnus, kas darbojās savas tuvākās apkārtnes mežos. Tajos laikos manus pētījumus lika lietā. Iznāca grāmata "Latvijas putnu atlants", un šajā grāmatā minēts arī mans vārds, publicēti mani novērojumi. Par to vēl šodien ir prieks, jo, skolniece būdama, izdarīju kaut ko vērā ņemamu un paliekošu. Varbūt no manis būtu iznākusi laba ornitoloģe? Skaidrs, ka manas dzīves saistība ar mežu ir loģisks turpinājums.
– Kas jums ir mežs?
– Varu sacīt, ka man mežs būtībā ir dzīvesveids. Vīrs Aldis arī strādā mežos – ir Aronas mežniecības mežzinis. Dienā esmu saistīta ar meža problēmām, bet darbs jau atnāk līdzi arī mājās. Vakaros ar vīru pārrunājam dažādus darba jautājumus. Reizēm bērni saka: "Nu, ko jūs par to mežu vien varat runāt. Mežs ir mežs, beidziet taču." Tad es saprotu, ka viņi savu turpmāko dzīvi saistībā ar mežu neizvēlēsies. Ja nu vienīgi jaunākais dēls Reinis Mārtiņš, bet laiks rādīs, kā būs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 31.05.2008.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
OĻĢERTA SKUJAS foto