Noslēdzoties ideju konkursam par Madonas pilsētas vides objektu dizaina izstrādi, ko Latvijas simtgades periodā izsludināja Madonas novada pašvaldība, tika iegūti vairāki vērā ņemami ideju pieteikumi.
Kopskaitā no 30 autoriem tika saņemti 50 ideju priekšlikumi. Dalībnieku vidū bija gan atpazīstami tēlnieki, piemēram, Olga Šilova, Gļebs Panteļejevs, Norberts Kudiņš, Ivars Drulle, gan audzēkņi no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas, Ogres tehnikuma un citi mākslas entuziasti.
Vietas, autori un izvēle
Pēc žūrijas vērtējuma 1. vieta konkursā tika piešķirta tēlniekam Ivaram Drullem par darbu „Aproce", ar kuru autors atklāja Madonas novada arheoloģiskā materiāla unikalitāti, piedāvājot veidot palielinātu aproci Mīlestības graviņā. Otrā vieta tika piešķirta Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēknim Matīsam Daudziņam par darbu „Uzkavēties", kas bija risināts kāpņu un ūdenskrituma dialogā. Trešo vietu žūrija piešķīra metālmāksliniekam, pasniedzējam no Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Norbertam Kudiņam par darbu „NLO 1-klasiskais". Autors ieteica savdabīgu ideju par gaismas objektu pie Madonas novada bibliotēkas – NLO lidojošo šķīvīti, kas balstās uz metāla konstrukcijām un gaismas staru ietekmē rada sajūtu, ka objekts levitē.
Izvērtējot objektiem piedāvātās vietas un izmaksas, pašvaldība izvēlējās īstenot Norberta Kudiņa ideju.
Tēlniecībā nav iesācējs
Metālmākslinieks Norberts Kudiņš vides objektu jomā nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. 2017. gadā Lūznavas muižas parkā tika atklāta instalācija „Ābele", kuru veidojuši mākslinieki Norberts Kudiņš un Gunārs Klaučs. 2020. gada 18. novembrī Rēzeknes novada Ozolaines pagastā tika atklāta Mārtiņa Pundura metāla skulptūra „Ozols", kuras izgatavošanas procesā piedalījās arī Norberts Kudiņš. Vēl viens salīdzinoši netālu esošs vides objekts ir Norberta Kudiņa darbs „Atmiņas par zelta zivtiņu", kas priecē ūdenstūrisma attīstības centra „Bāka" apmeklētājus pie Lubāna ezera. Šis darbs vienlaikus ir gan dekoratīvs, gan funkcionāls, jo kalpo kā velosipēdu novietne.
Maketa skatījums dabā
Pirms maija svētkiem Norberts Kudiņš ar komandu ieradās Madonā, lai uzkalniņā aiz bibliotēkas pielaikotu vides objekta maketu tam paredzētajā mērogā. Lietus lija aumaļām, salts drēgnums līda gar piedurknēm, bet meistari, muguras neatliekuši, darba vektoru virzīja uz savu mērķi un azartiski strādāja. – Tā nav pirmā reize, kad daba sagādā pārsteigumus, – pasmaidīja metālmākslinieks. – Visi esam pieredzes bagāti, komanda ir gana rūdīta.
Objekta iecere un materiāli
– Lai visu izveidotu materiālā, darba ir daudz, – neslēpa Norberts Kudiņš. – Objekts, salīdzinot ar idejas pieteikumu konkursam, ir daudzkārt audzis. Sākotnējā skicē to pieteicu kā rotaļīgu vides objektu, kura augstums ir 3 metri, lidojošā šķīvja diametrs – 2 metri. Tagad plānots, ka objekta augstums būs 5 metri, šķīvīša diametrs – 3 metri. Šobrīd vēl gaidu vietējā arhitekta lēmumu, jo viņš izteicās, ka šai vidē vēlas redzēt vēl lielāku objektu. Reāli tā arī ir: kas darbnīcā līdzās cilvēkam izskatās ļoti liels, tas, vidē ielikts, izskatās ļoti samērīgs vai pat pieticīgs. Materiālu ziņā tiks pielietota dažādība: apakšējā objekta daļa un tā gaismas stari paredzēti no nerūsējošā tērauda. Lai radītu vibrācijas un lidojuma efektu, no vides objekta apakšas nāks apgaismojums, kas radīs levitācijas kustību. Objekta augšējā daļa tiks veidota no rūsināta tērauda, un vēl ir doma izmantot kādus atstarojošus materiālus.
Tā kā būvniecības precēm cenas šobrīd aug, metālmāksliniekam un pasūtītājam jārēķinās arī ar šo aspektu. – Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolai ir Mākslas nams, kuram nesen veidojām metāla turētāju informatīvam banerim. Kamēr projekts tika apstiprināts, cenu sadārdzinājums bija tāds, ka man nācās tēlot kamieli, kuram jāizlien caur adatas aci, – pauda Norberts Kudiņš.
Par termiņiem un saturu
Vaicāts, kad vides objekts Madonā būs redzams, autors atbildēja: – Ļoti vēlētos, lai darbs tiek atklāts ja ne gluži vasarā, tad atvasarā gan. Zelta rudens, puslīdz skaists laiks – tas svētkiem būtu piemērots brīdis.
Uz jautājumu, kādas pašam ir domas par NLO, metālmākslinieks atklāja: – Es jau vairāk par to pasmejos, bet man patīk lidojošo šķīvīšu formas un patīk iespēja un pieļāvums, ka neesam vienīgie Visumā. Pēc būtības objekts nes domu – ticēt neiespējamajam, noslēpumainajam, priecāties par nezināmo, mācēt brīnīties, iedarbinot savu iztēli. Būtu jau skaisti ikdienas skrējienā piestāt un mazliet padomāt par ko citu. Katrā ziņā mans NLO nav nekas apdraudošs vai biedējošs, lielākais drauds, manuprāt, mums ir cilvēks pats ar sevi un savām problēmām.
Sadarbība iepriecina
Ierunājoties par sadarbību ar pašvaldības speciālistiem, mākslinieks ar labu vārdu pieminēja sastaptos cilvēkus: – Galvenais, ka viss iet uz priekšu, sazinos ar ainavu arhitekti Agnesi Silupu, liels prieks par puišiem, kas palīdzēja maketu pacelt ar smagās tehnikas palīdzību. Ļoti atsaucīgi, forši latviešu puiši, kas manā pusē ir izņēmums, jo reti varu sastapt atsaucīgus ceļamkrāna vai traktora vadītājus. Bija patīkami sadarboties ar tik ieinteresētiem cilvēkiem bez jelkādām pretenzijām. Turklāt laiks bija pagalam slapjš, nācās iestigt, vienam otru vilkt ārā, tā ka lieliska pieredze arī šai ziņā.
Vieta tiks labiekārtota
Perspektīvā ir doma vietu ap vides objektu labiekārtot. Ar ainavu arhitekti jau pārrunātas idejas par iespējamiem soliņiem pie NLO.
– Nonācām līdz koncepcijai, ka tur varētu būt tādas kā izkritušas, izmestas vai atsūtītas kastes, uz kurām labi var sēdēt. Ar iespēju, ka šo sēžamo iekšpuse būtu nedaudz apgaismota. Tagad jādomā par solu izmēriem, materiāliem, bet konceptuāli esam to apsprieduši un vienojušies. Katrā ziņā prieks, ka Madona nebaidās no trakākām un svaigākām idejām, ka nav tikai granītā kalti klasiski pieminekļi. Ikvienā pilsētā labi sadzīvo gan klasiskais, gan jaunais, bet ir, kur no avangardiskā baidās, raustās, kā jaunais izskatīsies, kā to pieņems cilvēki. Bet cilvēkiem ir interesanti, un dzīve rāda, ka tieši īpatnējais uzrunā. Sen Eiropā neesmu bijis, bet, pastaigājoties pa Beļģijas, Vācijas vai Francijas pilsētām, uz katra stūra ir kāds vides objekts. Sākot no seniem gadsimtiem un karaļiem līdz santehniķiem, kas lien ārā no kanalizācijas lūkas, vai modernās mākslas skulptūrām. Un ziniet – visiem vietas pietiek un ir interesanti iet pa šādu ielu.
12.05.2021.