4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas die-
nā – Madonas katoļu baznīcā tika svinēta Svētā Mise nodomā par Latviju.
Uzrunājot gan klātienes, gan tiešsaistes klausītājus, draudzes prāvests priesteris Māris Ozoliņš vispirms pievērsa uzmanību mūziķu kalpojumam: – Lūgšanu par Latviju iesākām ar bazūnes skaņām, kas ir ļoti simboliski, jo bazūne ir Dieva tautas instruments, un savulaik Jērikā ar tauru skaņām tika sagrauti pilsētas mūri. Šodien mums Latvijā arī jāsagrauj dažādi šķelšanās, ļaunuma un pandēmijas mūri, tāpēc izlūgsim Svētā Gara spēku Madonai, ko labi redzam no mūsu baznīcas pakalna. No šī kalna redzam pilsētas centru, arī pareizticīgo un luterāņu baznīcu, un varam atcerēties, ka viena no Latvijas atmodām – hernhūtiešu kustība – iesākās Jēra kalnā Valmierā. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka tā bija viena no neformālajām, latviešus vienojošajām kustībām, kas vēlāk atsaucās uz jaunlatviešu idejām un darbiem.
Lai Latvija nonāktu līdz neatkarīgai, brīvai valstij, cilvēki ļoti daudz strādāja un daudz arī lūdzās. Lielas pārmaiņas nerodas no nekā, un šodien mums jāturpina aizsāktais darbs, tāpēc jālūdz, lai nāk Dieva Gars, kas vieno savā mīlestībā, dod skaidrību, kopējus mērķus un izpratni, kā kārtot ikdienas lietas, kā vadīt valsti, kā rūpēties par pilsētām un novadiem. Ir ļoti svarīgi no jauna atrast vienojošas vērtības, jo tikai tā iespējams iet uz priekšu. Tādā veidā varam attīstīties gan garīgi, gan ekonomiski. Ja esam sašķelti, katrs domā pārsvarā par sevi, arī valsts un tās kopiena kļūst trausla. To labi pamanīt vēsturē. Atcerēsimies kaut vācu valstsvīru Oto fon Bismarku, kas apvienoja Vāciju un uzsvēra, ka Francijas-Prūsijas karu lielā mērā uzvarēja skolotāji un mācītāji, jo tieši viņi bija tie, kas deva izpratni par kopējo mērķi. Ja runājam par Latvijas tālāko ceļu, tas būtu jāņem vērā.
Uzrunā Māris Ozoliņš pieminēja arī vēsturisko 19. gadsimta kauju pie Vaterlo, kurā Napoleona vadītais karaspēks zaudēja drīz pēc tam, kad viens no kavalērijas virsniekiem iesaucās: „Tagad katrs pats par sevi!"
– Šodien svinam Latvijas valsts neatkarības dienu, un jāsaprot, ka neatkarība nav fakts, kas vienreiz noticis un viss, – aizdomājās katoļu priesteris. – Ja gribam uzvarēt kauju par Latvijas neatkarību (jo šī kauja turpinās), tautai par to ir jādomā, dziļāk jāizprot likumsakarības. Tas ir kopīgs ceļš un kopīgs darbs. Ja katrs būs pats par sevi un savā stūrī, neatkarību varam arī zaudēt. Turklāt tas var notikt gluži nemanāmi, kā cilvēkam, kurš kļūst atkarīgs no azartspēlēm un savu neatkarību, savu brīvību pazaudē.
Runātājs izteica gandarījumu, ka sociālpolitisko tematu pārraides „Aizliegtais paņēmiens" komanda nesen Latvijas Televīzijā bija izveidojusi raidījumu par latvisko identitāti: – Cilvēki nereti uzskata, ka tas ir kas nofiksēts – esmu latvietis, tāpēc, ka esmu. Bet notiek dažādi globalizācijas procesi, daudzi latvieši ir izbraukuši no valsts, un ir dziļāk jāizprot, kas tad ir latviskā identitāte šodien. Tas prasa darbu pie valodas, kultūras, nepieciešama filozofiska apcere un pārdomas par to, ko varam saukt par nacionalitāti. Latvijā situācija ir ļoti daudzveidīga, esam spiesti no jauna pārdomāt, kā varam identificēt sevi ar šo zemi un būt latvieši, – akcentēja priesteris. – Visām paaudzēm ir svarīgi, lai Latvija arī nākotnē pastāvētu kā neatkarīga valsts. Ikdienā attiecībā uz Latviju lietojam divus jēdzienus: brīva valsts, ko saistām ar 1918. gada 18. novembri, un neatkarīga valsts, ko saistām ar 1990. gada 4. maiju. Bet ko īsti nozīmē, ka valsts ir neatkarīga? Vienkāršoti var teikt, ka tika pieņemts lēmums un Latvija kļuva neatkarīga valsts ar savām robežām un savu Saeimu. Bet lai valsts būtu neatkarīga, jābūt neatkarībai dzīves visos līmeņos – jābūt ekonomiskajai neatkarībai, politiskajai neatkarībai, mediju neatkarībai un tiesiskajai neatkarībai. Izvērtējot katru no šiem aspektiem, iespējams diagnosticēt, kāda tad ir Latvijas pašnoteikšanās.
– Bieži vien latviskums tiek pasniegts kā lēta ideoloģija, kas atrauta no realitātes. Tas nestiprina ne valstiskumu, ne latvisko identitāti. Ja mēs kā tauta neliksimies ne zinis, neiesim uz vēlēšanām, neatkarību iespējams arī zaudēt, – brīdināja runātājs. – Politiskās pašnoteikšanās jomā vērts aizdomāties par to, cik lielā mērā esam atkarīgi no Eiropas Savienības kopējās ideoloģijas, kā partijas Latvijā seko šai ideoloģijai un cik lielā mērā cīnās par latviskās identitātes vērtībām, kas ierakstītas Satversmē.
Mans aicinājums ir izglītoties visās dzīves jomās, strādāt un lūgt Dievu, lai Viņš dod spēku ātriem soļiem un priecīgām sirdīm mūsu valstiskajā attīstībā iet uz priekšu.
Noslēgumā priesteris Māris Ozoliņš informēja, ka draudze ir uzsākusi baznīcas ēkas atjaunošanas darbus, ir nonākusi līdz tehniskā projekta izstrādei, ko plānots pabeigt augustā. Tādēļ nepieciešams atbalsts – ziedojumi, un tos var pārskaitīt Madonas Romas katoļu draudzes kontā – LV19UNLA0095132107450.
– Darbošanās, atjaunošana cilvēkā ir ielikta no Dieva. Vienīgais, kas mums nepieciešams, ir kopīgi mērķi, sapratne un savstarpējs atbalsts, – komentēja priesteris. – Lai Dievs palīdz ikvienam darboties Latvijas labā!
07.05.2021.