Latvijā ir sācies ugunsnedrošais periods. – Kādi ir jūsu novērojumi – vai beidzamajos gados kūlas dedzināšana ir mazinājusies vai tomēr sausā zāle joprojām tiek svilināta uz nebēdu? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Daiga no Praulienas: – Šopavasar, tāpat iepriekšējos gados, to neesmu novērojusi. Mūspusē zāli nededzina. Laikam tie pirotehniķi jeb kūlas dedzinātāji ir izmiruši vai aizbraukuši prom. Kādreiz bija tādi, kas to darīja speciāli. Tagad gan arī lauki tiek labāk apstrādāti.
Anita no Kalsnavas: – Šī sērga pamazām iet mazumā. Šopavasar neesmu redzējusi zāli degam un par to neesmu arī dzirdējusi. Varbūt cilvēki ir nākuši pie prāta. Tāpat sava nozīme ir sodiem, bet galvenais – katram tomēr ir jābūt sirdsapziņai un izpratnei, ka kopā ar pērno zāli tiek sadedzināta arī dzīvā radība.
Jānis no Ērgļiem:
– Šķiet, pērnā zāle tagad tiek dedzināta mazāk. Šopavasar gan nav vēl tik sauss laiks, lai dedzinātu kūlu. Cerams, ka, iestājoties siltam laikam, tas arī netiks darīts. Cilvēki jau kļūst apzinīgāki, un arī zemnieki savas pļavas appļauj cītīgāk.
Madoniete Maruta: – Šogad un arī iepriekšējos gados to neesmu novērojusi, bet es jau dzīvoju Madonā, un pilsētā tas nav raksturīgi. Sausā zāle gan arī laukos nebūtu jādedzina, jo tā tiek ļoti nodarīts pāri dabai.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA un
AGRIS VECKALNIŅŠ
28.04.2021.