Pagājušajā sestdienā Latvijā jau 14. reizi notika Lielā talka. Šogad Lielās talkas mājaslapā oficiāli tika piereģistrētas 1968 talkas vietas, kas ir otrais augstākais rādītājs, kopš Lielā talka 2008. gadā tika sarīkota pirmoreiz.
Tomēr apgalvojums, ka Lielā talka aptvērusi visu Latviju un iedzīvotāji izrādījuši apbrīnas vērtu spēju saliedēties kopīga mērķa vārdā, manuprāt, ir liels pārspīlējums. Vismaz mūsu pusē beidzamajos gados izsludinātajā talkas dienā talcinieki, kā saka, ir gandrīz vai ar uguni jāmeklē. Gan oficiālās, gan neformālās sarunās daudzi atzīst, ka teritorijas ir jākopj ikdienā, negaidot kādu īpašu akciju, un tas jādara pašiem šo teritoriju īpašniekiem. Jautājums –
kāpēc iedzīvotājiem būtu jāsalasa citu izmētātie atkritumi – joprojām ir atklāts.Tiesa, pret pašu Lielās talkas ideju – padarīt Latviju par zaļāko valsti pasaulē – nevienam nav iebildumu. Arī teritoriju sakopšana pavasarī tiek uzsākta, tiklīdz ļauj laikapstākļi, un turpināta pēc Lielās talkas, jo katrā pilsētā un pagastā var atrast vietas, kuras vēl ir jāsakopj.
Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja Gita Lutce pastāstīja, ka talkas noskaņās sakopšanas darbi Madonas pilsētā norisinājušies jau visu pagājušo nedēļu un arī pirms tam, bet talkas dienā tāds objekts, kuru aicinātu sakopt, nav izvēlēts, ņemot vērā, ka šogad, tāpat kā pērn, uzsvars tiek likts uz solo, duo un ģimenes talkām līdz 10 cilvēkiem. Arī Madonā daļa iedzīvotāju izrādījuši interesi par talkas maisiem, bet tas nenozīmē, ka tie tiks piepildīti tieši 24. aprīlī. Visticamāk, tas tiks darīts kādā citā dienā, kad būs piemērotāki laikapstākļi. Par to pārliecinājāmies arī mēs, apbraukājot talkas dienā Madonas pilsētu un redzot pie dažām daudzdzīvokļu mājām noliktos, bet iedzīvotāju vēl nepaņemtos Lielās talkas maisus.
Arī pārvalžu vadītājs Aronas un Lazdonas pagastā Reinis Silups sarunā uzsvēra, ka šogad vairāk talkos individuāli vai nelielās grupās (līdz 10 cilvēkiem), lai ievērotu valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, bet viens no objektiem, kam pēdējos gados Aronas pagastā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, ir Dārznīcas pilskalns.
Kalsnavas pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājs Māris Stiprais atzina, ka visi pašvaldības īpašumi gan Kalsnavā, gan Aiviekstē pamatā tikuši sakopti pirms talkas un izcelt kādu objektu neesot nepieciešamības.
Dažviet sakarā ar nelabvēlīgo laika prognozi darbi izvēlētajā objektā tika pārcelti uz citu datumu, kā, piemēram, Mārcienas pagastā. – 30. aprīlī mēs esam iecerējuši sakopt upmalu pie jaunā tilta, jo šo vietu izmantosim Ģimenes dienas norisei 15. maijā, – atklāja Mārcienas pagasta kultūras nama vadītāja Zanda Buzina.
Arī Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Portnovs neslēpa, ka domas rīkot Lielo talku pagastā vai tomēr ne esot dalījušās, jo reti kur tā notiekot un iedzīvotāju atsaucība esot minimāla, pārsvarā jau talkā piedaloties pašvaldību darbinieki.
Pārvaldes vadītājs atzina, ka viņa pieredze, rīkojot talkas, rāda, ka tādējādi tiem pašvaldību darbiniekiem, kas to atbalsta, sanākot vēl viena darba diena. Taču, visu pārrunājot, esot vienojušies, ka tā tomēr esot iespēja, kad, piedaloties talkā, neformālā gaisotnē ir iespējams arī pārrunāt citas lietas, sakopt kādu vietiņu un apvienot patīkamo ar lietderīgo.
– Uz pārāk lielu iedzīvotāju atsaucību necerējām. Sanākuši ir apzinīgākie, kuri atbalsta sakoptu vidi ne tikai vārdos, bet arī darbos un ir gatavi pielikt arī savu roku. Līdzīgi kā iepriekšējos gados talcinieku vidū pārsvarā ir pašvaldības darbinieki, bet, protams, priecē, ka aicinājumam ir atsaukušies arī citi ļaudonieši, kā zemnieks Guntars Rubenis, izpalīdzot ar tehniku, jaunietis Jānis Krasnovs. Viņu vidū ir vairāki, kā, piemēram, Agris Beļavs, kas to dara katru gadu. Šodien talka pirmoreiz norisinās pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja Gata Gailīša vadībā, – talkas norisi raksturoja Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Portnovs.
No vienas puses, Mētrienas kapi ir ļoti sakopti, bet – no otras –
dīvaini, ka cilvēki tik daudz atkritumu atstāj to piegulošajā teritorijā. Plastmasas pudeles, puķpodi, sveces un citas drazas mētājas starp lapu kaudzēm. Neatrisināta problēma, kam nopietni jāpievēršas visa Madonas novada mērogā, ir arī vecās kapu apmales, kuras pēc to nomaiņas ar jaunām tiek pamestas kapsētas malā. Tam ir jāmeklē risinājums, jo tās nevar nodot arī kā būvgružus (satur armatūru). Pārsteidz, ka arī pērnās lapas neatrodas vienuviet, bet gan mežā starp kokiem apkārt visai kapsētai.
– No bērnības atceros, ka savulaik te bija viena vai divas vietas, kur tika izbērtas pērnās lapas, bet tagad kaut kā ir iegājies, ka katrs to dara, kur ir tuvāk un nav tālu jānes, tāpēc piegulošajā teritorijā ir tāda nesakoptība. Liela daļa cilvēku gan ir apzinīgi un atkritumus izmet tam paredzētajā vietā vai speciāli izvietotajos plastmasas maisos. Taču diezgan daudz ir arī tādu, kuri iedomājas, ka kapi ir tā vieta, kur visu drīkst atstāt, līdz ar to te visādus brīnumus var atrast, – neizpratni pauda Artūrs Portnovs.
Vaicāts, vai atceras savu pirmo talku, pārvaldes vadītājs atklāja, ka viņam vispār lauki un arī Ļaudona jau kopš pamatskolas laikiem asociējas ar sakopšanas talkām rudenī un pavasarī, ar ugunskura smaržu, sava veida romantiku un lielo rosību, kad ne tikai savu sētu un pagalmu, bet arī publisku teritoriju sakopšanā piedalījās ļoti daudz cilvēku.
– Arī tagad tādu vietu, kur darba pietiktu visiem, ir daudz. Katru gadu, piedaloties Lielajā talkā, izvēlamies konkrētu vietu un objektu. Iepriekšējos gados esam strādājuši estrādē un parka teritorijā, atjaunojuši
stādījumus pie Ļaudonas kultūras nama pēc tā rekonstrukcijas, sakopuši bijušo Sāvienas skolu. Man pat ir doma, ka mēs ikreiz varētu doties uz kādu citu apdzīvoto vietu mūsu pagastā, kā, piemēram, Kalnājiem, Kalnvirsu, Toci un citām, – piebilda Artūrs Portnovs.
27.04.2021.