Beidzamajos gados aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta, izstrādājot rīcības virzienus un pasākumus, lai sasniegtu izvirzītos Vides politikas mērķus atkritumu rašanās samazināšanā, atkritumu dalītā vākšanā un pārstrādē, kā arī atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā.
Viens no tiem ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam. Ministrs Artūrs Toms Plešs plašsaziņas līdzekļiem ir paudis, ka atkritumu apsaimniekošanas nozare ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, tādēļ ir nepieciešama nozares efektīva pārvaldība. Lai mazinātu atkritumu rašanos un nodrošinātu to efektīvāku apsaimniekošanu, jāplāno nepieciešamie resursi un jāveido spēcīgi atkritumu apsaimniekošanas reģioni. Jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi un darbības virzieni, pēc ministra domām, uzlabos kopējo atkritumu apsaimniekošanas ietvaru valstī, īstenojot atkritumu aprites principus.
To, ka izstrādātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam ir jauns izaicinājums pašvaldībām un tajā izvirzītos ambiciozos mērķus varēs sasniegt tikai kopīgiem spēkiem – sadarbojoties visām šajā procesā iesaistītajām pu-
sēm -, atzīst Madonas novada pašvaldības izpilddirektora p. i. Āris Vilšķērsts un lielākā atkritumu apsaimniekotāja uzņēmuma Madonas novadā – SIA „Madonas namsaimnieks" – valdes loceklis Oskars Janovičs.
Jāmaina domāšana
– Tik būtiski samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu īpatsvaru, kā to paredz jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, nebūs vienkārši. Vienīgās sviras, kā pašvaldība var to ietekmēt, ir sabiedrības informēšana un atbalsts dalīto atkritumu savākšanas pilnveidošanai. Madonas novada pašvaldība abos šajos virzienos arī strādā. Ļoti aktīvi informatīvo kampaņu izvērsām pirms vairākiem gadiem, kad maksa par atkritumiem tika piesaistīta nodotajam svaram poligonā, un katru mēnesi tā ir atšķirīga. Tā tiek aprēķināta, summējot maksu par sadzīves atkritumu savākšanu (pastāvīgā daļa) un to noglabāšanu (mainīgā daļa). Skaidrojām iedzīvotājiem, ka, jo aktīvāk viņi iesaistīsies atkritumu šķirošanas procesā, jo vairāk tas atspoguļosies maciņos. Visefektīvāk ieinteresēt iedzīvotājus jau iespējams tieši ar maksas samazināšanu, tāpat liela nozīme ir arī tam, kā šajā jomā darbojas pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, vai pietiekami izglīto jauno paaudzi un ieaudzina zaļo domāšanu, – uzskata Āris Vilšķērsts.
Viņš uzsver, ka šai ziņā ir vēl daudz darāmā, un iemet akmentiņu ražotāju dārziņā. – Diemžēl mūsu rūpniecība neiet līdzi laika prasībām un jaunākajām nostādnēm. Piemēram, aizbraucot ciemos uz Vāciju un ieejot virtuvē, var pārliecināties, ka zem izlietnes ir piestiprināts nodalījums ar vairākām kastēm katram atkritumu veidam. Pie mums virtuves mēbeles, kuras Latvijā tiek ievestas vairumā un pārsvarā nopērkamas, nav aprīkotas ar tādām lietām. Arī mūsu pašu mēbeļu ražotāji pie tā vēl nav piedomājuši. Šobrīd atkritumu šķirošana vēl ir bērna autiņos. Ir jāveic vesels pasākumu komplekss, jāmaina domāšana un ražotājiem jāpaiet solītis pretī iedzīvotājiem, jo šķirošana jau ir jāveic katram savā virtuvē. Neiesi taču ar vienu lielu maisu uz konteineru laukumu, lai tikai tur sāktu dalīt tā saturu „pa labi un kreisi", liekot katru atkritumu veidu tam paredzētajā konteinerā. Katrā ziņā tas ir viens no jautājumiem, kas būtu Latvijā jārisina, lai cilvēki varētu iegādāties attiecīgas mēbeles vai pie esošajām mēbelēm pievienot bloku ar vairākiem nodalījumiem atkritumu šķirošanai, tādējādi cilvēkiem padarītu ērtāku pašu šķirošanas procesu. Varbūt valdība varētu piedāvāt kādu atbalsta mehānismu ražotājiem, kuri to uzņemtos. Turpretī, ja šādas iespējas nav, viss parasti tiek salikts vienā maisā un izmests pie sadzīves atkritumiem. Tikai ļoti apzinīgi, zaļi domājoši iedzīvotāji pieliek papildu pūles un dzīvoklī tur vairākus maisus, lai atsevišķi nodalītu vismaz stiklu un jaukto iepakojumu, – akcentē Āris Vilšķērsts.
Atkritumu apsaimniekošanu Madonas novadā veic divi uzņēmumi: Madonas pilsētā un novada 10 pagastos – SIA „Madonas namsaimnieks", bet četros pagastos – SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums". Lai palielinātu iespēju atkritumus šķirot, pašvaldība abiem uzņēmumiem ir piešķīrusi līdzekļus jaunu dalīto konteineru iegādei, ņemot vērā Madonas novada iedzīvotāju aktīvo iesaistīšanos dalīto atkritumu šķirošanā un pieaugošo pieprasījumu no Madonas novada pārvalžu vadītājiem, kā arī juridisko personu ieinteresētību iesaistīties atkritumu šķirošanas procesā.
Tie ir uzstādīti visos Madonas novada 14 pagastos, bet visvairāk – Madonas pilsētā.
Tieši ar dalīto konteineru skaita palielināšanu, vairāku jaunu laukumu izveidošanu, tāpat plašo informatīvo kampaņu SIA „Madonas namsaimnieks" vadītājs Oskars Janovičs skaidro, kāpēc beidzamajos trijos gados ievērojami pieaudzis šķiroto atkritumu apjoms.
Palielinājies par 234 tonnām
Uzņēmumā veiktā analīze, ņemot vērā SIA „Vidusdaugavas SPAAO" Madonas šķirošanas-pārkraušanas stacijā veiktās svēršanas rezultātus, rāda, ka 2018. gadā SIA „Madonas namsaimnieks" apkalpes zonā tika savāktas un nodotas 309 tonnas dalīto atkritumu (stikls kopā ar jaukto iepakojumu); 2019. gadā – 489 tonnas, bet 2020. gadā – 543 tonnas – tātad trijos gados šķiroto atkritumu apjoms palielinājies par 234 tonnām jeb par vairāk nekā 40%.
Pašvaldības piešķirtais finansējums divos gados – 26 000 eiro – uzņēmumam ir ļāvis gan iegādāties jaunus konteinerus, gan Madonas pilsētā ierīkot vairākus jaunus dalīto konteineru laukumus. Patlaban Madonas pilsētā ir izvietoti 174 dalītie konteineri, bet SIA „Madonas namsaimnieks" apkalpes zonā ietilpstošajos 10 pagastos – 95 jeb kopā 269 dalītie konteineri. Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka, jo vairāk būs vietu un konteineru, kur izmest dalītos atkritumus, jo aktīvāk iedzīvotāji tos šķiros.
Atkritumu šķirošanai tiek izmantoti divu veidu konteineri. Atsevišķi konteineri ir gan stikla iepakojumam, gan vieglajam jeb kartona, papīra, plastmasas un metāla iepakojumam, kas tiek šķirots vienā konteinerā. Madonā ir iespējams bez maksas nodot arī elektropreces un dažus citus veidus, bet pie sadzīves atkritumiem tiek izmests arī daudz kas tāds, ko nākotnē noteikti vajadzētu šķirot.
Kaut gan beidzamajos trijos gados diezgan būtiski ir palielinājies dalīto atkritumu apjoms, nodoto sadzīves atkritumu daudzums ir mainījies minimāli. SIA „Madonas namsaimnieks" apkalpes zonā 2018. gadā tika savākti un nodoti 27 146 kubikmetri jeb 3088 tonnas nešķiroto sadzīves atkritumu; 2019. gadā – 26 946 kubikmetri jeb 3095 tonnas; 2020. gadā – 26 301 kubikmetrs jeb 2948 tonnas.
– Sadzīves atkritumu apjoms praktiski nav mainījies, neraugoties uz to, ka ir palielinājies dalīto atkritumu apjoms, un tam ir vairāki iemesli, bet galvenais – 2019. gadā un 2020. gada sākumā ļoti aktīvi darbojāmies, lai piesaistītu jaunus klientus, it īpaši lauku pagastos, kur daļa nemaz nebija noslēgusi līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Sadarbībā ar pagastu īpašumu uzturēšanas nodaļām šo visai bēdīgo tradīciju lielā mērā izdevās lauzt. Var tikai minēt, kur līdz tam – mežā vai kur citur – tika izmesti sadzīves atkritumi, – situāciju raksturo Oskars Janovičs.
Pēc viņa domām, iespējami ātri vajadzētu atrisināt apģērba un mājas tekstila savākšanu, kas tagad arī tiek izmests kopā ar sadzīves atkritumiem, pie tam visai lielā daudzumā.
Atduras pret pārstrādes iespējām
– Atkritumu šķirošanas procesā viss atduras pret to pārstrādes iespējām. Stikls tiek pieņemts bez problēmām, tāpat jauktais iepakojums, bet drēbes – vēl ne. Bija doma Madonas novadā sākt šķirot arī tekstila izstrādājumus, bet tad mums pašiem tie bija jāved uz Talsiem, pie tam vismaz divreiz mēnesī, lai nodotās drēbes nezaudētu kvalitāti. Parēķinājām, sanāca, ka transporta izdevumi ir pārāk lieli. Tad jau šobrīd tos ir lētāk nodot SPAAO kopā ar sadzīves atkritumiem, – uzsver Oskars Janovičs.
Savukārt vaicāti par iecerēto piecu poligonu izveidi līdzšinējo desmit vietā, gan Madonas novada pašvaldības izpilddirektora p. i. Āris Vilšķērsts, gan SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs atzīst, ka par to būšot vēl spraigas diskusijas. Katrā ziņā Madonas novada pašvaldība, ņemot vērā lielos kapitālieguldījumus poligona izveidē, to, ka ir viena no kredīta galvotājām, ir ieinteresēta saglabāt dalību SIA „Vidusdaugavas SPAAO". Turklāt pievienošanās gadījumā Vidzemes reģionam SIA „ZAAO"sadzīves atkritumi būšot jāved divreiz tālāk.
Pagaidām šai ziņā gan nekas nemainīsies. Arī pēc pašvaldību vēlēšanām šāgada 5. jūnijā jaunajā administratīvajā teritorijā, kad vienā Madonas novadā apvienosies tagadējais Madonas, Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novads, sadzīves atkritumi tiks vesti uz dažādiem poligoniem.
23.04.2021.