Otrdien, 6. aprīlī, Latvijā noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana šāgada pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 5. jūnijā.
CVK mājaslapā apkopotā jaunākā informācija liecina, ka uz deputātu amatiem 41 pašvaldībā pretendē 5595 kandidāti no 324 partiju un to apvienību sarakstiem.
Savukārt, kā vēsta LETA, visvairāk partiju sarakstu un kandidātu pieteikts Ogres novadā, kur uz deputātu amatiem no 12 sarakstiem pretendē 243 kandidāti. Ropažu novadā vēlēšanās pieteikti 14 saraksti un 238 kandidāti. Vēl 12 saraksti ar 227 kandidātiem pieteikti Jēkabpils novadā, savukārt Jūrma-
lā – 13 saraksti ar 197 kandidātiem. Vismazāk sarakstu un kandidātu pieteikti Valkas novadā, kur vēlēšanās kandidē 46 deputāta amata kandidāti no trim sarakstiem.
Madonas novadā – seši saraksti
Pēdējā sarakstu iesniegšanas dienā deputātu kandidātu sarakstu skaits nemainījās Madonas novadā. Kā esam informējuši iepriekš, Madonas novada pašvaldības domes vēlēšanām reģistrēti seši deputātu kandidātu saraksti. Tos iesniegusi partija „Vienoti Latvijai"; Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"; politiskā partija „Latvijas Reģionu apvienība", „Latvijas Zemnieku savienība"; „Jaunā Vienotība"; „Latvijas attīstībai", „Politiskā partija Izaugsme" un Jaunā konservatīvā partija, piesakot 128 kandidātus. Vidējais vecums ir 48,6 gadi, jaunākajam deputāta kandidātam – 27 gadi, vecākajam kandidātam – 76 gadi.
16 deputātu kandidātiem ir vidējā izglītība, 96 – augstākā izglītība, bet 16 – nav norādīta. Visi deputātu kandidāti ir Latvijas valsts pilsoņi.
Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šogad vēlēšanu zīmēs tiks drukāts kandidātu sarak-sta numurs, kuru noteiks izlozē. Madonas novadā deputātu kandidātu sarakstu kārtas numuri, kā „Staru" informēja Madonas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Evita Zāle, tiks izlozēti šodien, 9. aprīlī. Uz izlozi jāierodas vismaz vienam pārstāvim no katra saraksta, bet, ja kāds nebūs ieradies, tādā gadījumā šī saraksta kārtas numuru izvilks vēlēšanu komisijas sekretāre.
Kāpēc nekandidēs
No tagadējiem Madonas novada domes 17 deputātiem 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās nekandidēs tikai viena deputāte – Antra Gotlaufa, ievēlēta no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Arī no četriem jauno Madonas novadu veidojošo pašvaldību vadītājiem nekandidēs tikai viens – Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis.
Vaicāta, kāpēc pieņemts lēmums nepiedalīties šajās pašvaldību vēlēšanās, Madonas novada domes deputāte, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Antra Gotlaufa uzsvēra, ka ir pagājuši astoņi gadi, kopš viņa pirmoreiz tika ievēlēta par Madonas novada domes deputāti.
– Domāju, ka savu aktīvāko laiku es arī biju deputāte. Kā joko bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, katrai lietai ir savs nolietojums. Man ir tā laime, ka mēs esam liela ģimene un mums ir pieci bērni. Esmu pensionāre un savu laiku veltīšu citām nodarbēm. Manuprāt, ir jānāk citiem citos veidojumos. Varu tikai novēlēt – lai veicas! – atzīmēja Antra Gotlaufa.
Viņa atzina, ka iesniegtie deputātu kandidātu saraksti Madonas novada domes vēlēšanām ir gana spēcīgi. – Priecē, ka šajā procesā iesaistījušies aktīvākie cilvēki: zinoši, deputātu kandidātu vidū tiešām ir augsts izglītības līmenis. Ļoti labi ir pārklātas arī jomas. Katrs saraksts ir domājis par to, lai piesaistītu cilvēkus arī no Ērgļu, Cesvaines, Lubānas novada, un nav vēl zināms, kā būs ar Varakļāniem. Ir ļoti svarīgi, lai pie Madonas novada domes deputātu galda būtu pārstāvji no visām Madonas novadu veidojošām pašvaldībām un lai viņi varētu iestāties par saviem novadiņiem, aizstāvēt to intereses. Lai nav tā, ka lēmēji par to, kas notiek Ērgļos, Cesvainē vai Lubānā, būtu tikai no tagadējā Madonas novada. Katrā ziņā es ļoti aicinu aktīvi piedalīties pašvaldību vēlēšanās arī šo novadu iedzīvotājus, balsot un savējiem ievilkt „krustiņus", lai jaunajā domē būtu pārstāvniecība no visiem tagadējiem novadiem, – akcentēja Antra Gotlaufa.
Savukārt Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis no plašākiem komentāriem, kāpēc nekandidēs šajās pašvaldību vēlēšanās, atturējās.
Jāievēlē 683 deputāti
Pašvaldību vēlēšanās 35 jaunizveidojamos novados un sešās valstspilsētās kopumā būs jāievēlē 683 deputāti. Līdz ar to uz vienu pašvaldības deputāta vietu šajās vēlēšanās pretendē vidēji astoņi deputātu kandidāti. Rīgā vēlēšanas šogad nenotiks, jo domi 60 deputātu sastāvā ievēlēja ārkārtas vēlēšanās pērn.
CVK apkopotie dati liecina, ka 61,4% jeb 3434 kandidātu ir vīrieši, bet 2161 jeb 38,6% – sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,1 gads. Jaunākais kandidāts ir 18 gadu vecs, bet vecākajam kandidātam ir 91 gads.
68,8% jeb 3853 no visiem kandidātiem ir augstākā izglītība, 19,9% jeb 1116 – vidējā izglītība, 1% jeb 56 ir pamatizglītība, bet 10,2% jeb 570 kandidāts iegūto izglītību nav norādījis.
99,9% jeb 5591 kandidāti ir Latvijas valsts pilsoņi, trīs kandidāti ir Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi, divi – Lietuvas pilsoņi, tāpat kandidē pa vienam Bulgārijas, Īrijas, Krievijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsonim.
78,6% jeb 4398 kandidāti ir latviešu tautības, 4,5% jeb 252 kandidātu tautība ir krievu, 0,7% jeb 39 kandidātu tautība ir poļu, 0,5% jeb 26 tautība ir baltkrievu, 0,4% jeb 20 tautība ir lietuviešu. Vēlēšanās kandidē arī citu tautību pārstāvji, savukārt 14,6% jeb 819 kandidāti nav norādījuši tautību.
Deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētas politisko partiju apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā apvienībā.
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un ir reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.
Vismaz vienam nosacījumam
Lai kandidētu pašvaldību vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem: attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš 2020. gada 26. jūnija jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietai; jābūt attiecīgajā pašvaldībā nostrādājušam kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz kopš 2020. gada 26. decembra vai tās teritorijā jāpieder likumā noteiktā kārtībā reģistrētam nekustamajam īpašumam.
Salīdzinājumam – 2017. gada pašvaldību vēlēšanās šā brīža 118 administratīvo teritoriju domēs, izņemot Rīgu, kopumā tika ievēlēti 1554 deputāti, līdz ar to pēc šā gada vēlēšanām ievēlējamais deputātu skaits šajās pašvaldībās samazināsies par 56%. 2017. gada pašvaldību vēlēšanām tika reģistrēti 599 deputātu kandidātu saraksti un 8945 deputātu kandidāti.
Jāpiebilst, ka ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties CVK tīmekļvietnē https://pv2021.
cvk.lv.
09.04.2021.