Mājsēde, darbs pie datora un mācības attālināti ir pamatīgs izaicinājums mūsu muskuloskeletālajai sistēmai. Sēdēšanai mēs īsti neesam paredzēti, kustībai – gan. Ne velti mums katram ir vairāk kā 600 muskuļu, kas to vien gaida, lai tiktu izkustināti.
Tā uzskata fizioterapeite Krista Kupča, kas pieņēma izaicinājumu vadīt Madonas novada pašvaldības un ESF veselības veicināšanas projekta nodarbības tiešsaistē zoom platformā. Krista papildinot uzsver: – Sēdēšana ir statiska un vienveidīga pozīcija, kas visbiežāk rezultējas ar muskulatūras disbalansa rašanos un ilgtermiņā var radīt gan diskomfortu, gan sāpes. Visbiežāk tās ir sāpes un diskomforts muguras lejasdaļā un plecu joslā, kā arī mugurkaula kakla daļā (sprandā), nereti arī – galvassāpes. Tās ir biežākās sūdzības, ar kādām pacienti ierodas pie fizioterapeita. Pagājušā gada nogalē novēroju pacientu (sevišķi skolēnu) pieplūdumu ar sūdzībām par biežām galvassāpēm un savilkumu plecu joslā, un es to ļoti saistu ar attālinātajām mācībām un emocionālo spriedzi mācību gada noslēgumā, kas kombinējas ar mazkustīgumu. Šobrīd šī tendence ir mazinājusies, bet domāju, ka mājsēdes un attālināto mācību un darba sekas vēl sevi parādīs.
Projekta "Veselības veicināšana Madonas novada iedzīvotājiem" vingrošanas nodarbības viņa uzsāka vadīt tiešsaistē no 19. janvāra, atzīstot, ka nodarbību vadīšana zoom ir kaut kas jauns un nezināms.
– Kad novadīju pirmo nodarbību, dalībniekiem atzinos, ka tik uztraukusies nekad nebiju, vadot nodarbības klātienē, kā runājot ekrānā. Vislielākās bažas bija par tehniku – vai mani labi redzēs, dzirdēs un sapratīs, bet viss izdodas labi – skaņa ir laba, bilde ir laba. Vienu reizi gan zoom izspēlēja ar mums joku un 15 minūtes pirms nodarbības beigām visus (tajā skaitā mani) atslēdza, bet kopumā tehnoloģiskā puse strādā labi. Sākumā ar projekta koordinatori nolēmām pamēģināt vingrot vienu reizi nedēļā, lai saprastu, kāda ir iedzīvotāju interese. Atsaucība bija milzīga, jo zoom tika burtiski "uzspridzināts" – pirmajā nodarbībā tika sasniegts 100 dalībnieku limits, un bija daudzi, kas palika aiz svītras. Tajā brīdī sapratām, cik ļoti cilvēki ir noilgojušies pēc vingrošanas, un, sākot ar februāri, vingrojam trīs reizes nedēļā – otrdien, trešdien un ceturtdien, – stāsta Krista Kupča.
Kopš janvāra jau ir notikušas 26 nodarbības, bet tās vēl nav beigas, jo vingrošanas nodarbības otrdienās un ceturtdienās turpināsies līdz 10. jūnijam, savukārt trešdienās vēl vingrosim līdz 7. aprīlim, – iepriecina Krista.
Šobrīd, kad nodarbības notiek trīs reizes nedēļā, apmeklētība svārstās no 40 līdz 90 dalībniekiem. Novērojumi rāda, ka ziemas sezonā bija vairāk vingrotāju, bet pavasarī pulciņš sāk sarukt.
Uz vaicājumu par vingrotāju gadu diapazonu Krista saka: – Par dalībnieku vecumu grūti spriest, jo ne visus es pazīstu, un tikai maza daļiņa vingrotāju piedalās ar ieslēgtu kameru. Ir tik forši, ka cilvēki pēc nodarbībām padalās ar savām emocijām. Zinu, ka vingro arī no kaimiņu novadiem, sūta sveicienus no Cesvaines, Lubānas, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, arī Rīgas un pat no Norvēģijas, un kāpēc gan ne. Zinu, ka vingro pat visa ģimene, arī suns un kaķis. Pēc pirmajām nodarbībām saņēmu kolosālas atsauksmes par to, ka šīs nodarbības ir labākais notikums pēdējo mēnešu laikā, citi ir izteikušies, ka ir tā pieraduši, ka nemaz nezina, vai gribētos iet uz grupu nodarbību zālē.
Viņasprāt, vingrošanas nodarbību vadīšanai šādā formātā ir gan plusi, gan mīnusi: – Pie plusiem noteikti varu skaitīt laika ietaupījumu, arī man tas ir svarīgi. Kā lielāko mīnusu varu nosaukt to, ka man nav tūlītējas atgriezeniskās saites, jo nejūtu, neredzu grupu, man grūti dozēt slodzi, grūti saprast, vai ir par daudz vai par maz. Atgriezenisko saiti saņemu tikai pēc nodarbības, visbiežāk – aizbraucot mājās, kur mani reizēm sagaida ar frāzi: "Vai tev naktī miegs nenāca, ka tik grūtus vingrinājumus izdomāji?"
Krista Kupča atzīstas, ka nav tik čakla, lai sastādītu vingrinājumu programmu un ar gatavu plānu vadītu nodarbību: – Vadot nodarbību, nedomāju tik daudz par atsevišķiem vingrinājumiem, cik par muskuļiem, kuri jādarbina, tiem arī tiek piemeklēti vingrinājumi, un tas viss notiek vingrošanas procesā.
23. martā bija desmitā otrdiena, un nodarbībā dalībnieki veica tos pašus vingrinājumus, kurus pirmajā reizē, un, ja bija viegli, tas norāda par progresu. Katrā ziņā tas, ko mēs katrs iegūstam no nodarbības uzreiz, ir sārtums vaigos, straujāki sirdspuksti, lokanāks ķermenis un enerģijas pieplūdums, savukārt ilgstošākā laikā uzlabojas ķermeņa apzināšanas spējas, sevi sākam labāk izjust un pieķert sevi ikdienā pie brīžiem, kad jāiztaisno mugura, kad jānolaiž pleci.
Uz vaicājumu, kā pati uztur fizisko formu, viņa dalās priekā par brīnišķīgo ziemu, kas mums šogad tika dota: – Centos apbraukāt tuvākas un tālākas distanču slēpošanas trases (Madonā, Pļaviņās, Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā, Rankā, Alūksnē, Lubānā). Slēpoju savam priekam, tautas slēpojumi šosezon, protams, nenotika. Noslēdzu slēpošanas sezonu "Smeceres silā" ar apaļiem 600 km. Biatlona plinti gan neesmu turējusi rokās jau gandrīz gadus desmit. Vasarā gaidīšu taku skrējienu "Stirnu buks".
30.03.2021.