Izdzirdot vārdu "pieskāriens", mums katram ir citas asociācijas. Lietus, rīta, tauriņa, mūzikas pieskārieni. Pieskārieni dejā, viņa un viņas tuvums. Pieskārienu bads. Masāžas un dziedinošie pieskārieni. Pieskārieni ekrāniem. Gadu, atmiņu, mūžības, eņģeļa, Dieva pieskārieni.
Madonas reģionālā laikraksta "Stars" literārā lappuse "Pieskāriens" martā svin 40 gadus. Ja pirms tam tie bija atsevišķi dzejoļi vai dzejoļu kopas, tad vienkārši "Literārā lappuse", bet 1981. gada 14. marta numurā pirmoreiz lasāms "Pieskāriens" ar Jāņa Simsona mākslinieciski veidotu nosaukumu. Laika gaitā zīmēto nosaukumu nomainījis cits salikums, bet katra mēneša pēdējā piektdiena (agrāk sestdiena) lasītājus aicina uz jaunu tikšanos ar autoriem novadniekiem. Rūpes par lappusi daudzu gadu garumā uzturējis Oļģerts Skuja. Gan iedrošinot, gan kritiskāk vērtējot, gan cenšoties noturēt literārās lappuses latiņu. Gan atceroties autorus jubilejās, veidojot autorlappuses, pulcējot kopā autorus skumjos atvadu brīžos, kopā priecājoties par jaunām grāmatām, gan kādu Dzejas dienu lappusi atvēlot pavisam jauniem rakstītājiem. Tās bijušas rūpes un sirdsdarbs. Tas bijis prieks par novadnieku, Savējo satikšanos lappusē, lai arī ceļi tos aizveduši uz Rīgu, Jūrmalu, Pitragu, Ķegumu.
Uzrunāju autorus un lasītājus gan telefoniski, gan Facebook, lai atvēl mirkli laika un padalās savās domās: kas Tev bija un ir "Pieskāriens"? Te varat lasīt ieskatu atbildēs.
Aivars Aivieksts: – "Pieskāriens" – otra māja, kur es dzīvoju, pieturvieta, kur izkāpt un atgriezties, kur satikt savējos.
Anda Līce: – Pieskāriens ar vārdu, bet ne tā – kā citas lappuses.
Anita Skrjabe: – Satikšanās, daļa no dzīves, radošais dzinulis.
Ināra Liedskalniņa: – Patīkama atelpa.
Daina Grūbe: – Ar "Pieskārienu" es sākos literatūrā un ieguvu Savējos uz visiem laikiem, lai kur dzīve būtu mani mētājusi. Paldies Oļģertam… un visiem, visiem pārējiem!
Intars Zommers: – "Pieskāriens" ir mūsu puses kultūrmantojums. Pateicoties tam, Madonas reģionālā laikraksta "Stars" lasītājs var iepazīt dzeju, kas atnākusi pie lasītājiem caur "savējiem dzejniekiem"… Pieskāriens caur vārdu. Tas ir daudz intīmāks un patiesāks.
Sarma Kalniņa: – "Pieskāriens" ir Madonas puses autori, patīkami atradumi. Krāju un sūtu draugiem uz ārzemēm.
Uldis Auseklis: – Kultūras lappuse, garīga līdzsvara saglabāšana, nepārtrauktība.
Regīna Paegle: – Mirklis kafijas pauzē laukos pie mammas.
Gundega Zēhauza: – "Pieskāriens" ir literārais pielikums, iespēja iepazīt Madonas pusi, saikne ar vārdu un cilvēkiem, dzīves tālumā brīnišķīgs papildinājums. Garīgi literāri pali.
Elīna Līce: – Man "Pieskāriens" vairo piederības izjūtu savai lauku pusei Cesvainei. Un ne tikai. Madonai tāpat. Caur aicinājumu piedalīties. Dalīties. Kad dalos – iesakņojos, kļūstu savējāka!
Palmira Brice: – Ļoti labs nosaukums – apvienojot tik dažādus autorus! Turpiniet!
Beāte Ozoliņa: – "Pieskāriens" kā tuvs draugs, neatņemama sastāvdaļa, katra mēneša beigās gaidot avīzīti. Priecājos par jaunajiem, mīlu "vecos"!
Zigmunds Bekmanis: – "Pieskāriens" – mana pirmā izlaušanās dzejas pasaulē.
Gvido Grūbe: – Man "Pieskāriens" ir vectēva mūždien lolotā "Stara" lappuse, uztraukumi par salikšanu, dzejoļu kārtošanu, un visbeidzot – dzejas lasījumi, mums sanākot kopā, vectēvam sēžot galda galā un pārējiem uzmanīgi klausoties.
Vita Grūbe: – Lolojums, kas no sirds apčubināts teju pusi no vectētiņa mūža. Stundām un dienām rūpīga un nesavtīga darba, atlasot, sakārtojot. Tā ir iespēja vietējiem dzejniekiem nodot savu vēstījumu par visdažādākajām tēmām un likt mums – lasītājiem – paraudzīties uz tām no citiem skatpunktiem – rindās un vārdos notvertiem, lai mēs paši varētu "izzīlēt", kas tur īsti slēpjas, vai interpretēt, kā katrs pats vēlamies, saprotam, uztveram.
Mans "Pieskāriens" ir: autoru satikšanās; iespēja; radīšanas prieks; Oļģerta padomi; gan lietus un vēja, gan gadu un atmiņu pieskārieni dvēselei; turpinājums.
Ielūkojoties Oļģerta personiskajā arhīvā, lasāma skolotāja Jāņa Bērziņa vēstule, kas rakstīta, kad literārā lappuse svinēja trīsdesmit gadus: "Mēs alkstam pieskāriena. Lai sajustu, ka esam, dzīvojam, elpojam, ka bez nereti rūgtās ikdienas, apmākušām debesīm ir arī zilas tāles un balti mākoņi.
Man savā dzīvē nācies pāršķirstīt daudzus 19. un 20. gadsimta laikrakstus. Kur līdztekus dažādām ziņām un pārspriedumiem allaž ar interesi esmu izlasījis arī nopublicētos dzejoļus. Ar Andreja Eglīša, Kārļa Studenta, Jāņa Gavara u. c. dzejoļiem pirmoreiz iepazinos tieši no publikācijām laikrakstos, ar pazīstamo šodienas novadnieku Oļģerta Skujas, Sarmītes Radiņas, Anitas Skrjabes u. c. vārsmām no laikraksta "Stars" lappusēm. Priecājos, ka mūsu novada laikraksta redakcija turpina šo skaisto tradīciju, atvēlot novada dzejdariem lappusi "Pieskāriens" reizi mēnesī. Visbiežāk tā sagādā prieku, reizēm arī vilšanos, citkārt pārsteigumu. Lai dzīvo "Pieskāriens"!"
SARMĪTE RADIŅA
26.03.2021.