Administratīvi teritoriālā reforma joprojām ir ļoti satraucošs temats daudzu varakļāniešu vidū. Liela daļa Varakļānu novada iedzīvotāju Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzdotajā aptaujā pauda vēlmi administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pievienoties Madonas novadam. Tāpat tika organizēts protesta brauciens, paužot savu nostāju par labu Madonas novadam. Priekšā vēl Satversmes tiesas lēmums, kuram novadam tad īsti pievienot Varakļānu novadu – Madonas vai Rēzeknes.
Joprojām liela vērība tiek pievērsta notiekošajam, kas saistās ar administratīvi teritoriālo reformu, sekots līdzi notikumu virzībai. Tāpat viedokļu apmaiņa notiek, sabiedrībā izskanot jebkam, kas saistīts ar Varakļāniem.
Dziļas pārdomas un viedokļu dažādību raisīja LTV translētā Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2020" pasniegšanas ceremonija.
Viktors Vilkaušs ir viens no tiem daudzajiem varakļāniešiem, kas aktīvi iesaistās un cīnās par varakļāniešu pausto gribu pievienoties Madonas novadam. Sekojot līdzi notikumiem un aktualitātēm, lielu sašutumu un pārdomas izraisīja Gada balvas pasniegšanas ceremonija.
– 6. martā skatoties translāciju LTV, nepatīkamu pārsteigumu sagādāja ceremonijas vadītājs Jānis Skutelis, kas ceremonijas ievadā paziņoja, ka dzimis Latgales separātiskā reģionā – Varakļānos. Iespējams, ceremonijas vadītājs un scenārija tekstu autors Skutelis iedvesmojies no sava raidījuma „Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli" viesa, režisora Viestura Kairiša, kas pirms gada šajā LTV pārraidītajā programmā paziņoja: „Mani varakļānieši bišķi besī ārā", izsakoties par Varakļānu novada lielākās daļas iedzīvotāju aptaujā pausto vēlmi administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pievienoties Madonas novadam, – pārdomās dalās Viktors Vilkaušs. – Jāatgādina arī iepriekšējā gada „Boņuka" balvas ceremonija, kurā teju katrs „sevi cienošs" latgalietis uzskatīja par goda lietu paņirgāties par Varakļānu iedzīvotāju demokrātiski pausto gribu. Toreiz to vēl varēja interpretēt kā neinformētības raisītu emocionālu reakciju, taču gadu vēlāk, kad valsts augstākās amatpersonas, tiesību eksperti un arī plašsaziņas līdzekļi plaši skaidrojuši administratīvi teritoriālās reformas nesaistību ar novadu etnogrāfiskajām robežām, šādi izteikumi no sabiedriskajā medijā translētas ceremonijas vadītāja puses ir augstākajā mērā nepieņemami, jo tie ir noteiktu sabiedrības grupu – Varakļānu iedzīvotājus – aizskaroši un diskriminējoši. Vēl nepatīkamāk, ka to dara cilvēks, kurš pats nācis no Varakļānu kaimiņiem, Dekšārēm, bet, acīmredzot, cenšoties pieglaimoties Latgales kultūras aprindās valdošajai nostājai, noniecina pats sevi.
Skumji, ka cilvēks, kas pats jau sen pametis dzimto novadu un emigrējis uz Rīgu, uzskata, ka demokrātiskā valstī demokrātiskiem līdzekļiem aizstāvēt sava novada intereses ir separātisms. Tas ir vecs šovinistu paņēmiens, kas pret latgaliešiem ticis izmantots jau kopš cara laikiem. Šovinisti šo tradīciju pārņēma no krievu imperiālistiem. Ar nožēlu jākonstatē, ka šo tradīciju pārņem arī tās personas, kuras šobrīd apzināti jauc divus strīdīgus likumus – Administratīvi teritoriālās reformas likumu un Kultūrvēsturisko zemju likumu – jeb Latvijas novadu administratīvās robežas ar kultūrvēsturisko zemju robežām.
Viktors Vilkaušs, paužot savu viedokli, norāda, ka Varakļānu novads nekad nav noliedzis un nenoliegs kultūrvēsturisko piederību vienai no piecām latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm. Latgales teritoriālā identitāte izsekojama līdz Jersikas ķēniņa valstiskā veidojuma laikiem 12. un 13. gadsimta mijā. Savukārt aicinājumi uz Latgales autonomiju izskanēja pavisam nesen – no 2017. gadā notikušā Latgales kongresa tribīnes. Tas viss ir fiksēts LTV arhīva materiālos.
– Līdz ar to vēl jo vairāk nav saprotams šāds šovinistisks un populistisks paziņojums Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Mērķis, visdrīzāk, šādām provokācijām ir sanaidot cilvēkus un pārējās Latvijas sabiedrības acīs diskreditēt Varakļānu novada vairākuma iedzīvotāju izvēli, kas turklāt bija atbilstoša VARAM sagatavotās administratīvi teritoriālās reformas mērķim sekmēt novadu ekonomisko attīstību. Tomēr ir šaura personu grupa, kura uzskata (un arī apzināti jauc), ka mūsdienu administratīvajām robežām jāatbilst 12.-13. gadsimta kultūrvēsturiskajām robežām (šis fakts arī fiksēts Satversmes tiesas sēdēs, skatot Ikšķiles
un Limbažu lietas). Jāpiezīmē, ka šī šaurā personu grupa nenāk no Varakļānu novada, un ir apšaubāms, ka tai patiesi rūp novada intereses. Uzskatu, ka Jānim Skutelim ir jāatsauc paustais un Latvijas Televīzijā jāatvainojas Varakļānu novada iedzīvotājiem par viņus aizvainojošo komentāru. Tāpat uzskatu, ka Latvijas Televīzijai ir turpmāk jāizvērtē sadarbība ar Latgales vēstniecību „Gors", kuras sagatavotajās ceremonijās regulāri tiek pausti kādu iedzīvotāju grupu aizskaroši komentāri. Sabiedriskā medija pienākums ir nodrošināt viedokļu daudzpusību, taču šī daudzpusība nedrīkst būt citus diskriminējoša. Atgādināšu, ka „Gora" pienākums savukārt ir veidot iekļaujošu, nevis diskriminējošu kultūrvidi Latgalē, – uzsver Viktors Vilkaušs. – Šādos pasākumos nav vietas politiskiem paziņojumiem, kas tika pausti identiski arī pirms gada šajā pasākumā. Līdz ar to ir iesniegta sūdzība par J. Skuteļa apgalvojumiem par separātismu Varakļānos atbildīgajām valsts instancēm izvērtēšanai – NEPLP, LTV un Latgales vēstniecībai „Gors".
24.03.2021.