Jau vairāk nekā gadu dzīvojam pandēmijas apstākļos. Daudzas nozares ir paralizētas, arī ierastie ikdienas ritmi lielai daļai ir būtiski mainījušies. Taču vēl lielāku ažiotāžu nesen izraisīja nevis satraucošā saslimstība ar „Covid-19" infekciju, bet pats potēšanas process pret šo vīrusu, kad izrādījās, ka gan trūkst pašu vakcīnu, gan liela daļa ģimenes ārstu savās praksēs nav gatavi iesaistīties vakcinācijas procesā.
Vēl lielāks sajukums sākās, kad senioriem, neņemot vērā loģistiku un sabiedriskā transporta pieejamību, tika izsūtītas īsziņas ar aicinājumu doties vakcinēties uz blakusnovadiem, tālu no savas dzīvesvietas. Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētāja Jeuženija Adamoviča nekavējoties ne tikai enerģiski iestājās par vakcinācijas punkta izveidi Madonas slimnīcā, bet arī pauda pārliecību, cik svarīgi ir potēties pret šo infekciju, tāpēc, saņemot uzaicinājumu vakcinēties nu jau Madonas slimnīcā, nekavējās to izmantot.
Ar Jeuženiju Adamoviču sazinājāmies piektajā dienā pēc potēšanas, kad Latvijā uz laiku jau bija apturēta vakcinācija ar „AstraZeneca". Sarunā laikrakstam viņa atzina, ka, uzzinot par vakcinēšanas procesa apturēšanu, bijis nedaudz savādi, taču joprojām jūtoties labi un nenožēlojot, ka ir piekritusi vakcinēties pret „Covid-19" ar „AstraZeneca", jo „kāda nu tā pote esot, ar tādu arī jāvakcinējas".
Jeuženija Adamoviča atklāja arī savu pieredzi, saņemot pirmo vakcīnu. – Pēc saceltās trauksmes februāra beigās par vakcinācijas iespējām pret „Covid-19" Madonas senioriem savā novadā un pie saviem ģimenes ārstiem situācija ir strauji uzlabojusies. Jā, notika tā, kā tika solīts. Pirmie piezvanīja sociālā dienesta darbinieki, informējot, ka vakcinēšana notiks Madonas slimnīcā. Pēc tam 5. martā zvans atskanēja no Madonas slimnīcas par vakcinācijas datumu, un arī ģimenes ārsti bija jau sasparojušies. Savukārt 12. martā saņēmu konkrētu piedāvājumu vakcinēties Madonas slimnīcā, jo iepriekšējā naktī tikušas atvestas vakcīnas. Tūlīt arī piekritu, un savu lēmumu nenožēloju. Process noritēja ļoti mierīgi –
nekādas drūzmas, viens cilvēks savā noteiktajā laikā. Vakcinācijai atvēlētas divas telpas, nekādi super plašumi, taču pietiekami. Pirmajā telpā mediķi (ne dakteri) izmēra temperatūru, asinsspiedienu, skābekļa daudzumu, kā arī apjautājas, kādi medikamenti pašreiz tiek lietoti. Vēl ir jāaizpilda anketa par slimībām, veiktajām vakcīnām, alerģijām utt. Tika arī paskaidrots, kāda vakcīna ir pieejama, proti, ka tā ir „AstraZeneca". Pēc tam, kad piekritu potēties ar šo vakcīnu, devāmies uz otro telpu, kur notika vakcinācija. Tad atgriezāmies pirmajā telpā, kur tiku novērota, kāda ir reakcija pēc vakcinācijas saņemšanas. Viss noritēja veiksmīgi. Tika arī izdarīts ieraksts potēšanas pasē, atzīmēts datums, vakcīnas nosaukums, deva, sērija, izgatavotājs, kura pote saņemta, un izsniegta kartīte par „AstraZeneca" vakcīnas saņemšanu, – viss ļoti skaidri un saprotami, pie tam bez steigas un ažiotāžas. Nu jau pagājušas piecas dienas. Nekādas sliktas sajūtas, tāpat blaknes nav konstatētas. Vienīgi pirmajās dienās mazliet jutīga bija vakcinācijas vieta, bet tas jau ir pie jebkuras potes vai asins analīzes, – pastāstīja Jeuženija Adamoviča.
Uz otro poti viņai jāierodas 14. maijā, ko noteikti arī darīšot. – Aicinu nekrist panikā, neraugoties uz to, ka potēšana ar „AstraZeneca" uz laiku tika apturēta arī Latvijā, jo īpaši tagad, kad Eiropas Zāļu aģentūra to ir atzinusi par drošu un efektīvu. Neviens jau nevar paredzēt, kā katrs organisms reaģēs uz jebkuru vakcīnu, jo droši vien 100% drošību nav iespējams garantēt nevienai vakcīnai, – piebilda Jeuženija Adamoviča.
23.03.2021.