Izglītības un zinātnes ministrija 10. martā organizēja tiešsaistes tikšanos ar ministri Ilgu Šuplinsku. Uz tikšanos attālinātā formātā tika aicināti Madonas novada domes pārstāvji, reģiona skolu direktori un skolotāji, pirmsskolas pedagogi un vecāki, lai pārrunātu aktuālos jautājumus izglītības nozarē.
Organizatori rosināja jautājumus iesūtīt iepriekš, pirms tikšanās ministre saņēma tikai vienu iesūtīto jautājumu.
– Vai tuvākajā laikā darbs interešu izglītībā nevarētu atsākties, strādājot individuāli ar katru audzēkni? – vaicāja mūspuses interešu izglītības pārstāvis.
Ilga Šuplinska: – Diemžēl, nevarēs, jo Veselības ministrija brīdina par „Covid-19" trešā viļņa ienākšanu Latvijā. Tas nozīmē, ka turpmākās trīs nedēļas būs nepieciešamas, lai stabilizētu pasākumus, kas jau ieviesti un darbojas šobrīd. Mans aicinājums Ministru kabinetam bija izsvērt iespēju, ja klātienes procesu nevar atjaunot visā mācību spektrā, tad vismaz ļaut to darīt mazo klašu skolēniem. Šobrīd esam panākuši reģionu principa ieviešanu, bet skaidri redzams, ka reģionu princips darbojas Latvijas 20-23 pašvaldībās, bet tas ir grūti sasniedzams rādītājs visā Latvijā.
Viens no risinājumiem, ko piedāvājam un kas ir līdzvērtīgs reģionu principam, ir klātienes mācības ārtelpā gan formālajai, gan neformālajai izglītībai. Tas nozīmē, rēķinoties ar skolas īpatnībām un skolotāju iespējām, ļaut skolai izvēlēties, ka līdz piecām nodarbībām nedēļā formālajā izglītībā un līdz divām nodarbībām neformālajā izglītībā skolēnu grupā līdz 20 (Veselības ministrija iesaka līdz 10) cilvēkiem ļaut organizēt nodarbības ārā. Tādā veidā mēs risinātu vienu no būtiskākajām problēmām, kas parādījusies jauniešu un pusaudžu kopīgajā spektrā, proti, ilgstoša būšana attālinātajā mācību procesā (7.-12. klasei tā ir vairāk nekā četrus mēnešus, 5.-6. klasei – divarpus mēnešus) ir radījusi viņos diskomfortu. Pamatojums tam redzams vairākos pētījumos – pusaudžu un jauniešu labsajūtas rādītājs Latvijā ir ļoti zems. No desmit aptaujātajiem bērniem septiņi norādījuši, ka viņiem ir indikācijas – papildu trauksme, depresijas pazīmes, nevēlēšanās kaut ko darīt, koncentrēšanās trūkums. Anketēšanas dati ir svaigi, un situācija ir ļoti satraucoša.
Ceram, ka Ministru kabinets 11. marta sēdē konceptuāli atbalstīs šādu ideju (Ministru kabinets ideju izskatīja 12. martā un pieņēma lēmumu – no 13. marta nodarbības ārā klātienē var organizēt pašvaldībās, kurās saslimstība nepārsniedz 250 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienu laikā. Āra nodarbībās var piedalīties izglītojamie no vienas klases (grupas, kursa) pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē. Āra nodarbībās piedalās ne vairāk kā 20 personu grupā. Formālās izglītības āra nodarbības var organizēt ne biežāk kā 5 reizes nedēļā (viena nodarbība maksimums 40 minūtes). Neformālās izglītības āra nodarbības var organizēt ne biežāk kā 2 reizes nedēļā (viena nodarbība maksimums 40 minūtes). Izglītības iestādēs un arī ārā visam personālam un audzēkņiem klātienē jālieto sejas maskas. – Aut.).
Scenāriji 12. klašu eksāmenu jomā
Tiešsaistes tikšanos vēroja vairāk nekā 200 personu. Jautājumi pamazām parādījās tērzētavā.
– 10. martā vispārizglītojošo skolu 12. klašu skolēniem un profesionālās izglītības iestāžu 3., 4. kursu audzēkņiem tika izsūtītas anketas, kuras aizpildītas gaidīsim visu brīvlaika nedēļu, – atbildi par 12. klašu eksāmeniem iesāka ministre. – Aptauja skar jautājumus par vispārējās vidējās izglītības noslēguma pārbaudes darbu norisi. Skolēni aicināti atbildēt uz jautājumiem par gatavošanos eksāmeniem un konsultāciju gaitu, kā arī par nepieciešamo papildu atbalstu, lai veiksmīgi nokārtotu pārbaudījumus. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī, aptauja tiek rīkota, lai pēc iespējas precīzāk varētu realizēt un vajadzības gadījumā koriģēt pārbaudījumu norises scenāriju, kas sagatavots, stingri ievērojot Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas. Plānots, ka šajā mācību gadā eksāmeni tiek kārtoti klātienē. Pēc atbildēm apjautīsim, kāda ir jauniešu gatavība, kādi ir skolēnu nākotnes plāni, un izšķirsimies par gala scenāriju 12. klašu noslēgumam. Neesam atkāpušies no tā, ka eksāmeni 12. klašu audzēkņiem notiks, paredzēts, ka 12. klašu skolēni kārtos trīs eksāmenus – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Ja skolēnam, lai iestātos augstskolā, nepieciešams vērtējums, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, vēsturē, viņš pēc izvēles tajā varēs kārtot eksāmenu. Eksāmenos ir samazināts jautājumu apjoms un samazināts to kārtošanas laiks.
Ministre piebilda, ka 9. klases eksāmeni ir saistīti ar izglītības pakāpes turpināšanu profesionālajā skolā vai vidusskolā, tāpēc no to organizēšanas ārkārtējās situācijas gadījumā var atteikties. Savukārt 12. klases beidzējiem ir noslēdzies būtisks vispārizglītojošās izglītības ieguves posms, pēc kura viņi var izvēlēties mācības arī neturpināt. Valsts ir ieguldījusi lielus līdzekļus skolēnu izglītošanā, un ministrijai ir svarīgi saprast, kāda ir jauniešu atbildība. Šo atbildību iespējams izvērtēt tikai saistībā ar eksāmeniem.
Ministre iepriekš jau ir norādījusi arī uz citu scenāriju. Gadījumā, ja 12. klašu absolventi mācību gadu beigs ar vidējo vērtējumu gadā (eksāmenu sesijas laikā būs noteikta ārkārtējā situācija vai eksāmenus nevarēs kārtot klātienē, un tad 12. klašu skolēniem izliks gada vērtējumu), augstskolas būs spiestas veidot savus iestājpārbaudījumus un koriģēt uzņemšanas noteikumus.
Par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
Uz jautājumu, vai vasarā notiks XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, Ilga Šuplinska atbildēja, ka tie noritēs atšķirīgā formātā, nekā tradicionāli tas bijis pieņemts. Svētki ar plašu un kuplu dalībnieku skaitu Mežaparka Lielajā estrādē netiek plānoti, apzinoties, ka daudzskaitlīga skolēnu pulcēšanās nebūs iespējama. Galvenais mērķis ir nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas pēctecību un nepārtrauktību.
Paredzēts, ka svētku pasākumi notiks gan Rīgā, gan reģionos. Tradicionālās atlases skates un repertuāra apguves skates šoreiz nebūs. Plānots darboties vasaras periodā, kad pirms pašiem svētkiem kolektīvi izveidos videopieteikumus, lai redzētu, ka kolektīvs var darboties.
Netiek plānota dalībnieku nakšņošana, un lielākā tiesa svētku pasākumu plānoti ar televīzijas klātbūtni. Galvenie notikumi notiks ārpus telpām, kur teritorija ir plaša un iespējams ievērot visas prasības.
Ja interešu izglītības nodarbības varēs atsākt maija beigās un jūnijā, ārtelpās ir doma pulcināt līdz 3000 vai 4000 dalībnieku Mežaparka Lielajā estrādē, savukārt iekštelpās dalībnieku skaits plānots līdz 200 skolēniem. Svētku norise tomēr vispirms būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas, tāpat situāciju ietekmēs vakcinācija pret „Covid-19" (starp citu, daudzi klātesošie skolotāji un direktori izteica gatavību vakcinēties).
Cilvēku izdegšanas problēma
Uz repliku, ka skolotāji ir noguruši no nekaunīgiem skolēniem, ka nepieciešams celt skolotāja profesijas prestižu, ministre atbildēja: – Izdegšana mūsdienās cilvēkos notiek pastiprināti un dažādu profesiju vidū. Kovida apstākļos daudzās vietās pieaugusi darba slodze un darba apjoms, daudzi savukārt darbu zaudējuši. Aicinu pārrunāt ar skolēnu vecākiem, lai apjaustu, kādas ir viņu darba iespējas, un skatīt visas lietas kontekstā ar pārējo sabiedrību. Šogad ministrija uzsākusi darbu pie citādākas VISC struktūras izveides – ar ekspertu atbalstu skolotājiem metodoloģijā un profesionālajā izaugsmē. Vēlamies redzēt arī citādāku novadu izglītības pārvalžu struktūru, kas nebūtu vērsta uz normatīvo aktu pārbaudi vien, bet īstenotu nopietnu profesionālā un psiholoģiskā atbalsta mehānisma izstrādi savā novadā.
Šobrīd kardināli mainās skolotāju loma. Kādreiz tā bija zināšanu pārnese, un tāpēc varēja darboties tradicionālais mācību modelis. Tagad skolotājs mācās no bērniem, bērni mācās no skolotāja un mācās viens no otra, no vides, kas apkārt, un vecākiem. Tā ir sinerģija, kas veidojas sadarbības kontekstā. Šādā situācijā skolotājam svarīgi iemācīt skolēnam pamatlietas, iemācīt atlasīt, sistematizēt un analizēt informāciju. Turklāt skolotāja uzdevums ir darboties ar personalizētu pieeju.
16.03.2021.