Lai skaidrotu Ministru kabinetā atbalstīto jauno likumu „Par pašvaldībām" un to, kā vairākas plānotās izmaiņas skars iedzīvotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 5. martā rīkoja preses konferenci. Kā būtiskākie jauninājumi minami obligāta pašvaldības policijas izveide un darba ar jaunatni nodrošināšana, noteiktas un pārskatītas kompetences pašvaldību administrācijās, kā arī vairāki mehānismi sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai.
Raksturojot likumprojektu, kas vēl jāpieņem Saeimai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs vērtēja, ka ar šā gada jūniju pašvaldības Latvijā kļūs lielākas, spēcīgākas un autonomākas rīkoties, plānojot savus pakalpojumus un turpmāko attīstību.
Skaidrāka darba organizācija
VARAM skatījumā, likumprojekts paredz lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.
Ar jauno likumu tiks nodalītas domes priekšsēdētāja un izpilddirektora kompetences, lai taptu skaidrāks, kura no amatpersonām par ko atbild.
Tāpat noteikts, ka kandidātu atlase uz amatiem pašvaldības administrācijā notiks atklātā konkursā, izņemot gadījumus, ja persona piekritusi pārcelšanai. – Līdz šim ir nācies saņemt sūdzības, ka amatā pieņemtie darbinieki savas kompetences vai izglītības ietvaros tiek apšaubīti. Lai mazinātu šādu situāciju rašanos, tiks rīkoti atklātie amatu konkursi, izņemot iekšēju amatu rotāciju vai pārcelšanu, – piebilda VARAM pārstāve Ilze Oša.
Likumprojektā precizēti arī domes deputāta amatu apvienošanas ierobežojumi, lai mazinātu riskus par jautājumu neatbilstošu izskatīšanu vai nepietiekamu uzraudzību.
– Pašreizējā situācijā deputātam, kurš ieņem arī pašvaldības iestādes vadītāja vai vietnieka amatu, rodas duālas attiecības ar pašvaldības izpilddirektoru, esot viņa padotībā. Paredzēts, ka amatu apvienošanas ierobežojumi stāsies spēkā ar 2025. gadu. Šajās vēlēšanās izmaiņas vēl neskar, jo tas domāts kā pārejas periods. Bet pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, ja tiks ievēlēti pašvaldību iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki, būs jāizvēlas darbs pašvaldībā vai iestādē, – skaidroja Ilze Oša.
Tostarp precizēti arī domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu. Piemēram, turpmāk būs jānorāda nepieciešamība un pamatojums domes ārkārtas sēdes sasaukšanai, norādot konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai. Līdzīga kārtība šobrīd pastāvot valdības sēdēs.
Mūsdienīgu risinājumu pieejamība un arī „Covid-19" radītie izaicinājumi ir ļāvuši likumprojektā īpaši atrunāt konkrētus gadījumus, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti.
Iedzīvotāju līdziesaiste
Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos.
– Plānots, ka līdzdalības budžets stāsies spēkā ar 2023. gadu, lai pašvaldības paspētu sagatavoties noteiktā finansējuma paredzēšanai savā budžetā. Tas būs rīks, kur ar finansiālu atbalstu vietējā kopiena varēs realizēt kādu ieceri, ko atzinusi par nepieciešamību konkrētajā gadā vai pāris gados. Procents līdzdalības budžetam no pašvaldības budžeta nav paredzēts ļoti liels – 0,1% no pašvaldības budžeta ir minimālais līmenis, par ko iedzīvotāji varēs lemt. Likumā ir atrunāta kārtība, kā tas notiks, bet kopumā tās ir diezgan plašas tiesības iedzīvotājiem lemt, kādus konkrētus projektus konkrētajā gadā viņi vēlas realizēt, piemēram, atjaunot šo rotaļu laukumiņu vai šo ielu, – komentēja Artūrs Toms Plešs.
Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt arī iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs. Šādas padomes uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi, tās būtu līdzvērtīgs partneris domes jautājumu lemšanā. Iedzīvotāju padomes nav paredzēts veidot pilsētās, bet gan pagastos, kur iedzīvotāju skaits ir vismaz 1500. Ja iedzīvotāju skaits ir mazāks, pašvaldība varēs lemt par iedzīvotāju padomes izveidi.
Tāpat noteikta arī iespēja pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
Obligāta pašvaldības policija
Pēc administratīvi teritoriālās reformas visos novados būs jāizveido pašvaldības policija. Šim pienākumam ir noteikts pārejas periods, lai pašvaldības varētu noteikt, kāds finansējums šīs funkcijas veikšanai turpmāk jāparedz. Tajās pašvaldībās, kurās nav izveidota pašvaldības policija, tas būs jāpaveic līdz 2024. gadam.
Ministrs gan atzina, ka pašlaik vēl nav pilnas skaidrības par iespējamo funkciju un finansējuma pārdali starp Valsts policiju un pašvaldību policiju. Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju, pašlaik no 119 pašvaldībām pašvaldības policija pēc pašiniciatīvas ir izveidota 78 pašvaldībās. Citviet saistošo noteikumu ievērošanas kontroli un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu veic kārtībnieki vai cita veida kārtības darba speciālisti. Viņu mīnuss – ierobežotas pilnvaras.
Tāpat arī atskurbšanas pakalpojuma sniegšana būs jānodrošina jaunveidojamajām pašvaldībām.
Pašlaik par šo pakalpojumu apmaksu lemj valdība, piešķirot līdzekļus pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kā piemēram minēja Artūrs Toms Plešs, Baltinavas novadā pakalpojums izmaksā 15 eiro, Garkalnes novadā – 96 eiro. Uz kopējā pašvaldību budžeta šie izdevumi esot salīdzinoši zemi.
Saistošie noteikumi
Likums „Par pašvaldībām" paredz noteikt vietvarām pienākumu saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai – vismaz divu nedēļu laikā.
Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu ērti pieejams normatīvais akts, kurā tas atrunāts, saistošajiem noteikumiem noteikta vienota spēkā stāšanās kārtība pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis". Tāpat tie tiks sistematizēti portālā likumi.lv,
tādējādi atvieglojot arī pašvaldību darbības uzraudzības iestāžu darbu.
16.03.2021.