Pielāgojoties apstākļiem, kas šobrīd nepieļauj pasākumu apmeklējumu klātienē, kinoteātris „Vidzeme" piedāvā savu pieeju mākslas darbu eksponēšanai.
No 2. februāra kinoteātra skatlogos skatāma daļa no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra sagatavotās ekspozīcijas, kuru veido starptautiskā tekstilmākslas simpozija dalībnieku darbi.
Iesaistās Marka Rotko mākslas centrs
– Ņemot vērā apstākļus, kad gan kinoteātru, gan izstāžu zāļu darbība ir apturēta, nav iespējams kino un profesionālo mākslu baudīt klātienē, madoniešiem un pilsētas viesiem kinoteātris „Vidzeme" piedāvā aplūkot tekstilmākslas darbu ekspozīciju skatlogos, – stāsta kinoteātra „Vidzeme" vadītājs Aigars Noviks. – Ekspozīcijā, ko sagatavojuši Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pārstāvji, apskatāmie darbi tapuši starptautiskā tekstilmākslas simpozija „Fortress Man" (2015) un starptautiskā tekstila un šķiedru mākslas simpozija (2018) laikā Daugavpils cietoksnī. Darbu autori ir Ksenija Šinkovskaja (Latvija), Jen-Ju Cenga (Taivāna) un Olga Roela (Latvija). Bez tam ar savu pienesumu uzaicinājām piedalīties tekstilmākslinieci, madonieti Inesi Jakobi, tādā veidā simbolizējot mākslas spēju komunicēt un sadarboties jebkuros apstākļos.
Pilnvērtīgākam mākslinieciskajam baudījumam Aigars Noviks aicina mākslas darbus apskatīt pievakarē, kad ekspozīcija skatlogos tiek papildus izgaismota.
Autoru dažādais rokraksts
Apskatot ekspozīciju, nākas secināt, ka mākslinieku dvēselē spoguļotais realitātes process radoši sevi apliecinājis daudzslāņainos darbos. Tās nav tradicionālās tekstila formas ar stellēs austiem tekstilaudekliem, skatlogos izlikto var klasificēt kā laikmetīgo mākslu reģionā, kur dominē tradīcija. Spilgtas un krāsainas ir tekstila un šķiedru mākslas kompozīcijas, un zīmīgi, ka pirms pāris gadiem tapušie darbi savu saturisko aktualitāti nav zaudējuši joprojām – to vēstījums ir spēcīgs arī šodienas laikam. Iešūti, plēsti, kombinēti, tīti, griesti, filcēti materiāli, kas tēlos pārtapuši oriģinālā autortehnikā un uzrunā ar mākslas medija spēku. Liek smaidīt, brīnīties, nopūsties, dusmoties.
– Tekstilmateriālu es redzu kā ārēji mīkstu, bet ar spēcīgu iekšējo struktūru. Darbojoties mākslā, amatniecībā un dizainā, es koncentrējos uz tekstūru un tās struktūru. Darbus rada ne tikai manas čaklās rokas, bet arī pati tekstila būtība. Šķiedra ir ārkārtīgi jutīgs pavediens, –
uzsver māksliniece Jen-Ju Cenga.
– Tēls ir harmonijā ar formu. Iekšējais ir harmonijā ar ārējo. Es apzināti izvairos no konkrētām detaļām. Es vispārinu, pārveidoju, hiperbolizēju, lai vairāk uzmanības pievērstu izteiksmīgumam, plastiskumam un iekšējai mobilitātei, – atzīst Olga Roela.
„Pieaugušo rotaļas"
Šāds nosaukums dots mākslinieces Ineses Jakobi izliktajam darbam – instalācijai „Pieaugušo rotaļas" ar krātiņos ievietotām rotaļmantiņām. Šajā redzējumā māksliniece akcentē rotaļlietas, ko bērniem rada pieauguši prāti, mazāk ļaujot izpausties pašu bērnu radošumam. Tomēr pandēmijas ierobežojumu periodā krātiņi kā mājsaimniecību burbuļi liecina arī par citām domām un asociācijām.
Piebildīšu, ka Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un Ineses Jakobi darba ekspozīcija kinoteātra „Vidzeme" logos būs aplūkojama līdz 18. aprīlim.
Uz veciem darbiem „nesēž"
Jautāta, ar ko nodarbina savu radošo iztēli šobrīd, Inese Jakobi atklāj: – Es gatavojos izstādei Rīgā. Mencendorfa namā noskatīju kārtējos bēniņus (vairākas personālizstādes māksliniecei bijušas muzeju un izstāžu namu bēniņos. – Aut.), redzēs, kad to varēs iekārtot. Jau pagājušajā gadā izstādes datums tika pārcelts, jāsagaida pavasaris, tad redzēs, kas būs atļauts. Turpinu tēmu „Logi", un man ir, ko darīt, jo šī tēma ir bezizmēra.
Savu interesi par logu tematiku māksliniece pamato ar to, ka viņu visvairāk piesaista logu divējādā daba: – Logs ir tilts uz ārpusi un tajā pašā laikā – robeža. Tas, ko mēs redzam un ko mēs gribam redzēt, – tās ir divas dažādas lietas. Kopš sāku šo tēmu, joprojām ik pa laikam ieraugu ko jaunu. Cits raksta, es bakstu. Nevaru iedomāties, ka strādātu ar steriliem audumiem no veikala, jo mani tie neierosina. Lielākā daļa materiālu, ko izmantoju darbos, nākuši no humpalām. Tieši šis materiāls, kuru izvēlos, parāda sabiedrības attieksmi pret dzīvi, to, ko darām vai
nedarām.
Dzīves ritms pandēmijā
Dzīves ritms māksliniecei neesot mainījies – arī pandēmijas laikā pirms rīta kafijas ir agra pastaiga, tad pastaipīšanās-pavingrošana un dienas darbi. – Daudz lasu, esmu diezgan daudz grāmatu nopirkusi, labprāt pievēršos literatūrai, – teic Inese Jakobi. – Iegādājos vairākas grāmatas no sērijas „Es esmu…", trīs no tām esmu izlasījusi. Patīk, ka rakstnieks raksta par rakstnieku, līdz ar to lasītājam iznāk „divi vienā".
Atgādināšu, ka šī projekta būtība ir 24 autori – 12 rakstnieki un 12 literatūrzinātnieki -, kas paralēli rada katrs savu autonomo darbu par vienu no 12 latviešu literatūras klasiķiem. Rezultātā pie lasītājiem nonāks 12 romāni un 12 monogrāfijas.
– Jau izlasīju Ingas Gailes romānu „Rakstītāja", un tagad ļoti gribētu kādā bibliotēkā dabūt Ivandes Kaijas dienasgrāmatas – 30. gados tās tika izdotas, – atzīst Inese Jakobi. – Izlasīju arī franču rakstnieka un ceļotāja Matiasa Enāra romānu „Kompass", kurā ir daudz Eiropas un Tuvo Austrumu kultūras, kolektīvo un personisko atmiņu vinjetes. Kultūras sakari un ietekmes ir bijušas visos laikos. Katrs iekarotājs taču vilka sev līdzi vēsturniekus, māksliniekus, arhitektus…
9.03.2021.