Ilzes un Reiņa Miezāju ģimenē aug trīs bērni: divi pirmklasnieki un viens 11. klases skolēns. Kā attālinātajā mācību laikā ģimene tiek galā ar atvašu skološanas izaicinājumiem, vaicāju māmiņai Ilzei.
– Dzīvojam netālu no Gaiziņkalna, viens dēls mācās Vestienas pamatskolas 1. klasē, otrs – Madonas pilsētas vidusskolas 1. klasē, meita – Madonas Valsts ģimnāzijā. Ieva ar visiem darbiem tiek galā ļoti labi, vienīgais kreņķis ir par interneta ātrumu, ko skolotāji dažkārt neņem vērā. Ja internets raustās, meita ir spiesta izslēgt kameru, bet par to var dabūt n burtu, – atklāj Ilze Miezāja. – Interneta pārklājumu esam centušies risināt, bet nekas jēdzīgs nav sanācis. Vienīgais, kas mūsu apkārtnē to nodrošina, ir LMT, bet tīkla pārslodzes gadījumā (trīs bērni un trīs datori) ātrums un interneta pārklājums klibo. Paldies Vestienas pamatskolas skolotājiem, kas centās salikt savus zūmus tā, lai nav vienlaicīgi ar pirmklasnieku stundām Madonas pilsētas vidusskolā.
Ikdienas dzīves ritmi
Mācību stundas ģimene uzsāk pulksten astoņos, beidz ap pulksten 14. – Esmu kopā ar saviem pirmklasniekiem, jo manējie nav spējīgi no dažnedažādām programmām skolotājai aizsūtīt e-pastu, – neslēpj Ilze. – Angļu valodā, piemēram, viss prasīts angliski: bērna vārds, kurā klasē mācies, skolotāja e-pasts utt. Manējie prot ieiet e-klasē, bet nespēj aizsūtīt izpildītos darbus. Uzrakstītais ir jānobildē, jāieiet e-klases saziņā, jāveic citas opcijas. To daru es, skolotāja atbild: "Paldies, Reini vai Jurģi, ka esi to atsūtījis." Tāpat esmu kopā ar dēliem Zoom tiešsaistēs, jo 1. klases bērns nevar nemitīgi koncentrēties darbam. Dažreiz bērni paņem kādu rotaļlietu un skolotājai rāda savu jaunāko mašīnīti. Nereti traucē blakusskaņas, jo ne visi bērni apzinās, ka mājās jābūt klusumam. Dažreiz šīs blakusskaņas ir skaļākas par skolotāja balsi. Ir vēl citi apstākļi, kāpēc noturība un koncentrēšanās tiešsaistē bērniem nav tik laba. Viens dēls ļoti labi uztver, ko saka skolotāja, otram kļūst garlaicīgi, un viņš labāk paskatās ārā pa logu, kā krīt sniedziņš vai kā barotavā barojas putniņi. Tad izslēdzu mikrofonu un pirmklasniekam saku – saņemies, neāksties u. tml.
Skolotāju attieksme ietekmē audzēkņus
Māmiņa izsaka gandarījumu, ka 1. klases skolotāji ir iejūtīgi un saprotoši, bet lielajam bērnam ir kā ir: – Skolotāju nervozitāti var saprast, bet viņi to tālāk nodod bērniem. Rezultātā ne tikai grauž acis, ir savilkts sprands, galvassāpes ir lielas, jo pie datora pavadīts nenormāli daudz stundu, bet ir arī slikts garastāvoklis.
Ilze atceras laikus, kad vecākiem teica – bērni pie datora dienā var pavadīt divas stundas, tagad, lai visu izdarītu, pie datora tiek sēdēts sešas un vairāk stundu.
Viedierīci skola nepiešķir
– Vēl būtisks faktors ir viedierīces, – neslēpj māmiņa. – Lai varētu mācīties attālināti, meitai nopirkām jaunu datoru, likās, puikas varēs izmantot kādreiz pirktos, bet vecie datori jaunajām tehnoloģijām – zūmiem, videozvaniem – netiek līdzi. Pavasarī bija aptauja, vai mums būs nepieciešamas viedierīces, rakstīju vidusskolas skolotājai, ka dēlam tā būs nepieciešama, tomēr viedierīci nedabūjām. Prioritāte esot vecāko klašu skolēni. Nelielajā Vestienas pamatskolā arī atbalsts šai ziņā ir vecāko klašu audzēkņiem. Prieks, ka Vestienas skolotāji nāk pretī un uz māju atved mācību plānu, mācību grāmatas un burtnīcas.
Tā vairs nav bezmaksas izglītība
– Teikšu atklāti – izglītība vairs nav bezmaksas, – secina Ilze Miezāja. – Paši sagādājām viedierīces, maksājam par elektrību un internetu. Ar mājas interneta pieslēgumu trim viedierīcēm ir par maz, papildus maksājam par mobilo datu pieslēgumu telefonā. Daudzbērnu ģimene ar vienu vied-
ierīci iztikt nevar, lielajam skolēnam to vajag no rīta līdz vakaram.
Ilze uzskata, ka valstij vajadzētu risināt jautājumu, lai internets skolēniem tiktu nodrošināts. Ja mācības notiek attālināti, skolēniem pieeja internetam varētu būt par brīvu. Internets ir nepieciešams pat uzdotā apskatīšanai. Vestienas pamatskola gan to risina pa savam: skolēniem piegādā nedēļas plānu, kur minēts, kas kurā mācībā jāpaveic. "Noliekam šo lapu uz galda, un tas ir
uzskatāmi."
Dīkstāve ļauj laiku veltīt bērniem
Kaut pirmklasniekiem zūmu nav daudz, Ilzei viss jāsamenedžē: – Ja būtu jāiet uz darbu, to nevarētu paveikt. Tā kā ir dīkstāve, veltu laiku bērniem. Mācības 1., 2. klasei atsāksies 8. februārī, par skaistumkopšanu (Ilze strādā frizieres profesijā. – Aut.) informāciju nevaru atrast, neviens to nozares pārstāvjiem nesūta. Cilvēki zvana pa desmit dienā, prasa, kad varēs pierakstīties, informācijas pagaidām nav.
– Bērniem šis laiks patīk, viņiem ar mammu mācīties patīk daudz labāk, – novērojusi māmiņa. – Man pašai arī patīk. Beidzot varu pavadīt laiku ar savējiem mazajiem. Mācāmies, pēc tam ejam ārā, slidojam, ar Jurģi trīsreiz nedēļā braucam uz biatlona treniņiem Smeceres silā. Pati tad arī paslēpoju, sakrāto enerģiju izlieku. Mājās ceļam sniegavīrus, cietokšņus, kā jau laukos. Katru dienu vismaz 2-3 stundas pavadām ārā.
Socializācija ģimenes lokā
Kā mājmācības plusus Ilze min arī iegūto mieru: – Jurģim klase ir liela, dažkārt bērnu starpā parādās apcelšana. Tagad tas atkrīt, puika ir bez stresa, no negatīvā ticis vaļā. Arī Reinis ir apmierināts, pēc stundām abi palika pagarinātajā grupā, tagad to nevajag. No rīta visu izdarām, izmācāmies, un tad ir brīvais laiks. Bērniem ir jāspēlējas, jāapgūst praktiskās iemaņas. Tajā pieslēdzas tētis, pamāca, visi kopīgi tīra sniegu un veic citus darbus.
5.02.2021.