– Madonu uzskatu par pilsētu, kur ir atbilstoša un labvēlīga vide, lai veiksmīgi attīstītu savu uzņēmējdarbību, – tiekoties atzīst Ralfs Zaharovs. Viņš ir nomainījis Rīgu pret Madonu, kur tagad gan dzīvo, gan strādā. Izmantojot atbalstu, savas zināšanas un profesionālās pavārmākslas prasmes, Ralfs ir īstenojis savu ieceri – iekārtojis ražotni, kur gatavo un Latvijas tirgū piedāvā "Rubens Farm" produkciju – četru veidu dabiskus, 0,8 l trauciņos sapildītus buljonus saldētā veidā.
Piedāvājuma klāstā ir vistas, liellopa, brieža un dārzeņu buljoni ar zīmolu "Rubens Farm". Ar laiku iecerēts sortimentu papildināt ar zivs, truša, pīles, omāra u. c. buljonu.
– Patiesībā nekas jauns tas nav – esam taču gadiem vārījuši buljonu. Taču mūsu steidzīgajā laikmetā laika taupīšanas nolūkos, lai ēdiena gatavošanai nepieciešamais buljons nebūtu jāaizvieto ar buljona kubiņiem (starp citu, to garša man patīk), tiek piedāvāts dabisks, no kauliem vārīts buljons ar garšvielām. To ērti uzglabāt saldētavā un nepieciešamības gadījumā ātri atkausēt. Šo produktu var izmantot gan zupu, gan otro ēdienu pagatavošanai, gan uzsildīt un dzert tīru, – atklāj "Rubens Farm" dibinātājs Ralfs Zaharovs.
Viņš savu ieceri uzsācis īstenot 2019. gada septembrī, bet pirms gada, 2020. gada 11. janvārī, pirmo reizi prezentēja buljonu kā viegli pieejamu dabisku produktu. Sākums tam bija Rīgā, kur atradās "Rubens Farm" ražotne, bet jau pēc gada buljoni tiek gatavoti Madonā, kur piedāvātas atbilstošas plašas telpas.
– Pirms gada savu produktu prezentēju Rīgā diezgan pārliecinoši, jo nebija šaubu, ka kaut kas varētu nesanākt. Mēs Latvijā zupas ēdam, zupai ir nepieciešams buljons, kas ne vienmēr ir pa rokai, jo prasa ilgāku vārīšanu. Ideja par "Rubens Farm" – īstu, kārtīgu buljonu, kuram ir jābūt pieejamam veikala gājiena attālumā -, radās jau agrāk, kad uzsāku savas profesionālās karjeras gaitas kā pavārs. Reiz, gatavojot mājās, apstājos pie receptēm, kuras bez buljona nav iespējams īstenot. Nodomāju, ka neesmu vienīgais, kam nav šādu iespēju dzīvokļa virtuvē grauzdēt liellopa un vistas kaulus, 24 stundas uz plīts atstāt nepieskatītu lielu, virmojošu katlu un turēt ietilpīgu saldētavu savā dzīvoklī. Tāpēc arī mans darbs domāts, lai buljons būtu vienmēr pieejams. Pārliecinoši turējos pie šīs idejas un neatlaidīgi vārīju buljonus restorānu virtuvēs, – stāsta Ralfs Zaharovs, kas tagad vāra buljonu ražotnē Madonā.
Interesanti, ka, jau uzsākot mācīties Rīgā (Pārtikas ražotāju vidusskolā), buljons bija pats pirmais ēdiens, ko pagatavoju mājās, – atceras Ralfs Zaharovs. Viņš atsauc atmiņā, ka prasījis skolotājai, kā izvārīt dzidru buljonu, jo mājās tāds nav sanācis.
– Varbūt tāpēc, ka pašam garšoja buljons ar zaļumiem, tagad to vāru un piedāvāju arī citiem, izmantojot tehnoloģiju, kuru apguvu. Pēc tam sekoja prakse – darbs virtuvē.
Izvaicāts, kā dzīves ceļi piespēlējuši dažādas darba un izaugsmes iespējas, viņš atklāj: – Trīs mēnešu praksē sapratu, ka darbā iemācos vairāk, nekā skolā. Tad spontāni, daudz nedomājot, no skolas aizgāju un uzsāku strādāt. Darbavietu ir bijis daudz, un katrā ko vērtīgu iemācos, ja ne – eju tālāk. Ādažos veikala "Elvi" picērijā "Ņamma" gatavoju picas, salātus. Pēc tam restorānā "Gan Bei" strādāju par suši pavāru. Pēc tam aizceļoju uz Spāniju, kur vienu vasaras sezonu nostrādāju lielā viesnīcā, kas sniedza pilnīgi citas zināšanas. Atgriezos, mani uzaicināja tēvs, mēģinot Tukuma pusē atvērt restorānu. Sapratu, ka vēl nezinu tik daudz, lai atbildīgi vadītu restorānu, tāpēc aizgāju strādāt uz "Radisson" viesnīcu, kur izgāju visam cauri – sāku kā nakts pavārs, tad – aukstā ceha pavārs, karstā ceha pavārs, brokastu pavārs. Daudz iemācījos, bet neuzkavējos, aizbraucu strādāt uz Islandi, kur mazā saliņā vienu sezonu nostrādāju. "Kulta ēdienu" filmēšanas ietvaros iznāca sastapties ar Mārtiņu Sirmo, kas mani uzaicināja, kad atgriezīšos Latvijā, sākt darbu "3 pavāru restorānā". Tieši tā arī izdarīju, kļuvu par Mārtiņa asistentu. Sev noteicu, ka tā būs beidzamā darbavieta, kur strādāju kāda cita vadībā, kaut nezināju, ko darīšu tālāk. 2017. gada pavasarī Rīgā Vērmanes dārzā notika "Beer fest", kur brālis Rolands prezentēja Madonas alu. Tā kā bija brīvdiena, uzticēju brālim savu vēlmi ko darbā mainīt, un viņš uzaicināja uz Madonu, kur laukos veidoja alus terasi, piedāvāja cept burgerus. Alus terase attīstījās, bet, tā kā darbs lielākoties ir vasarā, paralēli visu laiku domāju par buljonu kā biznesa ieceri, jo visos restorānos, kur esmu strādājis, piedāvājos to uzvārīt. Laikam tik ilgi vārīju, iemācījos savu recepti, sapratu, kā buljons strādā, kamēr pirms vairāk nekā gada uzsāku eksperimentēt ar dažādiem buljoniem, atradu iepakojumu. 40% liela loma ir iepakojuma dizainam, tāpēc sadarbībā ar dizaineru Ervīnu Eliņu tapa atbilstīgi trauciņi. Tagad ir izmēģināšanai arī jauns, saldēšanai ērtāks iepakojums. Priecājos, ka pamazām cilvēki ir pieraduši pie dabiskajiem "Rubens Farm" buljoniem, tie, kas tos iegādājušies vienreiz, atgriežas pie šī produkta. Pakāpeniski ražošanas apjoms aug, jo pieprasījums ir ne tikai Rīgas veikalos. Produkciju ir iespējams iegādāties interneta veikalā (www.rubensfarm.lv).
Ralfs Zaharovs, iepazīstinot ar savu buljona vārīšanas tehnoloģiju, uzsver: – Mūsu buljons ir šķidrs, saldēts, nekoncentrēts produkts, kas tiek iegūts, lēni karsējot vistas, liellopa, brieža vai cūkas kaulus un locītavas tīrā ūdenī vismaz 12-24 stundas, pat ilgāk. Gatavojot buljonu, kauliem un locītavām papildus tiek pievienoti dažādi sakņaugi. Pateicoties lēnam un vienmērīgam vārīšanas procesam, gan kaulos esošā garša, gan vērtīgās barības vielas sadalās un izšķīst ūdenī, izveidojot izteiksmīgām garšām un barības vielām piesātinātu buljonu, kas atdziestot kļūst biezs un viskozs (želeja). Dārzeņu buljonu gatavoju no sakņaugiem, dārzeņiem un garšaugiem, bet, lai dabūtu "ķermeni", izmantoju kaltētas jūraszāles un kaltētas sēnes, kas manā gadījumā ir šampinjoni vai šitaki. Buljonu var labi saglabāt saldētā veidā, jo atkausējot tam ir gan garša, gan svaigums. To var baudīt, uzsildot katliņā ar vai bez piedevām. Buljonam iepakojumā ir pievienots tikai 0,5% sāls, tāpēc ieteikums pievienot sāli pēc pašu patikas, tādā veidā atverot katru buljonā esošo garšu.
Pavārs būdams, Ralfs iesaka, ka buljons, kas ir jau gatavs lietošanai, kalpos kā pamats ātras, veselīgas maltītes pagatavošanai – zupām, sautējumiem, mērcēm. – Atliek tikai pievienot izvēlētās sastāvdaļas, piemēram, zaļos zirnīšus, ravioli, pelmeņus, olu nūdeles, dārzeņus, garšaugus, frikadeles vai tīru gaļu bez garšvielām. Buljons ir neaizstājama sastāvdaļa tūkstošiem recepšu, taču buljona nepieejamība bieži attur cilvēkus no gatavošanas. Turiet buljonu savā saldētavā un pamanīsit, kā sniedzaties pēc tā arvien biežāk un biežāk, – teic Ralfs. Viņš rosina aizdomāties arī par buljona nozīmi veselības nostiprināšanā – tas noder ne tikai gremošanas sistēmas darbībai, arī ādai, nagiem, matiem, locītavām, saistaudiem. Buljons tiek vārīts tā, lai tajā saglabātos maksimālais želatīna, kolagēna un citu vērtīgo uzturvielu daudzums.
29.01.2021.