Latvija ir pieteikusi Kuldīgu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstam.
Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, lēmumus par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā pieņem UNESCO Pasaules mantojuma komiteja.
Šābrīža situācija
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā Latviju pašlaik pārstāv Rīgas vēsturiskais centrs (1997) un Strūves ģeodēziskais loks (2005).
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ietver pasaules nozīmīgākās kultūras un dabas mantojuma vietas, kurām piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība. Patlaban Pasaules mantojuma sarakstā iekļauta 1121 vieta, kas atrodas 167 pasaules valstīs. Tās ataino cilvēka radošā gara meistardarbus, kā arī unikālas pasaules dabas vietas, kam piemīt īpaša estētika, bioloģiskā daudzveidība vai savdabīga mijiedarbe ar pasaules kultūru attīstību.
Stāsts par Kuldīgu
Ideja par Kuldīgas pieteikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam ir sena – tā radās 1997. gadā, kad Latvija ratificēja UNESCO Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Darbs pie nominācijas izstrādes aizsākās 2001. gadā. Lai pilsētu būtu iespējams pieteikt Pasaules mantojuma sarakstam, bija nepieciešams sakārtot pilsētas vēsturisko centru, izstrādāt apsaimniekošanas un attīstības plānus, apzināt Kuldīgas pilsētas vērtības, tās saglabāt un mērķtiecīgi atjaunot.
2011. gadā tika apstiprināts Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un attīstības plāns, kas visaptveroši iekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas dažādus veidus, tos integrējot ekonomiskās attīstības, vides aizsardzības, tūrisma un kultūras attīstības sadaļās. Tāpat rūpīgi un ilgstoši strādāts, pētot un popularizējot pilsētas vēsturisko arhitektūru un pilsētbūvniecību, ainavu un dabas vērtības, kā arī nemateriālo kultūras mantojumu.
Piesaista starptautiskus ekspertus
Pēc UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas ieteikuma Kuldīgas novada pašvaldība 2018. gadā nominācijas sagatavošanā piesaistīja starptautisku ekspertu un studentu grupu no Brandenburgas Tehniskās universitātes profesores Britas Rūdolfas vadībā. Pēc rūpīgas izpētes profesore ieteica Kuldīgas īpašas nozīmes universālās vērtības pamatojumu balstīt Kurzemes-Zemgales hercogistes laika posma kontekstā.
Aizsākusies kā neliela viduslaiku apmetne, Kuldīga – tolaik Goldingena – gadsimtu gaitā auga un attīstījās, bet tieši Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks ļāva Kuldīgai patiešām uzplaukt un kļūt par reģionālu amatniecības un tirdzniecības centru.
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Hercogistes laikā Kuldīga kļuva par valdnieka rezidenci, tā iegūstot ietekmi un nozīmi reģionā un starptautiski. Tā kā Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja vairāk nekā divus gadsimtus, tā veidoja pilsētu daudz ilgāk nekā Krievijas ietekme vai Latvijas pastāvēšanas laiks. Tādējādi hercogiste arī mūsdienās ietekmē Kuldīgas garu.
Kuldīga kā Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieka pirmā rezidence un būtisks administratīvais centrs ir unikāla ar to, ka vislabāk uz pasaules ataino hercogisti un tās izaugsmi, starptautisko tirdzniecību un kultūras apmaiņu.
Kuldīgas vēsturiskais centrs ir vislabāk saglabājusies un pēdējā atlikusī pilsētvides liecība, kas atspoguļojas saglabātajā ielu un laukumu plānojumā, autentiskajos arhitektūras elementos, ēku būvkonstrukcijās un fasādēs, kā arī saglabātajos ainavas elementos.
Hercogistes laika liecības Kuldīgā fiksētas, analizējot Fridriha Babsta 1797. gadā veidotu Kuldīgas senāko karti, salīdzinot to ar jaunākām kartēm un situāciju mūsdienās.
Senatnes liecinieces
Kā nozīmīgākos piemērus Kuldīgā var nosaukt Sv. Katrīnas baznīcu, Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcu, ēkas Raiņa, Baznīcas ielā, kā arī Pētera kapličas zvanu torni, kas iezīmē senāko pilsētas kapu vietu. Nozīmīga ir arī ēka Pasta ielā, kur saglabājies 18. gadsimta logs, loga apmales un slēģi ar aprīkojumu, kas uzskatāms par vecāko zināmo logu Kuldīgā. Vairākās ēkās saglabājušās hercogistes laika manteļskursteņu konstrukcijas.
Apsekojot vēlāk uzceltas ēkas, secināts, ka 57 ēku arhitektoniskajā veidolā saglabātas Kurzemes hercogistes laika māju apjoma iezīmes, tostarp 42 ēkas uzceltas līdz 18. gadsimta beigām būvēto māju vietā. Kopumā ēkas raksturo Kurzemes hercogistes laika celtniecību un veido vizuālu priekšstatu par tā laika pilsētvidi.
Ceļi, upes un tilti
Pētot un kartējot Kurzemes hercogistes laika pilsētvidi Kuldīgā, līdz ar ēkām izvērtēti arī citi raksturīgie pilsētvides elementi. Secināts, ka vecpilsētas robežās saglabājušās 100% visas 18. gadsimta plānā redzamās galvenās ielas (ceļi) un ap 95% šķērsielu. No ūdenstilpēm saglabājusies gan Venta, gan Alekšupīte un Pipevalks, un kopumā var atzīmēt, ka ūdenstilpes vecpilsētas teritorijā saglabājušās 60% apmērā no 1797. gada kartē redzamajām, bet reljefs ar pils nocietinājuma vaļņiem nedaudz transformētā veidā – gandrīz 100% apjomā. Rumba un krāces, kas ir redzamas visos zināmajos 18. gadsimta zīmējumos un gleznās, pilnā apjomā redzamas arī šodien. Ainaviski nozīmīgs un zaļajai zonai piederīgs līdz mūsdienām 100% apjomā saglabājies Ventas krasta reljefs.
Rezumējot var teikt, ka Kuldīgas vecpilsēta ir saglabājusi dažādu laika posmu mantojumu, tomēr tās viendabīgā, harmoniskā vide ir unikāla ar hercogistes laika bagātīgu liecību klātbūtni, izceļot konkrētu, pasaulē unikālu vēstures periodu un tā saglabājušos mantojumu.
26.01.2021.