Madonas novada pašvaldības finanšu un attīstības komitejas 16. janvāra sēdē tika skatīts sagatavotais 2021. gada budžets Madonas novadam. Neizbēgami akcents bija valdības samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa pašvaldības budžetā par 5% un kopējais izdevumu pieaugums.
Finanšu nodaļas ekonomiste Dina Bojaruņeca informēja, ka no valsts gūtie ieņēmumi samazinājušies par 944 tūkstošiem eiro un par 250 tūkstošiem eiro – pašas pašvaldības ieņēmumi. Lielākais pieaugums izdevumos ir atalgojums darbiniekiem saistībā ar valdības lēmumu par minimālās algas pieaugumu.
– Runājot par statistiku, mūsu iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2020. gadu ir samazinājies par 434 iedzīvotājiem; no tiem vecumā līdz 6 gadiem samazinājums ir par 28; no 7 līdz 18 gadiem – par 16; virs darbspējas vecuma – par 36 cilvēkiem. Vērtētie ienākumi uz vienu iedzīvotāju pēc izlīdzināšanas ir 427 eiro, – tendenci iezīmēja finanšu nodaļas vadītāja Biruta Vindele.
Vai priekšlikums pretlikumīgs?
Kā šābrīža situāciju skaidroja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, gan saistībā ar valsts samazināto IIN daļu, gan ar „Covid-19" ieviestajām korekcijām, rudenī visām pašvaldības struktūrām un iestādēm ticis izdots rīkojums pēc iespējas taupīt finansējumu.
– Uz 1. janvāri visai novada pašvaldībai ir 3,8 miljonu eiro uzkrājums. Principā tas ir gan uz neizpildītā budžeta, gan uz taupības rēķina. Tas ir mūsu resurss, rezerve 2021. gadam. Protams, valdības lēmums par minimālās algas un GMI pabalsta celšanu ir atstājis iespaidu uz budžeta izdevumu pieaugumu. Jāņem vērā, ka esam lēmuši arī par bezmaksas bērnudārziem, kas ir līdz 200 tūkstošu eiro izdevumos. Plus šogad vēlēšanām jāparedz 85 tūkstoši eiro. Kopumā ir izdevumu pieaugums ap miljons eiro. Budžeta projekts paredz, ka no uzkrātā atlikuma starpības segšanai novirzām aptuveni 2 miljonus eiro. Saņēmām deputāta Andreja Ceļapītera vēstuli par to, ka pašvaldība tādējādi rīkotos nelikumīgi, jo normatīvie akti neļaujot pieņemt šādu lēmumu. Par to sazinājos ar Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes priekšsēdētāju Baibu Tisenkopfu, nosūtot konkrētu jautājumu – vai drīkstam novirzīt uzkrājumu pašvaldības budžetā izdevumu segšanai. Uz to saņēmu apstiprinošu atbildi, ka tas ir likumīgi, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Viņam zināms, ka arī Rēzeknes un Ludzas novadā pašvaldības iet līdzīgu ceļu, savukārt vairākas pašvaldības ņemšot īstermiņa kredītu Valsts kasē tekošo izdevumu segšanai, lai sabalansētu budžetu. Agris Lungevičs pauda: – Mums tas nav vajadzīgs. Novirzot daļu atlikuma uz tekošo budžetu, atstāsim vēl aptuveni 1,7 miljonus eiro rezervē, atlikumā, kas ir investīciju sadaļai vai citām aktivitātēm, par ko lemsim vēlāk. Paskatoties 12 gadu pašvaldības vēsturē, tas būs otrs lielākais investīciju budžets; iepriekš lielākais ir bijis 2012. gadā. Naudas resurss ir pietiekams. To visu varam sabalansēt, nekādi juridiskie dokumenti vai likumi neierobežo atlikumu novirzīt izdevumiem.
Uzskata par problēmas atlikšanu
Deputāts Andrejs Ceļapīters iebilda, ka šāds risinājums pēc būtības ir problēmas atlikšana uz vēlāku laiku, ko, visticamāk, nāksies risināt jaunajam domes sasaukumam pēc pašvaldību vēlēšanām.
– Tekošo izdevumu budžets vienmēr bijis sabalansēts, pat 2009. gada krīzes laikā. Tas, ka savu reizi no atlikumiem tika finansēti mūsu attīstības projekti, veidoja nosacītu budžeta deficītu, bet mēs nekad neielīdām nākotnes budžetos. Ja kāds domā, ka valsts budžets augs 2022. gadā, manuprāt, tas ir nenormāls optimists. Rīkojoties iecerētajā veidā, ir vai nu vēlme iebraukt apvienojamo pašvaldību, novadu kabatiņā, vai vienkārši pēc strausa politikas iebāzt galvu smiltīs. Nedrīkst veidot uzturēšanas budžetu ar deficītu. Deficītam jābūt no vienreizējiem pasākumiem, kas varētu būt investīciju pasākumi. Bet ieplānot ilgtermiņā asignējumus uzturēšanai uz deficīta rēķina – tas ir ceļš uz nekurieni. Pašvaldība tā nekad nav rīkojusies; aicinātu atdot izstrādāto budžeta projektu pārstrādāšanai, – rosināja Andrejs Ceļapīters.
Ivars Miķelsons, domes priekšsēdētāja vietnieks, piemēram minēja 2009. gadu, kad tābrīža pašvaldības arī tika apvienotas kopīgā novadā gada vidū. Pēc viņa teiktā, pēc tam no Madonas novada puses notikusi iebraukšana pagastu kabatiņās. – Tolaik strādāju Bērzaunes pagasta pārvaldē; no aptuveni miljona eiro (pārvēršot 700 tūkstošus latu), kas bija 2010. gadam, diemžēl saņēmām tikai nedaudz virs 500 000 eiro. Saprotot to, ka budžets tika konsolidēts, tas viss ir skaisti; bet novads tā kādreiz izdarīja. Patiesībā tas nav kaut kas slikts, pēc tam šīs investīcijas tika ilgākā laika periodā; bija pagasti, kas dotēja kopīgo novadu jeb tās vietas, kas bija atpalikušas. Ja atceramies, kādas investīcijas novads novirzīja Dzelzavas pagastam, kur lepni bija dzīvots ar algām, bet nekas nebija investēts nevienā infrastruktūrā. Šāda izlīdzināšanas politika noteikti būs jāveic arī nākotnē. Nekādā kabatiņā netaisāmies iebraukt; par 2021. gada budžetu ministrijas skaidrojums ir saņemts, nekas nelikumīgs tas nav, – argumentēja Ivars Miķelsons, uzsverot, ka pārvaldes un pašvaldības iestādes līdz šim samazinājušas vairāk nekā 100 tūkstošus eiro izdevumos. Lai gan saimniekošanas budžetu būs jāturpina samazināt, nekā daudz, ko pārvaldēm nošķērēt nost, neesot jau šobrīd – tām jābūt spējīgām veikt savas funkcijas.
Iekarstot diskusijām, Andrejs Ceļapīters izklāstītos 2009. gada notikumus vērtēja kā faktu sagrozīšanu un melus. Viņš atkārtoti pauda uzskatu, ka par 4,5-5% budžeta izdevumus šobrīd varētu sabalansēt. Ar šābrīža risinājumu tiekot veidots 11,5% budžeta deficīts un problēmas pārliktas uz nākotni.
Ar 11 balsu „par" pārsvaru, 4 „pret" (Andrejs Ceļapīters, Andris Dombrovskis, Artūrs Čačka, Artūrs Grandāns), 2 „atturas" (Kaspars Udrass, Valentīns Rakstiņš) tika nolemts virzīt budžeta projektu uz domes sēdi skatīšanai. Nākamā domes sēde paredzēta jaunnedēļ, 28. janvārī.
22.01.2021.