Nu jau ir 12 gadu, kopš Gunārs Riekstiņš ar ģimeni no Rīgas pārcēlies uz dzīvi Madonā. Taču viņam pieder īpašums – pļavas, kas atrodas Doles salā. Dabas skaitīšanas laikā viena no tām – 3,5 hektāru platībā – tika apsekota un atzīta par Eiropas bioloģiski vērtīgu zālāju.
Zemes īpašnieks savu īpašumu pārrauga, un, ja kāds interesējas, kur ir viņa lauki, atbilde izbrīna: – Mani lauki ir Rīgā. (Smaida.) No sava īpašuma redzu Vecrīgas torņus. Doles salas senajās kartēs no XVII gadsimta mūsu dzimtas mājvieta ir atzīmēta.
Uz jautājumu "Vai pļavas biotopi ir slogs vai atradums, kas dod priekšrocību?" Gunārs Riekstiņš atbild: – Nekādā gadījumā man tas nav slogs, jo dziļi sirdī esmu "zaļš" un atbalstu dabas aizstāvību. Tā ka dabas daudzveidība tiek saglabāta. Pirms kas ir jānopļauj vai jānolauž kāds krūms, pamatīgi novērtēju, vai tas nav derīgs kādam putnam. Īpašumam ir tā īpatnējā situācija – tur, kur atrodas senču zeme, ir Daugavas piekraste, kur redz gan floru, gan faunu. Īpašums kopā aizņem 10 ha, ar lauksaimniecību nenodarbojos, bet pļavas uzturu. Par to, ka tur atrastos kādi biotopi, iepriekš nezināju. Tad saņēmu informāciju, ka notiks dabas skaitīšana. Pats klāt nebiju, kad dabas skaitīšanas eksperts apmeklēja īpašumu, bet pēc tam saņēmu apstiprinājumu, ka bioloģiski vērtīgās pļavas aizņem pat vairāk nekā 3 ha. Domāju, kā tas būs, kā izpaudīsies, kādas būs sekas, ka atrasti biotopi. Citi teica, ka nekādu saimniecisko darbību vairs nevarēs veikt, jo ir ļaudis, kam vajag tikai "tuksnesi", audzēt rapsi vai ko citu. Jā, ir nosacījums, ka pļavas zālāju nedrīkst uzart, reizi gadā pļavas ir jānopļauj un zālei jābūt novāktai. Tā ir paradīze arī putniem, un ir jāievēro pļaušanas termiņi, lai putniem būtu, kur paslēpties. Doles sala vairāk ir kā mini zoodārzs, kur var braukt aplūkot putnus, dzīvniekus, augus, bet siena ruļļus nevienam nevajag. Nopļauto zāli liekam kā mulču, kompostējam.
Gunārs Riekstiņš ir gatavs biotopu kopt un saglabāt, tāpēc no 2018. gada pieteicās LAD atbalsta maksājumiem. Viņš arī palūdza dabas skaitītājus novērtēt blakus esošo pļavu. Zālājā atrasta arī īstā madara, pļavas ķērsa un vairākas citas vērtīgam zālājam raksturīgas sugas. Atkarībā no atrasto biotopu vērtīguma atbalsta apmērs variējās no 55 līdz 330 eiro par hektāru. Visvairāk Latvijā ir konstatēti ne tik reti pirmās klases zālāji – tādu ir vairāk nekā 18 000 hektāru. Saimnieks apgalvo, ka par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu saņem zālāju trešās klases kompensāciju.
Par maksājumu apjomu viņš saka: – Pļavas apsaimniekošana prasa līdzekļus, un to, ko saņemam, arī ieguldām pļaušanā. Par lielāku atbalstu varu atļauties priecāties un cerēt, ka mani bērni reiz priecāsies, jo zemei ir vērtība. Pļavās taču ir tik daudz augu, ka varbūt pat tējas var vākt. Reiz pat sastapu divas sievas, kas lasīja raspodiņus un teica, ka esot no Izraēlas, kur tādas dabas zālītes ir liels retums. Ja nebūtu kompensācijas, nezinu, vai kas atmaksātos. Aizdomājos, ka senči kādreiz pļāva zāli ar izkapti, un viņi to varēja izdarīt, bet es nevaru. Tāpēc jūtu pienākumu, un šodien ir pieejama daudzveidīga tehnika.
22.01.2021.