Vai esat ievērojuši, ka Madonas bērnu un jauniešu centra ēka Skolas ielā 8a pēc jumta nomaiņas ieguvusi jaunu veidolu? Uz sarunu aicinot iestādes direktori Aldu Eglīti, vispirms jautāju par šajā ziemā veiktajiem namiņa remontdarbiem.
– Madonas bērnu un jauniešu centra ēkai jumta nomaiņa bija jāveic jau sen, – atbildi iesāk vadītāja. – Pirms apmēram septiņiem gadiem līdzšinējais segums tika uzlikts kā pagaidu jumts. Pērn, 2020. gadā, Madonas novada pašvaldība investīcijās BJC ēkas jumta nomaiņai piešķīra 20 tūkstošus eiro, un šos jumta nomaiņas darbus veica SIA "Madonas nami". Projekts tika iesākts novembrī, pašlaik darbi ir finiša taisnē. Prieks, ka ēka ir ieguvusi skaistu izskatu, jo līdz tam starp divām līdzās esošajām izglītības iestādēm mūsu namiņš izskatījās kā sačervelējies večuks.
– Vai remontdarbu laikā iestāde strādāja?
– Tā kā valstī bija ārkārtējā situācija, gan pedagogi, gan audzēkņi strādāja un joprojām strādā attālināti. Līdz ar to remontdarbu periodā varējām īstenot iestādes mācību programmas un netraucēt celtniekus. Jumta nomaiņas gaitā ēkā dežurēja tikai viens mūsu iestādes pārstāvis.
– Kā pandēmijas laikā veicas ar jūsu galveno uzdevumu – pulciņu darbu? Vai tie nav gājuši mazumā?
– Pēc ārkārtējās situācijas pagājušā gada pavasarī uztraucāmies, vai rudenī spēsim piesaistīt nepieciešamo audzēkņu skaitu (iestādē jābūt vismaz 300 audzēkņiem). Bet jau septembrī visas vietas bija aizpildītas, un bija interesenti, kuri palika "aiz svītras", jo konkrētā pulciņa grupa bija jau pilna. Šobrīd mums ir 378 audzēkņi, daļa bērnu piedalās vairākos pulciņos.
– Darbs notiek attālināti, kādas ir grūtības?
– Tāpat kā vispārizglītojošajā skolā attālināto darbu rudenī vispirms tikām aicināti nodrošināt iestādes 7.-12. klašu izglītojamajiem. Pulciņos process notiek līdzīgi kā mācību darbs skolā, tikai atšķirībā no skolas mums nav nozīmīgs gala vērtējums, mūsu audzēkņi neliek eksāmenus, viņiem nav atzīmju izlikšanas. Tā ir brīvprātīga iesaistīšanās radošajā darbībā. Esam iestāde, kurai bērni jādabū nost no ekrāniem, tāpēc arī attālinātajā periodā būt pie monitoriem viņiem prasām pēc iespējas mazāk. Protams, uzdevumus pedagogi šobrīd sūta caur e-klasi, WhatsApp grupās, īsziņās.
Kopš 11. janvāra attālināti darbojas arī 5.-6. klases izglītojamie, ceram, ka 1.-4. klašu bērniem, atgriežoties no pagarinātā ziemas brīvlaika, būs atļauja darboties klātienē. Pirms tam ar audzēkņiem varējām strādāt individuāli. Grafikus salikām samērā viegli, uztraucāmies, vai vecāki varēs bērnus atvest. Redzējām, ka bērni uz pulciņiem nāk ar lielu prieku, jo viņiem nepieciešama komunikācija. Īpaši jau 1.-4. klases bērniem tik ļoti vajadzīgs pieaugušais, kas visu ierāda un līdzdarbojas.
– Kā strādā un savstarpēji sazinās pedagogi?
– Pedagogiem saziņa notiek zoom platformā, tajā apspriežam radošās idejas, mēģinām iesaistīties lietās, kas domātas arī visai pilsētai un pilsētas viesiem. Vasarā (augustā) veidojām izlaušanās istabu, ziemas periodā – rūķu taku, savukārt rudenī bērnu darbu izstādi iekārtojām bibliotēkas telpās. Šobrīd ir priekšlikums audzēkņu darbus likt virtuālajā vidē, plānojam aktivitātes pavasarim. Ja nebūs citas iespējas, izmantosim internetu, kaut uzskatu, ka virtuālās vides bērniem šobrīd ir krietni par daudz. Drīzāk jau organizēsim kādu aktivitāti ārā, lai vienas mājsaimniecības ietvaros bērni un vecāki var izkustēties. Februārī izsludināsim konkursu audzēkņu vizuālajiem radošajiem darbiem, martā ar foto meklēšanas elementiem visu paaudžu interesentiem veidosim kādu interaktīvu nodarbi. Tā atkal būs iespēja izkustēties ar konkrētiem uzdevumiem un ieraudzīt savu pilsētu nedaudz no cita skatpunkta.
– Šķiet, pedagogu veidotā Rūķu taka attaisnojās – cilvēku skaits, kuri to izgāja, apliecina, ka madonieši šo aktivitāti novērtēja.
– Darbavietā pa logu vēroju, ka ieinteresēto plūsma tobrīd bija ļoti liela. Ne visas ģimenes iesūtīja uzdevumu risinājumus, bet 50 atbilžu variantus saņēmām. Mūsu piedāvātā pastaigu iespēja no mājas izvilka daudzus. Protams, vissāpīgākais, ar ko saskārāmies, bija tas, ka BJC skolotāju sirdsdarbs daudzviet tika izjaukts. Jau pirmajā nedēļā vairāki rūķu tēli tika izpostīti. Cepures rūķiem nomainījām pat trīs reizes. Brīnos par bērniem un pusaudžiem, kuriem var ienākt prātā doma kaut ko sagraut tāpat vien. Ar cieņas un visatļautības jautājumiem pedagogiem un vecākiem audzināšanas procesā būtu vēl daudz jāstrādā. Bet mēs saņēmāmies – BJC pedagogi katrreiz rūķu tēlus spītīgi atjaunoja. Un prieks, gandarījums bija lielāks par skumjām.
– Iestādi vadāt otro gadu, vai ir kas paliekošs, ko izdevies ieviest?
– Uzsākot darbu, mans mērķis bija palielināt pulciņu skaitu. Tas ir izdevies, jo BJC kolektīvā klāt nācis kokles apmācības pulciņš un vides pulciņš. Kopumā šobrīd darbojas 20 pulciņi.
Viens no iestādes sapņiem ir uzvest mūziklu, kurā iesaistītos visu pulciņu dalībnieki. Gan teātra pārstāvji, gan mūziķi, gan mākslinieki – visi kopā radošā uzvedumā. Pašvaldība šobrīd to atbalstīt nespēj, meklējam fondu, caur kuru savu ideju varētu īstenot. Katrā ziņā neapstāsimies un iesākto kursu mēģināsim noturēt. Esam pilsētā redzami un dzirdami, apkārtējie zina, kas ir Madonas bērnu un jauniešu centrs. Prieks, ka pašvaldība atbalsta jauniešu projektus. Pērn iesniedzām septiņus projektus jauniešu auditorijai, visi guva apstiprinājumu, tikai viens no tiem netika īstenots, jo situācija valstī vairs neļāva pulcēties.
– Pamanīju, ka iestādes administrācijā klāt nācis jauns darbinieks.
– Kopš rudens direktores vietnieces pienākumus pilda Ilze Zēmele. Ilze Madonā atgriezās no Rīgas, un varu teikt, ka man ir lieliska "labā roka". Kolēģe saprot gan izglītības pamatbūtību, gan dokumentācijas plūsmu, darbi rit uz priekšu. Bez komandas viena neko daudz nespētu, tāpēc ir gandarījums par iestādes visiem 25 darbiniekiem – gan pedagogiem, gan administrācijas cilvēkiem, ar kuriem kopā spējam realizēt dažnedažādas idejas.
– Jauns papildinājums ir arī pedagogu saimei.
– Jā, prieks par jaunajiem: šajā mācību gadā jauns skolotājs mums ir robotikas pulciņam – to vada Andris Strupītis no Viļāniem. Kokles studiju vada Zita Gailīte, vides pulciņu – Laura Zariņa.
Neraugoties uz ārkārtējo situāciju, jūtos pozitīvi noskaņota. Strādājam, spējam piedāvāt labas programmas, lai bērni jēgpilni varētu pavadīt brīvo laiku. Interešu izglītība novadā pastāv un, jādomā, pastāvēs. Mūsu iestāde atrodas skaistā, pieejamā un perspektīvā vietā, būsim pacietīgi un gaidīsim, kad atkal visi varēsim tikties un būt kopā klātienē!
20.01.2021.