Latvijas skolās noslēdzies 1. semestris, apkopoti mācību darba rezultāti. Daudzviet no ierastajām mācību formām bijis jāatsakās, drošības apsvērumu dēļ malā jānoliek skolas tradīcijas, svētki, projekti. Emocionāli saspringtā laika kopainu un to, kā attālinātajā un klātienes darbā veicies Lubānas vidusskolas kolektīvam, iezīmē mācību iestādes direktore Iveta Peilāne.
– Mācību gada 1. semestris bijis saspringts un izaicinājumiem pilns. Daudz neatbildētu jautājumu, satraukuma. No vienas puses, kompetenču saturā balstīta izglītības satura ieviešana un ar to saistītie jautājumi: ko mācīt, kā mācīt, kas mainās, kas paliek pa vecam, vai viss jaunais nav labi aizmirsts vecais. No otras puses – izaicinājums strādāt attālināti, digitālo kompetenču ielavīšanās mūsu skolas ikdienā. Kā jau visā valstī, arī Lubānas vidusskolā 7.-12. klases izglītojamie no 30. oktobra mācījās attālināti, 5.-6. klases skolēni attālināti mācījās no 7. decembra, – vēsta direktore. – Pavasarī notikušās attālinātās mācības pedagogiem, skolēniem un bērnu vecākiem bija kas pilnīgi jauns, šoreiz attālināto procesu visi uzņēma psiholoģiski daudz gatavāki.
Attālinātā darba risinājumi
Skolas pedagogi vairāk savā darbā izmantoja tiešsaistes mācību stundas. Atgriezenisko saiti no skolēniem skolotāji centās saņemt, strādājot interneta vietnēs, sūtot video un prezentācijas. Ir skolēni, kam attālinātais darbs sagādāja prieku, viņi savās mājās to veica mierīgā garā, savā nodabā. Tomēr ne viss attālinātajā mācību procesā gājis gludi. Direktore neslēpj, ka bija nepieciešama pedagogu savstarpējā darba plānošana, lai skolēniem neveidotos pārslodzes: – Bieži vērojām skolēnu motivācijas trūkumu (īpaši pamatizglītības posmā), dažos gadījumos problēmas radīja skolēnu vecāku neieinteresētība un nesadarbošanās. Secinājums – attālinātais mācību process ir apgrūtinošs gan pedagogiem – ir darba papildu plānošana, papildu darba stundas, jo bērni uzdoto iesūta arī pēc noteiktajiem termiņiem, gan skolēniem – tik daudzās stundas pie datora, disciplinētības un motivācijas trūkums. Attālinātās mācības ir risinājums īstermiņā; ja tās notiek ilgtermiņā, izglītības process nevar būt kvalitatīvs. Viens no svarīgiem faktoriem katrā vecumposmā, īpaši jau pusaudžu vecumā, ir socializēšanās, tiešais kontakts ar vienaudžiem un skolotājiem, kā pēdējā laikā trūka.
Sekmes kopumā ir pasliktinājušās
Vaicāta par 1. semestra mācību darba rezultātiem, direktore informē, ka Lubānas vidusskola šajā mācību gadā var lepoties ar 30 izglītojamajiem, kas 1. semestri noslēguši ar labām un teicamām sekmēm. Labi veicies starpnovadu mācību priekšmetu olimpiāžu dalībniekiem: bioloģijas olimpiādē 10. klases skolēns Valdemārs Lācis ieguvis 1. vietu, 9. klases skolēns Renārs Minkevičs – 3. vietu. Vēstures olimpiādē Renārs Minkevičs ieguva 2. vietu, Valdemārs Lācis – atzinību. Olimpiādes notika attālināti. Bez tam trīs Lubānas vidusskolas skolēni piedalījās angļu valodas olimpiādē un viens – ES dabaszinātņu olimpiādē (rezultāti vēl nav saņemti). Šobrīd vairāki skolēni pieteikti un attālināti gatavojas ekonomikas, fizikas, latviešu valodas un literatūras mācību priekšmetu olimpiādēm.
Diemžēl pieaudzis to audzēkņu skaits, kam semestra noslēgumā ir nepietiekami vērtējumi. – Iemesls ir attālinātās mācības, kas daudziem radījušas problēmas, – secina direktore. – Ir skolēni, kas vienkārši nespēj mācīties patstāvīgi, plānot savu laiku, viņiem nepieciešams liels pedagogu atbalsts klātienē. Redzams, ka pavasara attālinātajās mācībās veicās vieglāk – toreiz programmā bija daudz atkārtojamās vielas, kā arī pedagogi, izliekot gada vērtējumu, balstījās galvenokārt uz 1. semestra vērtējumiem, kas bija nopelnīti klātienes mācībās. Tagad 7.-9. klašu posmā rezultāti ir zemāki, vidusskolas posmā, kur audzēkņiem ir lielākas patstāvīgā darba prasmes, rezultāti ir labāki. Tiem, kas mācījušies slikti, 2. semestrī veidos individuālus plānus, būs jānāk uz individuālām konsultācijām ar skolotāju. Klātienē notika un notiks arī projekta „Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" jeb PuMPuRS nodarbības.
Brīvpusdienu jautājums
Lubānas novada pašvaldība no šā gada 1. septembra visiem Lubānas novada izglītības iestāžu izglītojamajiem apmaksā brīvpusdienas. Tie skolēni, kuri mācījās attālināti, katru nedēļu saņēma sagatavotas pārtikas pakas. Tās gatavoja Lubānas vidusskolas ēdināšanas bloka darbinieki, piedomājot, lai katrā būtu produkti, kuri bērniem nepieciešami, garšotu, kā arī lai produkti galvenokārt būtu no mūsu Latvijas ražotājiem. Bērnu vecāki to ir novērtējuši, jo saņemtas tikai labas atsauksmes.
Liecības saņem dažādos veidos
Direktore atklāj, ka skolas 5.-12. klašu audzēkņi 1. semestra liecības saņēma e-klasē, 1., 3., 4. klases skolēni liecības saņēma papīra formātā. 2. klases skolēniem liecības tika izsūtītas elektroniski, jo tai brīdī klases audzēkņi bija karantīnā. Klasē bija viens bērns ar kovida pozitīvu testu.
– Klātienē nenoslēdzām semestra pēdējo dienu, jo kopīgās testēšanas laikā vienam pieaugušajam arī tika konstatēts pozitīvs kovida tests, – piebilst Iveta Peilāne.
Apjomīga daļa skolas dzīvē vienmēr piederējusi interešu izglītībai. Diemžēl ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu tā zaudējusi savu nozīmi. – Interešu izglītība skolā ir apturēta, jo grupu, kolektīvu darbs, sporta treniņi, profesionālās ievirzes izglītība nav iespējama, – komentē direktore.
Jaunais mācību saturs
Ar 1. septembri pamatizglītībā un vidējā izglītībā tiek ieviests pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja. Šajā mācību gadā pēc jaunā mācību satura mācās 1., 4., 7. un 10. klases, un pakāpeniski, trīs gadu laikā, tas tiks ieviests arī pārejās klasēs. Skolām nedaudz priekšā ir pirmsskolas izglītība, kas jaunā mācību satura īstenošanu uzsāka pagājušajā mācību gadā.
– Ļoti grūti ar jauno saturu strādāt 10. klasēs, – vēsta direktore. – Skolotājiem nav mācību materiālu, viss jāmeklē pašiem, kas ir papildu darbs. Ar bažām gaidām pavasari, to, kas būs ar eksāmeniem. Direktoru vebinārā uzklausījām informāciju, ka daļa tēmu eksāmenos būs izņemtas. Matemātikas eksāmenam 9. un 12. klasēs šīs tēmas jau tika nosauktas.
Jaunā mācību satura piedāvājumā iekļauta tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti. Līdzšinējā mācību priekšmeta „Mājturība un tehnoloģijas" vietā tiek piedāvāts mācību priekšmets „Dizains un tehnoloģijas" visās pamatskolas klasēs, par centrālo mērķi izvirzot dizaina procesa apguvi un pieredzi ar dažādām tehnoloģijām. 7. klasē iespēja apgūt jaunu priekšmetu „Inženierzinības". Datorikas mācību saturs jāapgūst no 1. klases, 1.-3. klasē to mācot integrēti, bet 4.-9. klasē kā atsevišķu mācību priekšmetu, nozīmīgi palielinot datorikas stundu skaitu. Savukārt 7.-9. klašu posmā visi skolēni apgūs programmēšanas pamatus. Otrās svešvalodas apguve paredzēta divus gadus agrāk – no 4. klases, savukārt Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta vienotā priekšmetā no 7. klases. Sākot no 2. klases, sportam un veselībai palielināts stundu skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā. Pirmajā klasē nav noteikta papildu stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību pauzes. Līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem tiks piedāvāts mācību priekšmets „Teātra māksla", kā mērķis ir attīstīt bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku.
30.12.2020.