Šoziem ugunsdzēsēji glābēji jau steigušies uz sešiem izsaukumiem, kur ledū ielūzuši cilvēki. Divi izglābti, bet seši gājuši bojā. Laikā, kad uz ūdenstilpēm veidojas ledus kārta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina būt piesardzīgiem, jo ledus kārta joprojām ir ļoti plāna un atrasties uz ūdenstilpju ledus ir bīstami.
Aizvadītajā nedēļā un brīvdienās gan uz ezeriem un dīķiem, gan upēm redzami bija ne tikai zemledus makšķernieki, bet arī bērni.
Jāatceras, ka ledus kārta uz ūdenstilpēm neveidojas vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna. Tāpēc cilvēkiem bieži veidojas maldīgs priekšstats, ka ledus ir izturīgs. Vizuāli novērtēts ledus biezums ne vienmēr ir noteicošais faktors drošībai uz ledus, jo biežās laikapstākļu maiņas, mijoties salam ar atkusni, ledus izturību mazina.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Ilze Dāme-Birziņa iesaka, ko darīt, ja tomēr esi ielūzis ledū:
* saglabāt mieru;
* turēt galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest atpakaļ;
* nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus, tā vietā vienmērīgi kustināt kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus;
* elpot pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
* ja iespējams, skaļāk saukt palīgā;
* ja soma vai smags mētelis velk uz leju, var mēģināt noņemt tos;
* ledus ir plāns vietā, kur ielūza, bet vietā, kur ielūzušais stāvēja, pirms iekrita, jābūt noturīgākam;
* pagriezties ar seju uz to vietu, no kurienes atnāca, un nolikt rokas uz ledus, izstiept rokas pēc iespējas tālāk. Mēģināt uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un mēģināt izstumt sevi no ūdens;
* nevajag uzreiz celties kājās, labāk ritināties prom no bīstamās vietas;
* rāpot uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnāca;
* tiekot krastā, neapstāties, bet doties uz tuvāko silto vietu skrienot.
Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķerniekiem ieteicams ņemt līdzi dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Labs risinājums ir pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peld-
funkcija, vai glābšanas veste, kas ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.
Ilze Dāme-Birziņa sniedz ieteikumus, kā rīkoties, ja redzat, ka kāds cilvēks ir ielūzis ledū:
* jāzvana uz 112, dispečeram jānosauc adrese vai jāizskaidro, kā piebraukt pie notikuma vietas, jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem;
* lai palīdzētu ielūzušajam, jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 līdz 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets;
* ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 metru attālumā;
* izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām.
– Ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību! Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet uz 112, – aicina VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste.
16.12.2020.