Neierastā klusumā, taču tajā pašā laikā personiski emocionāli ir aizvadīti Latvijas valsts dibināšanas svētki. Pagājuši 102 gadi kopš rudenīgās pirmdienas pēcpusdienas, kad Rīgas pilsētas Otrajā teātrī (tagadējā Nacionālajā teātrī) tika proklamēta Latvijas valsts.
Pasākums notika bez jebkādas lielas ažiotāžas – ne lielas ļaužu masas, ne lozungu. Vienīgi neierasti teātra jumta korē plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Pat vācu okupācijas vara īsti neizprata, ko latvieši tajā teātrī dara. Iespējams, ka tā ir latviešu mentalitāte – visu darīt bez ārēja spožuma, taču dziļi un pamatīgi, kā kārtīgam zemniekam strādājot zemi.
Mēs varam būt lepni, ka nepilnu divu miljonu tautai ir sava valsts. Latvijas valstiskā esamība mums, šeit dzīvojošajiem, dod īpašu privilēģiju – ļauj pašiem lemt, kā dzīvot šodien, kā dzīvot rīt. Pasaulē cilvēki runā vairāk nekā 3000 valodās, bet ir tikai 193 (ANO atzītas) valstis. Tas dod gandarījumu un uzliek īpašu atbildību par valsts esamības nepārtrauktību. Ja Latvijas valsts dibināšanā 1918. gadā un valstiskuma atjaunošanā 1991. gadā nozīmīgi priekšnosacījumi bija labvēlīga starptautiskā situācija, lielvaru politiskā krīze un spēja nacionālajiem spēkiem vienoties, valsts tālākā pastāvēšana un attīstība ir tieši atkarīga no pilsoņu atbalsta un aktivitātes.
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā ikviena cilvēka dzīves kvalitāti nosaka ne tikai valstī pieņemtie lēmumi, bet arī paša iniciatīva darbībai ārpus savas ģimenes un draugu loka, kas vērsta uz sabiedrības kopīgo labumu. Pilsoniskas sabiedrības īpatsvars valsts attīstības procesos ir ļoti būtisks demokrātisma indikators, kas norāda uz motivāciju būt par šīs valsts pilsoņiem. Viena no pilsoniskās sabiedrības formām ir politiskā līdzdalība, kas sevī ietver dažādas aktivitātes: darbošanos politiskajā partijā vai vismaz tās atbalstīšanu, piedalīšanos vēlēšanās, kontaktēšanos ar politiķiem, petīciju rakstīšanu utt. Statistika Latvijai nav glaimojoša – tikai 3,2% no visas sabiedrības ir pilsoniski aktīvi; salīdzinājumā: Eiropā – 25,7%, tepat kaimiņos, Igaunijā – 19,6%. Iesaistes politikā vidējais rādītājs Eiropā ir 5%, Igaunijā pat 6-7% , bet Latvijā tikai 1% no visiem iedzīvotājiem līdzdarbojas politikā. (Daunis Auers. Politiskā kultūra pati no sevis nemainās. LV portāls, 07.09.2020.)
Kāpēc mēs Latvijā esam tik inerti politikā? Tāpēc, ka daļa sabiedrības ir vīlusies Latvijas politiskajos procesos, kas ir rezultējušies ar lēnākiem tempiem labklājības attīstībā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, korupciju varas gaiteņos, valdību nestabilitāti, politiskās ētikas pārkāpumiem. Cilvēkiem ir pamats būt neapmierinātiem…, bet tieši šādi politiķi ar šādu politiku ar mūsu atbalstu un reizē arī neatbalstu nokļūst pie varas. Esam balsojuši par cilvēkiem, kuriem pirmajā vietā nav sabiedrības labums. Tas liecina, ka esam slikti informēti vai nezinoši par politiķiem un to mērķiem. Varam arī ignorēt vēlēšanu procesu, bet tad mēs nekādā veidā nevaram ietekmēt to, kas nonāk pie varas, vēl vairāk, mēs ar savu apolitiskumu varam veicināt nedemokrātisku spēku aktivizēšanos.
Nevienam citam, kā mums pašiem, Latvija nav vajadzīga! Ne jau valsts nodibinājuma fakts automātiski nodrošina tās iedzīvotāju brīvības, labklājību un izaugsmi. Mums ik brīdi jābūt gataviem ne tikai aizstāvēt valsti, bet piedalīties tās attīstībā, kas prasa domāt par kopīgu labumu, atsakoties no personiskām interesēm kā vienīgajām. Mēs nevaram sasniegt savus mērķus, tos nesaskaņojot ar sabiedrības vajadzībām, kā rezultātā ir gan privāts labums, gan kopīgs labums. Kad visiem labi, tad arī man būs labi!
2021. gada 5. jūnijā pašvaldību vēlēšanas notiks Saeimas pieņemtās administratīvi teritoriālās reformas zīmē. Madonas novads atgriezīsies gandrīz bijušā Madonas rajona robežās – Madonas novadam pievienosies Lubānas, Cesvaines un Ērgļu novads (Varakļānu novads līdz Satversmes tiesas spriedumam iekļauts Rēzeknes novadā). Jauns izaicinājums pašvaldībai, plānojot attīstību jau jaunā novada robežās, nenoliedzami prasīs vienlīdzīgu vietējās varas attieksmi par visa reģiona attīstību, nemazinot katra novada sasniegumu nozīmi līdz šim. Vietējās situācijas pārzināšana, spēja uz politiskiem kompromisiem, nenogurstoša pastāvēšana par ideāliem, aktīva iesaiste plānošanas darbā, piedalīšanas lēmumu pieņemšanā – īpašības un uzdevumi politiķiem jaunajā sasaukumā. Iespējams, ka šis ir brīdis, kad sabiedrībai būtu aktīvi jāiesaistās, ne tikai piedaloties vēlēšanās, bet līdzdarbojoties partiju priekšvēlēšanu programmu izveidē, pašiem kandidējot uz deputāta mandātu, kļūstot par kādas partijas atbalstītāju, prasot politiķiem īstenot noteiktas iedzīvotāju intereses.
Pēdējās divās pašvaldību vēlēšanās Madonas novadā piedalās partijas Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksts, ko veido partijas Madonas nodaļas aktīvisti. Ar iedzīvotāju atbalstu abos sasaukumos iegūtas divas deputātu vietas novada domē, kas ir devis iespēju tiešā veidā pārstāvēt savu atbalstītāju intereses pašvaldības veidotajā politikā. Arī tuvojošajās vēlēšanās Madonas novadā Nacionālā apvienība piedalīsies ar savu sarakstu. Mērķis – stiprināt nacionālu interešu un vispārējās labklājības principu aizstāvību novadā. Domājams, ka daudziem nav mazsvarīgi, kādus lēmumus pieņem politiķi, kas ietekmē viņu ģimenes, līdzcilvēku dzīves kvalitāti, veido dzīvesvietu perspektīvas, nosaka izglītības, kultūras un sociālo pakalpojumu pieejamību, veido motivāciju lepoties ar savu dzimto vietu, ar savu valsti. Tikai iedzīvotāju līdzdalība valsts pārvaldē nodrošinās godīgu politisko procesu norisi – vērstu uz kopīga labuma lēmumiem, kas garantēs uzticību varai un valstij.
Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Madonas nodaļa aicina piebiedroties līdzīgi domājošos, kam nav vienaldzīga Latvijas valsts nākotne, latvisko vērtību aizsardzība un attīstība, iedzīvotāju labklājības līmenis.
NĀCIET PULKĀ, LAI PAŠI LEMTU,
KĀ SAVU DZĪVI VEIDOT!
Interesentiem – zvanīt: Ilze Kanča
(Madonas nodaļas vadītāja) – tālr. 26154490,
vai rakstīt: e-pasts [email protected]; zvanīt: Zigfrīds Gora
Madonas novada domes deputāts) – tālr. 25942682,
vai rakstīt: e-pasts [email protected].
02.12.2020.