Īstenojot LEADER projektu „Broņislavas Martuževas dzejas klēts teritorijas sakārtošana un pakalpojumu uzlabošana", šovasar Lubānas novada „Dārziņos" ir paveikti vairāki labi darbi.
Kā laikrakstu informē fonda „Rakstītāja" valdes priekšsēdētāja Anna Egliena, ir ierīkots auto stāvlaukums, kura izveidē darbus veica SIA „RKS plus"; iegādāta biotualete cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (sadarbībā ar SIA „Aleksis M"), un 20. novembrī uzstādīta izgatavotā tērauda spoguļvirsmas Slēptuve. Tā ir scenogrāfa Ivara Novika ideja, bet darbi veikti SIA „Dekorāciju darbnīca", ko vada Oskars Plataiskalns.
Bunkurs pārtop par slēptuvi
Par radīto Slēptuvi Anna Egliena sniedz plašāku skaidrojumu: – Vēsturiski zināms fakts, ka Broņislava Martuževa laikā no 1946. gada novembra līdz 1951. gada 11. februārim slēpās „Lazdiņu" mājās zem grīdas ierīkotā bunkurā. Bija doma „Dārziņos" pie Dzejas klēts ierīkot bunkuru, bet tas netika īstenots, jo paredzētajās vietās bija āderu krustpunkti un tur krājās ūdens. Ja nevar bunkuru veidot „uz leju", scenogrāfam Ivaram Novikam radās ideja – veidot Slēptuvi „uz augšu". Un nu tas ir noticis – pie Martuževas Dzejas klēts ir jauns āra objekts. Slēptuve savdabīgi ierakstās apkārtējā vidē, jo objektā kā spogulī atspīd apkārtne.
Iespēja būt norobežotam
Kopš 20. novembra ikvienam ir iespēja pasēdēt Slēptuvē kaut piecas minūtes un iedomāties par dzejnieci, kura padomju laikos bunkurā slēpās piecus gadus. – Martuževu dzimta šai periodā bija kā sargpostenis, – atzīst Anna Egliena. – Slēptuves iekšpusē ir lasāmi fragmenti no pagrīdes laikā rakstītās Broņislavas Martuževas dzejas, dziesmām un rakstiem nacionālo partizānu nelegāli izdotajā žurnālā „Dzimtene". Maza lukturīša gaismā, pateicoties digitālajām izdrukām, to visu Slēptuvē var iepazīt. Pie griestiem – kā Dāmokla zobens šajos piecos gados – savukārt redzams Martuževu dzimtas krimināllietas vāks un fragmenti no lietas materiāliem.
Ievērojot valstī noteikto kārtību, uz jauno āra objektu laipni aicinātas individuālas personas vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošie. Šāda iespēja jau bija 22., 28. un 29. novembrī. Bez iepriekšējas pieteikšanās tad varēja veikt pastaigu līdz „Dārziņiem", Dzejas klētī apmeklētāju labsajūtai bija izkurināta kamīnkrāsns.
Gaidīsim pavasari!
– Turpmāk gan iesaku paciesties līdz pavasarim, jo arī pati gaidu brīdi, kad Slēptuves sienās atspoguļosies zaļie grimoņi un ziedošie ceriņi, – rosina Anna Egliena.
– Ziemā Slēptuvei pāri liksim pārvalku, lai to pasaudzētu, – stāsta Anna Egliena. – Interesanti, ka vakar pāri Dzejas klētij uzspīdēja saule – vakarpusē tā šobrīd ir zemu: Slēptuve palika ēnā, bet tālāk uz lauka saulē uzmirdzēja ozols, un Slēptuves sienā, kas bija ēnā, skaisti atspoguļojās saules apspīdētā daba. Man patīk arī doma, ka ārpasaule Slēptuvei ir tuvu klāt, bet tā „atlec", atstarojas un netiek pie tā, kas ir iekšā. Savukārt cilvēks, kas ir Slēptuvē, tiešā veidā netiek klāt pasaulei. Šai kontekstā jāapbrīno Broņislava Martuževa, kas, iesprostota bunkurā un būdama prom no ārpasaules, pagrīdes žurnālos „Dzimtene" rakstīja ar pilnīgu situācijas izpratni un zināšanu. Un patiesībā vienmēr, ar visiem saviem likteņa grūtumiem viņa visos laikos skaidri redzēja situāciju pēc būtības. Dzejniece pati to komentēja tā: – Es vienmēr zināju, kas ir labs.
Tiks uzstādīti Dzejas stropi
Svarīgi, ka projekts tiks turpināts – sagatavošanā ir divu Dzejas stropu izveide, kas arī ir Ivara Novika ideja. Scenogrāfs noklausījies stāstus par bišu stropiem, kas savulaik piederējuši Broņislavai Martuževai, bet pirms tam bites kopusi dzejnieces mamma, un nolēmis transformēt biteniekiem tik reālos priekšmetus Dzejas mājiņās vai Dzejas stropos. – No ārpuses objekts izskatīsies pēc bišu stropa, taču rāmīšos nebūs vis vasks un kārēs nelidos bites, bet uz organiskam stiklam līdzīga materiāla būs uzlīmētas ar digitālo druku nodrukātas Broņislavas Martuževas dzejas rindas un fotogrāfijas, – skaidro Anna Egliena. – Objekts tiek veidots projekta ietvaros, un abi Dzejas stropi tiks uzstādīti vēl šogad. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests un Lubānas novada pašvaldība.
01.12.2020.