Ar izskanējušu kritiku dažādās sadaļās, tomēr darbs pie 2021. gada budžeta un tā pavadošo likumprojektu pakotnes izskatīšanas turpinās – 30. novembrī uzsākās otrā darba nedēļa Saeimā pie izskatīšanas galīgajā lasījumā. Savus komentārus par 2021. gadam sastādītā budžeta prioritātēm un pavadošajiem likumprojektiem reģionālajiem žurnālistiem attālinātā tikšanās laikā sniedza finanšu ministrs Jānis Reirs.
Zināms, ka nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardu eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardu eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Kā pauda Jānis Reirs, galvenās prioritātes nākamajam gadam ir finansējums veselības nozarei un izglītībai. Attiecīgi papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku un 33,3 miljoni eiro – pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.
– Satversmes tiesas sprieduma izpildei labklājības jomā nepieciešami virs 95 miljoniem eiro, tas saistīts ar minimālo pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, GMI (garantētā minimālā ienākuma) un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, – informēja Jānis Reirs.
Budžeta projekta anotācijā teikts, ka pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, tādējādi plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2. invaliditātes grupu.
Jānis Reirs turpināja: – Tāpat no 2021. gada tāds bezprecedenta gadījums – samazinām sociālās iemaksas par 1%, un šo programmu vēlamies turpināt trīs gadu garumā, lai pamazām izietu konkurējošā darba tirgū ar Lietuvu un Igauniju. Samazinājums par 0,5% būs darba devēja un 0,5% – darba ņēmēja pusē, kas dos efektu vairāk nekā 80 miljonu eiro. Tie paliks gan darba devēju kontos, gan darba ņēmēju maciņos. Nākamajā gadā vērtēsim, ja izpildās šā gada prognozes, tad turpinām programmu arī aiznākamajā gadā. Tāpat esam palielinājuši neapliekamā minimuma augšējos griestus no 1,2 tūkstošiem uz 1,8 tūkstošiem, kas praktiski mums palīdz nonākt konkurētspējā ar Lietuvas līmeni. Vidējā termiņa budžetā pagājušajā gadā ielikām minimālās algas pieaugumu no 430 eiro uz 500 eiro, tas tiek saglabāts. No nākamā gada 1. janvāra visiem strādājošajiem noteikta arī minimālā alga 500 eiro apmērā iepriekšējo 430 eiro vietā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31% apmērā. Līdz šim tas bija 31,4%.
Asi kritizētas plānotās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā strādājošajiem – turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.
26. novembrī pēc ļoti garām debatēm Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus MUN likumā, pauda LETA. Likuma grozījumi rosināti tādēļ, ka vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos. Grozījumu autori pārliecināti, ka šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā.
Esot uzņēmumi, kas šo plānoto likuma grozījumu dēļ interesējušies par iespēju reģistrēt savu mikrouzņēmumu kaimiņvalstīs, taču, kā uzsvēra Jānis Reirs, Finanšu ministrijā šādi signāli neesot saņemti, jo, piemēram, Igaunijā, kas ir vienīgā valsts ar MUN, šis nodoklis pat ir divas reizes lielāks.
Kritizē paredzamo nodokļu reformu gan Valsts prezidents, gan no citām pusēm, ir signāls no kaimiņvalstīm, ka Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi sāk interesēties par uzņēmumu pārreģistrēšanu kaimiņvalstīs. Kritika, tostarp no Valsts prezidenta, esot saņemta par izmaiņām autoratlīdzību saņemšanā.
– Esam tikušies ar Kultūras ministriju, ar visām grupām, kas ir autoratlīdzību saņēmēji, un praktiski esam atraduši risinājumu visām šīm grupām. Papildus piedāvājam arī kompensācijas mehānismu, lai segtu šo starpību. Kā visi zinām, sociālais uzkrājums ir tā pati nauda jeb „algas pielikums" apdrošināšanas formā slimības vai pensijas saņemšanas laikā. Strādājot Labklājības ministrijā, esmu bijis NVA, VID un runājis ar tiem cilvēkiem, kurus spieda reģistrēties kā mikrouzņēmumus vai kaut kā citādāk. Neviens nav teicis, ka grib strādāt bez sociālā nodrošinājuma. Cilvēki viennozīmīgi atbalsta tādu situāciju, kur tiek veidotas darbavietas, lai viņi būtu sociāli nodrošināti. Šādu sistēmu Saeima pilnībā bija apstiprinājusi jau 2014. gadā, bet 2015. gadā atcēla. Arī citās valstīs šādas sistēmas bija; tagad laikam esam vienīgā valsts bez minimālajām sociālajām iemaksām. Šis laiks ir „labs laiks" šāda lēmumprojekta pieņemšanai, jo mums ir iespēja monitorēt, palīdzēt sociāli un palīdzēt ar nebijuša apjoma apmācību, pārapmācību programmām. Cilvēki, kurus tas skar, būs tikai priecīgi par to, ka arī viņiem būs iespēja saņemt normālu slimības lapu, bezdarbnieka pabalstu un vismaz minimālajā līmenī tiks uzkrāts pensiju kapitāls, – viedokli pauda Jānis Reirs.
27. novembrī Saeima pieņēma grozījumu divos likumos – likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu" un likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", savukārt sēde tika pārtraukta, izskatot priekšlikumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Kā jau minēts, šonedēļ atsākās 2021. gada budžeta skatīšana Saeimā galīgajā lasījumā.
01.12.2020.