Saistībā ar šābrīža aktualitātēm valstī reģionālajiem žurnālistiem virtuālajā vidē ZOOM tika rīkota tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu; tās laikā liela uzmanība tika veltīta jautājumiem par „Covid-19". Kā zināms, jau nedēļu, kopš 9. novembra, spēkā ir izsludinātā ārkārtējā situācija un joprojām arī – vairāki drošības un ierobežojoši pasākumi.
Krišjānis Kariņš par valdības lēmumu ieviest ārkārtējo situāciju skaidroja, ka iemesls ir vienkāršs – līdz novembra sākumam noteiktie ierobežojošie pasākumi un ieteikumi nebija devuši vēlamo rezultātu. Tādēļ no jauna noteiktie nosacījumi vērsti uz vienu – padarīt vīrusam grūtāku dzīvi, nepārlecot no viena cilvēka uz otru. Analizējot pieejamo informāciju – vīruss īpaši mīl cilvēku pulcēšanos, tādēļ tas ir aspekts, ko visvairāk mēģināts ierobežot.
Uz vakcīnu būs jāgaida
Un, lai gan nesen pozitīvi tika uztverta ziņa, ka ASV un Vācijas zinātnieki izgatavojuši vakcīnu pret „Covid-19", kas spējot aizsargāt vairāk nekā 90% gadījumu, kā uzskata Krišjānis Kariņš, šābrīža situācijā tā nebūšot panaceja.
– Pat visoptimistiskākajā scenārijā (var saražot. – Aut.) 50 miljoni devu līdz gada beigām. Uz personu nepieciešamas 2 devas, tātad – 25 miljoniem cilvēku. Eiropas-Amerikas koptirgū ir kādi 800 miljoni cilvēku. Ja vēl kādai firmai izdotos vakcīnu attīstīt, jo ir vairākas, kas pie tā strādā, tostarp arī Latvija. Piekļuve šai vakcīnai Latvijai būtu caur Eiropas Savienības kopējo iepirkumu; Eiropas Komisija tagad noslēgusi līgumu ar šo uzņēmumu („Pfizer" un „BioNTech". – Aut.). Neraugoties uz optimistiskām ziņām, ka parādās vismaz viena vakcīna, nevaram sagaidīt, ka īsā laikā mēs varētu iegūt pietiekami daudz devu un cilvēki varētu potēties, lai mums būtu kolektīvā imunitāte un tad šī pandēmija pazustu. Tas tomēr ir tāds ilgtermiņa process, uz ko mums ir jāgatavojas, – pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Patriotiskais uzdevums – nepulcēties
Krišjānis Kariņš skaidroja, ka pēc speciālistu teiktā var paiet divas nedēļas kopš kontakta ar „Covid-19" saslimušo, kamēr cilvēkam parādās simptomi, viņš jūtas saslimis, vēršas pēc palīdzības vai veic testu. Tādēļ reālos rezultātus ieviestajai ārkārtējai situācijai, varēšot redzēt, sākot ar 23. novembri. Tas izskaidro, kādēļ šobrīd vēl ik dienu tiek ziņots par augstu saslimušo skaitu – šāds saslimušo skaits ir kā atskaņas no laika, kas sakrita ar skolēnu brīvdienām.
Ministru prezidents uzsvēra: – Pamatu pamats, lai uzvarētu šo vīrusu, ir pārraut transmisiju ķēdes, ievērot distanci. Roku mazgāšana, masku valkāšana arī ļoti palīdz. Arvien plašāk pasaulē tiek atzīts, ka masku nēsāšana kaut kādā mērā pasargā ne tikai citus, bet arī pašus valkātājus. Nepulcēties – varētu teikt, ka tas ir mūsu patriotiskais uzdevums. Garīgi izrādīt un izjust kopību, bez tā, ka sanākam kopā fiziski.
Jautāts, kādēļ, piemēram, tomēr ir saglabātas mācības klātienē 1.-6. klašu skolēniem un bērnudārzu izglītojamajiem, jo tad pedagogi paliek riska zonā, Krišjānis Kariņš atbildēja: – Pavasarī, kad fiziski slēdzām visas skolas, diemžēl pierādījās ļoti liela nevienlīdzība bērnu izglītības kvalitātē. Tas bieži atkarīgs arī no mājas apstākļiem – vai ir klusais stūrītis, kur mācīties, vai ir pietiekami daudz tehnikas, lai varētu mācīties vairāki bērni vienlaikus, vai ir pietiekami stabils interneta pieslēgums. Arī – pašu skolotāju gatavība strādāt šādā vidē, kas atšķiras no ikdienišķās. Bet, protams, visu laiku sekojam līdzi situācijai un, ja būs ieteikumi vai analīzes, ka šī kārtība ir maināma, kā pirmais būtu gatavs to ierosināt.
Uzlabota atbalsta sniegšana
Mācoties no pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas pieredzes, šoreiz valdība esot ņēmusi vērā dažas kļūdas un mainījusi sniegtā atbalsta programmu. Krišjānis Kariņš skaidroja plašāk: – Šobrīd ir trejāda atbalsta pakotne – dīkstāves pabalsti, bet tie būs neatkarīgi no nodokļu režīma (330-1000 eiro, neatkarīgi no nodokļu režīma). Tad ir subsidētās darbavietas uzņēmumiem kas neslēdzas ciet, bet turpina darbību, tātad valsts nāk palīgā to algu fondam, lai cilvēki varētu strādāt mazāk, bet turpināt saņemt savu algu. Trešais ir subsīdijas apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmumiem. Paredzēta ļoti plaša atbalsta programma tām nozarēm, kas visvairāk skartas.
Pašlaik eksporta tirgi uzrādot ļoti pozitīvas tendences, un septembris/oktobris pat bijis rekorda mēnesis eksportā. Tomēr saprotams, ka ierobežojumi samazinās patēriņu iekšējā tirgū, kam būšot jūtams iespaids uz ekonomiku. Cik liels – tam jāseko līdzi.
Testēšanas un slimnīcu kapacitāte
Ministru prezidents vērtēja, ka patlaban veselības aprūpes sistēma ir pārslogota. Problēma neesot tajā, ka valstī trūktu telpu vai gultu, kur izmitināt „Covid-19" pacientus. Ierobežo aparatūra un tehnika, bet visbūtiskāk – kvalificēta personāla trūkums. Iespējamai avārijas situācijai šobrīd tiekot uzrunāti pensionētie mediķi un studenti. Tomēr šābrīža situācijā ar saslimstību pietiekot ar iekšējās darbības pārkārtošanu veselības aprūpes sistēmā.
– Valstī ikdienā ir 200 infekciju gultu, kas tostarp der „Covid-19" pacientiem un ir ar aprīkojumu, personālu. Pašlaik to esam palielinājuši uz 450 gultām. Ir iespēja to vēl palielināt, jo fiziski gultas, aparatūra būtu, bet tas būtu uz citu pakalpojumu rēķina, jo cilvēki, kas palīdzētu pacientiem, – viņi šobrīd dara ko citu. Tātad būtu jāizbeidz tās procedūras un jāpārliek uz „Covid-19" aprūpi. Mūsu mediķi ir ārkārtīgi spējīgi, pašaizliedzīgi strādā. Lai viņus pasargātu un nodrošinātu, ka slimnīcas var turpināt strādāt, jāpieņem stingri mēri, lai samazinātu saslimstību, – drošības un atbildīgas noteikumu ievērošanas nozīmi uzsvēra Krišjānis Kariņš.
Arī testu veikšanas kapacitāte ir atkarīga no laboratoriju iespējām, personāla, kas analīzes var noņemt, un tamlīdzīgi. Pēdējo nedēļu laikā vien testēšanas kapacitāte palielināta no 5000 līdz 8000 pārbaudēm dienā, ko lielā mērā izdevies īstenot sadarbībā ar privātām laboratorijām. Esot vietas, kur jāgaida rindā uz testu veikšanu, taču pārsvarā dienas, pusotras laikā šobrīd ir iespējams veikt testu – ar nosacījumu, ka cilvēks nepieciešamības gadījumā var doties arī uz citu, ne savai mājvietai tuvāko testēšanas punktu.
Diskusijā par to, vai testus nevajadzētu veikt mērķtiecīgāk un plānveida, piemēram, skolotājiem, Krišjānis Kariņš pauda viedokli: – Cilvēks ir lipīgs apmēram divas dienas, pirms parādās pirmie simptomi. Diemžēl simptomi var arī neparādīties vai parādīties tik maigā formā, ka pat īsti nemana; tās var būt nelielas galvassāpes vai slikta dūša. Arī tādi simptomi tiekot aprakstīti. Ja testē skolotāju vai jebkuru citu cilvēku piektdien, nav nekādas garantijas, ka pirmdien šis cilvēks noteikti ir vesels. Tādēļ arī skolotājiem ir svarīgas sejas maskas, pēc noteikumiem – ārpus stundām. Pats personīgi domāju, ka to vajadzētu darīt arī stundu laikā. Skolās ir dažāda prakse, esmu dzirdējis par skolām, kur visi skolotāji valkā plastmasas sejas vairogus, kur redz pilnu mīmiku, kas sevišķi svarīgi mazākiem bērniem, bet tomēr aerosols tiek aizturēts. Mainoties apstākļiem vai nākot jaunai izpratnei, kā valdības vadītājs esmu gatavs virzīt jebkuru vērtīgu ieteikumu. Līdz šim esam vadījušies ne pēc tā, ko kā amatpersonas domājam, bet gan pēc tā, ko ieteic speciālisti. Un tas galvenokārt ir – mazināt kontaktēšanos.
17.11.2020.