Saistībā ar Madonas pilsētas kultūras nama ēkas 85 gadu jubileju un meklējot jaunas formas, kā uzrunāt sabiedrību, šonedēļ netālu no kultūras nama radīts savdabīgs vides objekts.
– Mums tomēr ir svētki, tikko aizvadījām Lāčplēša dienu, priekšā ir Latvijas valsts proklamēšanas gadadiena, lai izietu pie cilvēkiem, nevaram citādi, – jaunā objekta dzimšanu komentē kultūras nama direktore Ilze Šulce. – Tā ir mūsu vēlēšanās dziedāt, darboties, šobrīd kaut ārpus telpām vēlamies radīt garāmgājējos patriotisma izjūtu, svētku atmosfēru. Šai vietā 4. maijā jau bija stilizēts galds un svētku torte, pirms tam – labirints, uz Jāņiem – cilvēku pāris. Visu šo vides objektu autors ir kultūras nama mākslinieks Imants Spridzāns.
– Ārkārtējās situācijas dēļ pasākumi kultūras namā ir apturēti. Mēģinām kaut šādā veidā noskaņoties un formēties, – skaidro direktore. – Mēģinājumi notiek individuālā veidā, ir vēlēšanās strādāt viens pret vienu arī koriem. To, protams, var darīt, kaut zūd ansambļa izjūta, un tas tāpat attiecas uz dejotājiem. Individuālā darbošanās nevar aizstāt kolektīva kopējo darbu, kur svarīgas ir emocijas, savstarpējā saziņa, domu un izjūtu apmaiņa. Vajadzīgs sistemātisks darbs, lai būtu sasniegumi, rezultāti, nekas nevar notikt vienā dienā.
Svinot kultūras nama ēkas jubileju, kolektīvs bija domājis sarīkot skaistu pasākumu. Ārkārtējā situācija šo ideju apcirpa. – Mums taču ir liels dalībnieku pulks – vairāk nekā 500 cilvēku, kas darbojas dažādos pašdarbības kolektīvos. Arī darbinieki – astoņpadsmit esam kopā ar kinoteātrī strādājošajiem plus 25 štata vienības, kurās strādā mūsu kolektīvu kormeistari, koncertmeistari, deju kolektīvu, ansambļu vadītāji, – stāsta Ilze Šulce. – Svētkus, sākoties dažādiem ierobežojumiem, bijām domājuši rīkot ārā pie kultūras nama, bet arī tas mums šoreiz nav izdevies. Gads ir pārsteigumiem pilns, un kāda nu tā nama dzimšanas diena ir, tāda tā jāpieņem. Ceram, ka pirms Ziemassvētkiem būs iespēja savā lokā sapulcēties kopā.
Amatiermāksla ir apstādināta, kaut plāns par skolēnu Dziesmu un deju svētkiem ir izstrādāts. Tālu nav arī Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kas plānoti 2023. gada vasarā. – Dod Dievs, lai visi būtu veseli un varētu sanākt kopā! – novēl kultūras nama vadītāja. – Prieku pazaudēt tomēr negribas, darām to, ko varam izdarīt. Protams, ir rūpe par kolektīvu vadītājiem, par viņu noturēšanu, jo nedrošības izjūta daudzos ir ienākusi.
– Ideja vides objektā attēlot kori dzima, aizdomājoties par izcilo latviešu kordiriģentu Haraldu Medni un viņa māju „Dzintari" Praulienas pagastā, – aicināts pastāstīt par jauno dekorāciju netālu no kultūras nama, atklāj mākslinieks Imants Spridzāns. – Veidoju vairākas skices un vienu no skicēm īstenoju Madonā. Tas visādā ziņā bija eksperiments, jo ņēmu vērā akmens svaru, milzīgu akmeni nevarēju uzlikt plānam metāla stienītim, tas vienkārši saliektos. Kopumā attēloti 25 dziedātāji un diriģents, pirms dažām dienām radīju arī diriģenta pulti, skatītāju soliņus un pievienoju kādu skatītāju. Vides objekts paplašinās, apaug jaunām izpausmēm, jo 11. novembrī vienam no cilvēciņiem rokās ieliku degošu lāpu. Savukārt 18. novembrī viņam rokās būs Latvijas valsts karogs.
Darba autors piebilst, ka, vērojot vides objektu, katram tas var raisīt savas asociācijas, kas arī ir mākslas darba patiesā sūtība un uzdevums. Papildināšu, ka fonā skan kora mūzika, esam aicināti pienākt, pārdomāt, ieklausīties.
13.11.2020.