Madonas pilsētas kultūras nama ēkai šogad aprit 85. gads. Ēka, kas tika atklāta 1935. gada 26. oktobrī kā Madonas Aizsargu nams, būtībā bija tautas kopīgs lēmums un ieguldījums kultūras iestādes radīšanā Madonas pilsētā.
Lai radītu tautas namu, 1932. gadā 9. Madonas aizsargu pulka komandējošais sastāvs pieņēma lēmumu, un, atsaucoties lūgumam, Madonas dome 1932. gada 6. jūlijā piešķīra 3515 kvadrātmetru apbūves gabalu nama celšanai Baložu (tagad Raiņa) un Skolas ielas stūrī 2000 latu vērtībā. Tas bija pirmais ieguldījums nama tapšanā, kam sekoja ziedojumi no privātpersonām, sabiedriskām organizācijām, sarīkojumiem un mantu loterijām. Apkārtnes ļaudis strādāja talku veidā būvdarbos, ziedoja kokmateriālus. Ēkas pamatakmens ielikšanas brīdī 1934. gada 17. jūnijā piedalījās Ministru prezidents Kārlis Ulmanis.
Madonas aizsargu nama projektēšanu veica arhitekts Verners Vitands (1903-1982), kas pieskaitāms pie 1930. gadu interesantākajiem Latvijas arhitektiem. Pēc Vitanda projektiem būvētas celtnes – vienības nams Daugavpilī un robežsargu nams Indrā, kā arī veidoti vairāki Pirmā pasaules kara un brīvības pieminekļi, tai skaitā arī Dzelzavas pagastā.
Un tā Madonā tapa Eiropas iecienītajam funkcionālisma stilam atbilstoša celtne, tobrīd modernākā ēka ārpus Rīgas, kura apvienoja tajos gados Latvijā atbalstīto tautisko stilu. Virs galvenās ieejas novietots Kārļa Baumaņa-Zemdegas cilnis "Sargs". Apaļos lodziņus greznoja mākslinieku Oskara Norīša un Eduarda Melbārža stikla gleznojumi. Daļa mēbeļu bija veidotas pēc mākslinieka Anša Cīruļa iecerēm. Ēkas fasādi rotāja reljefa aizsargu nozīme – auseklītis ar zobenu, kas tika noņemta 1940. gadā.
Ēkā bija ne tikai skatītāju zāle un skatuve ar aktieru istabu, bet arī sporta zāle, ģērbtuve, tai līdzās – dušas telpas, biljarda istaba, šautuve, labiekārtota virtuve, bufetes telpas. Austrumu daļā bija viesnīcas piecas istabas, bibliotēka, lifts, kā arī vaļēja terase. Ēkā bija centrālapkure. Lielajā zālē bija 336 sēdvietas. Lielās zāles griesti bija tumši zili ar sudrabotiem dekoratīvajiem rotājumiem.
Uz nama atklāšanu ieradās visu apriņķu pagastu sūtņi. Simbolisko nama atslēgu Verners Vitands pasniedza iekšlietu ministram V. Gulbim, klātesot Latvijas armijas ģenerāļiem un 9. aizsargu pulka komandieriem. 26. oktobra vakarā uz jaunās skatuves vietējie teātra spēlētāji rādīja R. Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos" iestudējumu.
Tā sākās kultūras nama dzīve, kurā bija koncerti, teātra izrādes, kursi, pašdarbības teātra un kora mēģinājumi. Tika uzstādīta kinoiekārta un rādītas filmas. Sāka darboties bibliotēka.
Vēlāk, 1937.-1939. gadā, pagalmā tika uzbūvēta sētas māja, kurā bija dzīvoklis, bet augšstāvā – pārnakšņošanas istabiņas.
1940. gadā aizsargu organizāciju izsludināja par likvidētu, un nams nonāca 5. Cēsu kājnieku pulka III bataljona pārziņā. Vēlāk namu izmantojusi arī LK(b)P Madonas apriņķa komiteja, Sarkanarmija, komjaunatnes komiteja, pilsētas pašvaldība; tūrisma mītne.
1944. gadā, tuvojoties frontei, gandrīz viss nams bija pārvērsts par hospitāli.
Pēckara gados līdz ar Madonas kultūras namu šeit mitinājies kompartijas propagandas kabinets, DOSAAF, bibliotēka, mūzikas skola, civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojs.
2005. gadā lielais vējš sabojāja ēkas jumtu. Notika rekonstrukcija –
tika izbūvēts augšējais stāvs un blakusēka. Projektu veica firma "Tursons". Telpās līdz ar kultūras namu šobrīd atrodas Madonas novada dzimtsarakstu nodaļa un Madonas bērnu un jauniešu centrs.
Šāds ir staltās ēkas stāsts. Par laikiem un cilvēkiem, kuriem ir kopīgs sapnis, drosme un vēlme radīt skaisto, lai tas būtu un pastāvētu pat visskarbākajos laikos.
Sveiciens visiem mūsu kopdarbības svētkos!
13.11.2020.