Pagājušajā nedēļā beidzās Madonas novada vēlēšanu komisijas locekļu kandidātu pieteikšanās termiņš.
Komisijas locekļa kandidāta pieteikumu partijas, partiju apvienības, attiecīgās domes vai apvienojamo pašvaldību domju deputāti, vēlētāju grupas (ne mazāk kā 10 balsstiesīgie pilsoņi) varēja iesniegt līdz 30. oktobrim.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs informēja, ka pavisam tika saņemti deviņi pieteikumi – tieši tik, cik arī ir jāievēlē Madonas novada vēlēšanu komisijā 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.
– Šā gada 16. oktobrī Madonā domes ēkā notika Madonas novada pašvaldības domes, Cesvaines novada pašvaldības domes, Ērgļu novada pašvaldības domes un Lubānas novada pašvaldības domes deputātu kopsapulce, kurā piedalījās vairāk nekā 30 deputātu. Tajā vienbalsīgi noteicām, ka Madonas novada vēlēšanu komisiju var noteikt deviņu locekļu sastāvā (likums paredz, ka vēlēšanu komisija var darboties 7-15 locekļu sastāvā), līdz ar to, visticamāk, problēmu ar Madonas novada vēlēšanu komisijas apstiprināšanu nebūs. Cerams, ka visi kandidāti atbildīs izvirzītajām prasībām un deputāti no visiem novadiem tos apstiprinās. Tādā gadījumā Madonas novada vēlēšanu komisijā būs pārstāvji no visiem novadiem, seši – no Madonas novada, pa vienam – no Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novada, – pastāstīja Agris Lungevičs.
Viņš informēja, ka lēmums par to, vai Madonas novadā apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulce, līdzīgi kā 16. oktobrī, tiks sasaukta klātienē, vēl nav pieņemts.
– Es esmu par to, lai tā notiktu attālināti, bet ir jāatrod juridisks veids, kā balsot attālināti. Madonas novada domes deputāti balsošanai izmanto personisko platformu „Namejs", bet tā nav sasaistīta ar citiem novadiem. Vispirms ir jāatrod veids kopīgai elektroniskajai balsošanai vai videorežīms, bet līdz 1. decembrim, kad apvienojamo pašvaldību domēm jāievēlē vēlēšanu komisijas sastāvs, vēl ir laiks, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Vaicāts, vai šo procesu var ietekmēt Satversmes tiesas lēmums attiecībā uz Varakļānu novada apvienošanu ar Rēzeknes vai Madonas novadu, viņš atzina, ka tas ir atkarīgs no tā, kad Satversmes tiesa izskatīs un kādu galalēmumu pieņems.
– Pagaidām versijas ir dažādas. Ja galalēmums tiesvedībā tiks pieņemts jau pēc vēlēšanām un tas būs par labu Madonas novadam, tad, visdrīzāk, būs jāgroza likums, jānosaka, ka Varakļānu novads ietilpst Madonas novadā, un būs jārīko jaunas vēlēšanas Madonas un Rēzeknes novadā. Turpretī, ja tiesvedība beidzas ātrāk, līdz pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā un arī ir par labu Madonas novadam, tad arī ir jāgroza likums un jādomā par to, kā nodrošināt Varakļānu novada pārstāvniecību. Bet par to pēc Satversmes tiesas lēmuma būs jau jādomā likumdevējam, – atzīmēja Agris Lungevičs.
Jāpiebilst, ka administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz, ka, lai 2021. gada pašvaldību vēlēšanas nodrošinātu tajos novados, kuros noteikta administratīvā teritoriju apvienošana, līdz 2020. gada 1. decembrim apvienojamo pašvaldību domes sasauc deputātu kopsapulci, kas ievēlē vēlēšanu komisiju. Saskaņā ar likuma pielikumu ar 2021. gada 1. jūliju Madonas novadu veido Madonas, Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novads.
06.11.2020.