Oktobra beigās tika nolemts, ka turpmāk reģionālajām slimnīcām jātur brīvo gultu fonds 15% apmērā, lai tās varētu uzņemt jaunus neatliekamos pacientus ar jebkuru saslimšanu, pavēstīja Veselības ministrija (VM) un Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK). „Madonas slimnīca" šim rīkojumam ir gatava, lai nepieciešamības gadījumā atvieglotu augstāk stāvošu līmeņu slimnīcu pacientu izmitināšanu „Covid-19" pacientu pieplūduma gadījumā.
Pagājušajā nedēļā Valsts operatīvā medicīniskā komisija lēma, ka slimnīcām jāgatavojas „Covid-19" pozitīvo pacientu pieaugumam. Eksperti esot nonākuši pie secinājuma, ka iepriekšējās nedēļas saslimstība parādīsies slimnīcās septiņu dienu laikā, tātad jo vairāk pozitīvo gadījumu atklāts, jo lielāka iespēja, ka pieaugs slimnīcās stacionēto „Covid-19" pacientu skaits.
Līdzšinējais „Covid-19" pozitīvo personu skaita pieaugums no 7% ir paaugstinājies līdz 10%, un Slimību profilakses un kontroles centra eksperti prognozējot, ka tas varētu pieaugt vēl līdz 12,5%. Attiecībā uz slimnīcu darbu izsludināts oranžais gatavības režīms.
Vienlaikus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uzsāka strādāt ar atsevišķām reģionālajām slimnīcām, lai veidotu tā sauktās „tranzīta nodaļas". Tās būšot nodaļas, kurās ieved pacientus ar aizdomām uz „Covid-19", un tajās varēs uzturēties zināmu laiku – kamēr tiek veikta diagnoze un pieņemts lēmums par personas ārstēšanu.
„Tad lemjam, vai pacientam ārstē tikai „Covid-19" vai bez tā nepieciešams ārstēt arī citas saslimšanas. Šādas nodaļas pasargā slimnīcas personālu, jo šajās tranzītnodaļās personāls strādā īpašas piesardzības režīmā," uzsvēra VM valsts sekretāre.
Veselības ministrijai ārstniecības iestādes esot apliecinājušas, ka esot gatavas situācijai, ka, iespējams, tiek atklāts vēl lielāks „Covid-19" pacientu skaits. Tajās esot izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni, pēc kuriem iespējams nodrošināt papildu gultas gan pacientiem ar vidēji smagu slimības gaitu, gan ar smagu slimības gaitu.
Jāuzsver, ka „Madonas slimnīca" pēc sava profila šobrīd neveic „Covid-19" pacientu vai klientu ar aizdomām par šādu saslimšanu stacionēšanu. Tomēr arī uz to attiecas prasība turēt 15% brīvo gultu, lai nepieciešamības gadījumā uzņemtu citu slimnīcu, kurās tiek ievietoti slimnieki ar kovidu, pārējos pacientus.
SIA „Madonas slimnīca" valdes locekle un medicīniskā direktore Astrīda Svilāne skaidroja: – Esam gatavi šādai vajadzībai. Diena no dienas, protams, atšķiras, bet pie pašreizējās situācijas brīvo gultu fonda turēšana neradītu nekādas problēmas Madonas slimnīcas ikdienas darbam. Neviens netiks izrakstīts ātrāk, aizraidīts mājās, lai šādas brīvās vietas būtu. Tā bija izveidojies, ka plus mīnus šāda gultu rezerve mums bija arī līdz šim. Tā ka varam paredzēt 15% brīvo gultu pa visām nodaļām jeb no kopējo gultu skaita. Mums jābūt gataviem uzņemt hroniskos slimniekus no augstāka līmeņa slimnīcām – tos, ko pārved, izmitinot pa nepieciešamajām nodaļām. Tie nebūs viena profila slimnieki. Terapija, neiroloģija, ķirurģija un citas – kurā nodaļā vieta būs nepieciešama.
Dažviet medijos VM paziņojums formulēts tā, ka 15% brīvo gultu reģionālajām slimnīcām būtu jāpatur brīvas iespējamiem „Covid-19" slimniekiem. Taču Madonas slimnīcā „Covid-19" saslimušo ārstēšana, ja nepieciešama stacionēšana, šobrīd nemaz nenotiekot. Nesen reģistrētajos saslimšanas gadījumos ar koronavīrusu Madonas novadā, cik bija zināms Madonas slimnīcai, vienam vai diviem pacientiem bijusi nepieciešama slimnīcas palīdzība – viņi attiecīgi vesti uz Rēzeknes slimnīcu.
– Varbūt kāda slimnīca pie Rīgas pārprofilēsies par „Covid-19" slimnīcu, bet tuvākajā laikā Madonas slimnīca – diez vai, man nav tādu bažu šobrīd. Situācija jebkuru dienu var mainīties, to nezinām, un tad jau valstiski lems. Bet šobrīd strādājam tā, kā strādājam. Cenšamies „Covid-19" noķert laikus, lai tas pie mums īsti neizplestos, – pauda Astrīda Svilāne.
Viņa atzina, ka šādu pacientu neuzņemšana slimnīcā neizslēdz iespēju saskarties ar „Covid-19" slimniekiem (jo pacients var nezināt, ka ir saslimis, apmeklēt slimnīcu). Tādēļ, protams, īpaši rūpīgi tiek ievēroti drošības pasākumi. Savukārt valstiskā līmenī notiekot sarunas par to, ka drīzumā varētu ieviest noteiktus laikus, kad arī „Covid-19" pacienti varētu tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem slimnīcā.
– Saprotams, ka ar ārstu var konsultēties pa telefonu vai video, bet izmeklējumā cilvēkam ir jābūt klāt. Ja nu tiešām, kamēr cilvēks atrodas karantīnā, viņam izmeklējums pie speciālista, piemēram, uztaisīt kardiogrammu vai rentgenu, ir būtiski svarīgs, tiek runāts par kādu konkrētu stundu iedalīšanu, lai viņa ceļi nekrustotos ar citiem pacientiem. Pagaidām šāda kārtība gan vēl nav ieviesta, tas tiks darīts pēc nepieciešamības. Tikmēr strādājam tāpat, kā līdz šim, pacientus apkalpojam ikdienas režīmā. Vēl tiek runāts, ka pirmais, ko varētu pārtraukt, lai mobilizētu personālu tieši „Covid-19" un ar citām slimībām saistīto pacientu aprūpei, ir plānveida operācijas. Bet arī ar tām šobrīd „Madonas slimnīcā" tiekam galā, tādēļ neko neesam ierobežojuši. Pagaidām. Ja situācija mainīsies, pacienti par to tiks brīdināti, – uzsvēra „Madonas slimnīcas" pārstāve.
04.11.2020.