Šis gads ir izaicinājums, un virkne fiziskās distancēšanās un citu ierobežojumu, nenoliedzami, cilvēkiem liek justies vientuļi. Diemžēl Latvijā statistika neiepriecina – pieaug ne tikai depresijas, bet arī pašnāvības gadījumu skaits.
Liela nozīme, protams, ir arī informācijas tehnoloģiju straujajai attīstībai, kam arī pirms „Covid-19" izraisītās pandēmijas bija nozīme tajā, kā cilvēki veido savstarpējās attiecības. Lai justos labi ikdienā un spētu saglabāt mierpilnu attieksmi pret šobrīd pasaulē notiekošo, svarīgi atrast uzticības personas, ar ko regulāri pārrunāt savā dzīvē notiekošo. Kā labo, tā arī ne tik labo.
Izslāpuši pēc cilvēciskām sarunām un emocionāla atbalsta
No pieredzes koučinga praksē un ikdienā varu teikt, ka cilvēki mūsdienās alkst, meklē un ilgojas pēc cilvēciskuma, vēlas būt uzklausīti un saprasti. Atrast vidi un draugu loku, kurā būt pašam un pilnībā atvērties sarunai, nebaidoties nosodījuma, nav vienkārši. Mūsdienās cilvēkiem pietrūkst sarunu, kurās valda abpusēja sapratne, kad sarunas biedrs ir pilnībā klātesošs un ieklausās. Tādu sarunu nozīme nav novērtēta – tās var darīt brīnumus. Jā, brīnumi tik tiešām notiek! Un par brīnumiem es saucu tos brīžus, kad cilvēks ir noticējis sev. Tas nes pārmaiņas, cilvēkam sevi iepazīstot un sarunā atklājot vēl vairāk, ļauj iemīlēt un pieņemt sevi pilnībā.
Vēlas būt mīlēti bez nosacījumiem
Līdz ar drēgnā laika iestāšanos un satricinājumiem, ko rada „Covid-19" pandēmija, tostarp konstanta neskaidrība par nākotni, piezogas izmisums. Tieši šodien tik ļoti nepieciešams un svarīgs ir līdzcilvēku emocionālais atbalsts. Ikdienā jāpieturas pie tādām vērtībām kā atbildības izjūta un cieņa gan pret sevi, gan pasauli. Šobrīd es aicinu sev pajautāt – ko es radu savā un apkārtējo dzīvē? Vai tas ir kaut kas tāds, ko var nosaukt par mīlestību, prieku, iedvesmu, motivāciju, atbalstu vai kaut ko līdzvērtīgu? Tas ir svarīgi, jo psiholoģisko atbalstu šobrīd nepieciešams ne tikai meklēt, bet arī dot. Tikai veselīgā un auglīgā vidē, kurā valda patiesa mīlestība, iespējams virzīties uz augšu.
Dots devējam atdodas
Lai gan varētu šķist, ka pārsvarā jāuzmundrina skolēni un studenti mācībās vai jāvēlē panākumi profesionālajā sfērā, atbalsts nepieciešams ikvienam no mums. Turklāt ne jau tikai universitāte vai darbs var sagādāt emocionālus un grūtus mirkļus, tādi var rasties arī sadzīvē.
Lai arī cik „spēcīga" persona izveidojusies, no malas radot tēlu, ka „pa spēkam ir viss", ikvienam ir svarīgi atrast vidi, kurā atklāt patiesās emocijas par izjūtām ikdienā – nemitīgo skriešanu, lai visur pagūtu, kā arī stresu un skumjas, kas atklājas emocionālākajos brīžos. Tas ir tik būtiski, jo reizēm cilvēciska saruna un draudzīga vide var būt kā faktori, kas neļaus „nolaist rokas". Lai aktualizētu šo tēmu jauniešu vidē, ar tiem, kas izvēlējušies darīt vairāk, šobrīd kopā ar kolēģiem īstenojam projektu „Mācies. Dari. Pelni", kura pamatdoma ir sniegt atbalstu jauniešiem no visas Latvijas, kas jau panākuši soli pretī, izrādot iniciatīvu mācīties, kā veicināt motivāciju, saredzēt iespējas, kas ir mums apkārt, un daudz ko citu. Mani ļoti aizrauj projekta būtība, kas vienlaicīgi ir ļoti tuva manai sirdij. Atbalsts jauniešiem, kam ir vēlme un degsme rīkoties, ir ļoti svarīgs. Viss labais, ko radi ar maksimālu atdevi par prieku citiem, nāk atpakaļ ar uzviju!
04.11.2020.