Pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām par iespējami nepareizu ūdens daudzuma uzskaiti, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ilgākā laika periodā veica „Rīgas ūdens" skaitītāju pārbaudi. No 28 pārbaudītajiem skaitītājiem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīti 23 skaitītāji jeb 82%. Ūdenssaimniecības aprindās šis secinājums ir gana būtisks precedents; komentāru par šīs problēmas kontekstu Madonas pusē laikrakstam „Stars" sniedza AS „Madonas ūdens".
Kā Rīgas gadījumā tika paudis PTAC, pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to PTAC secinājis, ka netīrumi un nosēdumi ietekmējuši skaitītāju metroloģiskos parametrus. Šādi komercskaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.
Ievērojot to, ka skaitītājiem neatbilstības tika konstatētas neatkarīgi no skaitītāju raksturlielumiem, izmantošanas ilguma, atrašanās vietas, kā arī objektiem, kuros tie tika uzstādīti, PTAC secinājis, ka nepareiza patērētā ūdens daudzuma uzskaite ir sistemātiska problēma, un pieprasīja „Rīgas ūdenim" veikt korektīvās darbības neatbilstību novēršanai, kā arī uzlika 1500 eiro naudas sodu.
Kā tika pausts 1. novembra raidījuma „Nekā personīga" sižetā, „Rīgas ūdens" par tā skaitītāju rādītiem nepareiziem datiem bijis informēts gadiem, tomēr nomainīt šos kļūdainos skaitītājus apņēmies tikai pēc PTAC aizrādījuma. Pašvaldības uzņēmums „Rīgas ūdens" pastāvēja pie uzskata, ka rādījumu nobīde bijusi tikai daži procenti, bet vienlaicīgi raidījumam „Nekā personīga" arī atteicās izpaust, cik bieži kļūda bijusi daudz jūtamāka.
Tikmēr „Rīgas namu pārvaldnieks", kas ir lielākais dzīvokļu māju apsaimniekotājs galvaspilsētā, šajā sakarā uzskata, ka precīzāki mājas kopējā patēriņa skaitītāji neatrisināšot jautājumu par ūdens patēriņa starpību jeb koeficientu. Tomēr PTAC savos secinājumos uzsvēris – daudzstrūklas ūdens patēriņa skaitītāji ir jutīgāki pret netīru ūdeni, tādējādi radot novirzi patērētā ūdens daudzuma uzskaitē. Bijuši gadījumi, kad kļūda bijusi ar „plusa" zīmi jeb uzskaitīts lielāks patērētā ūdens daudzums nekā patiesībā, bijuši arī gadījumi ar „mīnusa" zīmi, kad uzskaitīts mazāk ūdens.
Kā uzsvēra AS „Madonas ūdens", tā apkalpes teritorijā vairs netiek izmantoti daudzstrūklas komercskaitītāji, ko konkrētajā gadījumā izmantojis un izmanto „Rīgas ūdens". Lai gan arī „Madonas ūdens" apkalpojamajā teritorijā vēl tiek izmantoti mehāniskie skaitītāji, tomēr tie ir vienstrūklas skaitītāji. To uzbūve no daudzstrūklas skaitītājiem atšķiras tajā būtiskajā faktā, ka detaļu apaugšana no iekšpuses vai citu šādu apstākļu ietekme nav tik būtiska kā daudzstrūklas skaitītāju gadījumā.
„Kad šādiem mehāniskajiem skaitītājiem, kas tiek uzstādīti „Madonas ūdens" apkalpojamajā teritorijā, beidzas verifikācijas termiņš, to vietā daudzdzīvokļu mājās tiek uzstādīti elektromagnētiskie vai ultraskaņas skaitītāji, kuros vispār nav kustīgo daļu. „Madonas ūdens" uzskata, ka mehāniskie skaitītāji ievados ir novecojusi tehnoloģija, tādēļ arī iepriekš mērķtiecīgi esam gājuši uz jaunāko tehnoloģiju izmantošanu. Tāpat šobrīd mērķis, uz ko virzāmies, ir pāris gadu laikā pilnībā pāriet uz ultraskaņas vai elektromagnētiskajiem skaitītājiem; var atšķirties ražotājs vai nolasīšanas sistēmas. No mehāniskās tehnoloģijas ejam prom, jo apzināmies, ka to var ietekmēt dažādi nepamanāmi faktori," situāciju ar komercskaitītājiem Madonas novadā kā lielākais tā ūdenssaimniecības uzņēmums skaidroja „Madonas ūdens".
Tā kā skaitītāju darbību var ietekmēt ūdens tīrība, „Madonas ūdens" arī uzskata, ka nepieciešams uzstādīt filtrus (ir atsevišķi gadījumi, kad to nav iespējams paveikt tīri fiziski kādu ūdenssistēmas nianšu dēļ). „Madonas ūdens" apkalpotajās daudzdzīvokļu mājās šādi filtri pirms komercuzskaites skaitītājiem tiekot uzstādīti jau vismaz 10 gadu.
Kādēļ arī Madonas novada mājām tomēr rodas koeficienti, ja reiz situācija ar komercskaitītājiem un to uzskaites precizitāti ir tik laba? Uzņēmumā „Madonas ūdens" uz to atbildēja: „„Madonas ūdens" pamazām pāriet uz tādiem skaitītājiem, kas ir daudz precīzāki un uzskaita mazākas ūdens plūsmas, līdz ar to dažkārt koeficients mājā pat palielinās. Tas nav mērķis palielināt koeficientu kā tādu, bet gan saskaitīt visu ūdeni, ko uzņēmums nogādā saviem patērētājiem. Jo skaitītājs ir precīzāks, jutīgāks, jo mazākas no-plūdes tas sāk uzskaitīt. Piemēram, ja iepriekš ievada skaitītājs reaģeja uz ūdens plūsmu, sākot no 50-80 litriem stundā, jaunie skaitītāji, ko izmantojam, reaģē, sākot jau no 1-5 litriem stundā. Tātad, piemēram, jebkura poda, maisītāja tecēšana vai citas šādas problēmas atspoguļojas uzskaitītajā ūdens patēriņā. Arī jau iepriekš mehāniskie skaitītāji spēja reaģēt uz, piemēram, 2-3 podu vienlaicīgu tecēšanu; kā minējām, nu šis jutības slieksnis komercskaitītājiem ir pat palielinājies. Tikmēr dzīvokļos joprojām paliek individuālie mehāniskie skaitītāji, un saprotam, ka iedzīvotājiem pāriet uz kaut ko jaunmodīgāku diemžēl ir ļoti dārgi. Tādēļ kā viens no iemesliem, kādēļ veidojas koeficients, ir tas, ka individuālo skaitītāju jutības slieksnis neļauj reaģēt, piemēram, uz tekošu podu savā dzīvoklī. Protams, ir vēl daudz citu faktoru tam, ka mājai veidojas koeficients – ūdens patēriņš netiek deklarēts; patēriņš netiek deklarēts vienlaicīgi; individuālie skaitītāji ir jau novecojuši, nereti pat 15-20 gadu veci; skaitītājs novietots vertikāli, nevis horizontāli (kā tas paredzēts), kas uzreiz samazina jebkura mehāniskā skaitītāja jutības slieksni uz pusi; un citi faktori."
Ilustratīvs foto no arhīva
03.11.2020.