Laikrakstu „Stars" sasniedza iedzīvotāju runas, ka Madonas novada kārtībnieki it kā vairs nestrādājot, līdz ar to neesot, kas kontrolē sabiedrisko kārtību, automašīnu stāvēšanas ierobežojumus stāvlaukumos un tamlīdzīgi. Noskaidrojām, ka, lai gan kārtībnieki joprojām turpina strādāt, kopš 1. jūlija mainījās likums. Tādēļ ir mazinātas kārtībnieku darba funkcijas. Attiecīgi tiek domāts un plānots kopā ar administratīvi teritoriālo reformu tomēr izveidot pašvaldības policiju.
Pie ieviestajām korekcijām Madonas novada kārtībnieku darbā ir „vainojams" Administratīvās atbildības likums. Kārtībnieks Gatis Kušķis apstiprināja, ka kārtībnieki joprojām Madonas novadā strādā, taču līdz ar jauno likumdošanu viņiem ir mazāk likumisko iespēju sabiedriskos pārkāpumus kontrolēt. – Tādēļ vairāk strādājam saistībā ar Madonas novada pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu, sabiedrisko kārtību, – pauda Gatis Kušķis.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs piebilda – kopš šā gada 1. jūlija kārtībnieki vairs nevarot sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus, līdz ar to viņu pārziņā nu vairs ir tikai preventīvs un informatīvs darbs ar pārkāpējiem.
– Iepriekš kārtībnieki varēja veikt pietiekami daudz pienākumu, lai pašvaldībā nelemtu par pašvaldības policijas izveidi. Pašvaldības policijas izveide tomēr nozīmēja vairāk izmaksu nekā kārtībniekiem. Otrkārt, vairuma deputātu uzskats bija – ja būs pašvaldības policija, tad zināmas funkcijas varētu neveikt Valsts policija, kā tas bija noteikts arī likumdošanā. Tad Valsts policija varētu vairāk strādāt uz citām teritorijām, kas ir jau ārpus Madonas un kas tolaik sanāca – Cesvaine, Ērgļi, Lubāna, Varakļāni, kamēr Madonas novadā pie kaut kādām funkcijām daļēji strādātu pašvaldības policija, – to, kādēļ savulaik pašvaldības policijas vietā izveidotas kārtībnieku štata vietas Madonas novadā, komentēja Agris Lungevičs.
Ieteiks veidot pašvaldības policiju
Tā kā saredzamā nākotnē nu jau ir administratīvi teritoriālā reforma, arī Agris Lungevičs atzina, ka otrs minētais arguments vairs neiztur kritiku: – Tā kā tagad būs lielais novads, iespējams, bez Varakļāniem, šis ir tas brīdis, kad būtu jāveido pašvaldības policija.
Tomēr esošais Madonas novada pašvaldības sasaukums reāli izveidot pašvaldības policiju negrasās – tas būšot jaunā sasaukuma lēmums.
– Esam runājuši ar kaimiņu novadu – Cesvaines, Lubānas un Ērgļu – vadītājiem, ka nākotnē būtu jāveido pašvaldības policija. Arī Valsts policijas Madonas iecirkņa vadība atbalstītu šādu soli. Drošība ir nozīmīga pašvaldības funkcija, mums ir jāiet talkā Valsts policijai. Ja kārtībnieku darba funkcijas mazinās, nevaram vairs savas darbības veikt šādā veidā, ir jādomā citas formas, un pašvaldības policija ir veids, kā to darīt. Šobrīd mēs izstrādāsim jaunā novada darbības modeli, kas būs kā uzmetums, plāns par to, kā darbosies dažādās funkcijas administratīvo iestāžu pārvaldībā, – lai jaunā novada deputātiem ir vieglāk uzsākt darbu. Jautājums – vai viņi ņems vai neņems vērā šo izstrādāto plānu? Ar kādām funkcijām, apjomu veidot pašvaldības policiju – tas būs jauno deputātu kompetencē, – uzsvēra Madonas novada domes priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, kā šobrīd tiek kontrolēta sabiedriskā kārtība, kamēr nav izveidota pašvaldības policija, Agris Lungevičs atbildēja, ka Madonas novada kārtībnieki strādā preventīvi, veic izglītojošo darbu ar sabiedrību, tikmēr reālos pārkāpumus fiksē, kontrolē un soda Valsts policijas darbinieki.
Jaunatklātais skeitparks – redzeslokā
Gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem nav noslēpums, ka nupat atvērtajā skeitparkā Madonā novēroti dažādi sabiedriskās kārtības pārkāpumi. Sociālajā vietnē Facebook iedzīvotāji dalījušies ar bērnu stāstīto. Tā Kristīne oktobra sākumā rakstīja: „Vēlējos painformēt vecākus, lai vairāk pievērš uzmanību Madonā jaunatvērtajam skeitparkam, ko dara viņu nepilngadīgie bērni (vai tiešām nevienam vecākam neinteresē, kādas vielas lieto viņu bērni, zog veikalos utt.?) Madonas novada pašvaldība, Agris Lungevičs, lūdzu, izvietojiet novērošanas kameras vai arī pievērsiet lielāku uzmanību, kas tur notiek. Ir jauki, ka bērniem ir tāda vieta, bet mazgadīgie tur dara pretlikumīgas lietas." Kāda mamma atstāstīja dzirdēto, ka bariņš jauniešu prasot bērniem 20 centu ieejas maksu, lai šajā skeitparkā drīkstētu ieiet, tādēļ arī viņa aicināja likumsargus šeit būt biežākiem viesiem. Cita mamma paudusi, ka bērns kūdīts uz zagšanu, arī Agitas meita mammai stāstījusi, ka citi šai vietā mēdzot zagt. Baiba komentēja: „Ne jau skeitparka atvēršana to veicina, tā vienkārši ir jauna pulcēšanās vieta, kas būtībā ir labi. Vajadzētu uzlabot zīmes par ķiverēm, drošības ievērošanu un lai ik pa laikam iegriežas kārtībnieki."
Gatis Kušķis piekrita, ka jaunieši skeitparkā mēdz neievērot iekšējās kārtības noteikumus, tāpat noteikumus par drošības aprīkojuma lietošanu un tamlīdzīgi, tādēļ šī vieta esot kārtībnieku aktīvā redzeslokā.
Arī Agris Lungevičs bija informēts par iedzīvotāju sūdzībām un laikrakstam „Stars" skaidroja, kā tiek organizēta noteikumu ievērošana arī šajā vietā: – Preventīvo un informatīvo darbu veic kārtībnieki – viņi brauc un pieskata, bet par sodīšanu, ja tādi gadījumi tiks atklāti (piemēram, ka prasa naudu), ir runāts ar Valsts policijas Madonas iecirkņa vadību. Arī viņi šim jautājumam ir pieslēgušies un to risina ar savām metodēm un resursiem.
14.10.2020.