Daudzi Madonas pilsētas iedzīvotāji un viesi būs pamanījuši, ka pilsētas ielas, kuras līdz šim klāja grants segums, pašlaik piedzīvo pārmaiņas un tur norit seguma virsmas apstrāde.
Šajā gadā lielākie darbi tiek veikti pilsētas daļā aiz dzelzceļa sliedēm, atstājot Slimnīcas un Ūdens ielu. Jau tuvākajā laikā iecerētie darbi tiks paveikti, un tiks izsludināti jauni iepirkumi, lai projektu īstenotu arī citās pilsētas ielās, kuras joprojām sedz grants segums.
– Paredzēts, ka nākamajā gadā darbs turpināsies un ar segumu tiks pārvilkta Gaismas, Mēness, Aronas, Gaiziņa, Ziedu, Lazdu un Lienes iela, savukārt vēl pēc gada – Slimnīcas, Ūdens un Skolas ielas posms, – pastāsta pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris. – Pirms tika uzsākts projekts, kopējais ielu garums ar grants segumu bija 8 kilometri. Sākotnēji plānojām šo projektu īstenot piecu gadu laikā, izmantojot pašvaldības budžeta līdzekļus, un šķiet, ka termiņā iekļausimies. Šobrīd bez asfalta seguma palikuši aptuveni 3 kilometri pilsētas ielu. Šogad ir veikts vislielākais apjoms pilsētas ielu seguma atjaunošanā.
Segums tiek atjaunots, izmantojot dubulto virsmas apstrādes metodi.
– Šī ir vienkāršāka un lētāka metode, tāpat tā ir arī kvalitatīva. Ja uz šīs virsmas laika gaitā izveidojas kāda bedre, to ir viegli labot. Asfalta ieklāšana prasītu lielākus ieguldījumus, vairāk darba. Strādājot ar šādu metodi, privilēģija ir tā, ka vispirms tiek uzbērta izlīdzinošā kārta, tā noblietēta, pēc tam tiek uzvilkta dubultā virsma. Divkārtu virsmas apstrāde izveido ceļa virsmu, kura ir komfortabla braukšanai, tā neput un prasīs mazāk izdevumu uzturēšanai. Pirms vairākiem gadiem šāda tehnoloģija tika izmantota, atjaunojot Strauta ielas segumu, un varam secināt, ka izvēle bijusi laba, jo segums kalpo lieliski, – uzsver Guntis Ķeveris.
Kā norāda pilsētas pārvaldnieks, šāda ceļu apstrāde samazina uzturēšanas izmaksas, nav nepieciešama, piemēram, pretputekļu apstrāde un greiderēšana.
– Mūsu skatījumā, labāk ir vienreiz ieguldīt lielākus līdzekļus, lai pilsētas ielas ar grants segumu atjaunotu. Tas ir ieguldījums ilgākam laika periodam. Ja nepieciešama labošana, ir atbilstoša tehnika, lai šos darbus veiktu, – atzīst Guntis Ķeveris.
06.10.2020.