Brīvprātīgais darbs tiek veikts daudzās nozarēs. Visbiežāk brīvprātīgie darbojas jomās, kas saistītas ar sportu, kā arī sociālo aprūpi, labklājību un veselības aprūpi. Ir arī citas nozares, kurās iesaistās brīvprātīgie, piemēram, tiesiskums un drošība. Drošība – tas ir kas tāds, pēc kā mēs tiecamies, un veidi, kā to nodrošināt, ir dažādi.
Konfliktsituācijas starp sabiedrības locekļiem nav retums, taču, kad ir pārkāptas Krimināllikumā noteiktās robežas, vai tas būtu tīši ar nodomu, vai arī aiz neuzmanības, tiek uzsākts kriminālprocess. Protams, agresiju, kaušanos vai svešas mantas bojāšanu nekādi nevar uzskatīt par pieņemamu risinājumu konfliktsituācijās, taču izdarītais dusmu, greizsirdības vai baiļu iespaidā ne vienmēr, tīri cilvēciskās kategorijās vērtējot, nozīmē patiesu vēlmi nodarīt citai personai krimināli sodāmu kaitējumu. Noziegumi ne tikai dara pāri, bet arī sabojā savstarpējās attiecības.
Sabiedrība ir līdzatbildīga par drošību – likumpārkāpums nav viena indivīda problēma, tas attiecas uz mums visiem. Viens no ceļiem, ko pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanai vai novēršanai, ir izlīgums, kura pamatā ir taisnīguma atjaunošana. Pasaulē, kurā cilvēki arvien vairāk jūtas atsvešināti, taisnīguma atjaunošana palīdz gūt pozitīvas emocijas. Vēl jo vairāk, ja taisnīguma atjaunošanā iesaistās pati sabiedrība.
Izlīgums kriminālprocesā starp cietušo un likumpārkāpēju ar starpnieka palīdzību ir viena no Valsts probācijas dienesta (turpmāk – VPD) funkcijām. Izlīgums ir sarunu process, kurā brīvprātīgi iesaistās cietušais un likumpārkāpējs, kur ar neitrālas trešās personas – starpnieka – palīdzību tiek meklēts savstarpēji pieņemams un taisnīgs konflikta risinājums. Starpnieki ir gan VPD darbinieki, gan sertificēti brīvprātīgā darba veicēji. Starpnieks ir īpaši apmācīts konfliktu risināšanā, palīdz uzturēt miermīlīgas sarunas starp cietušo un likumpārkāpēju, neiesakot risinājumu, nevienu netiesājot, ievērojot vienlīdzīgu attieksmi un saglabājot pilnīgu neitralitāti. Protams, jebkura izlīguma procesā izpaustā informācija paliek konfidenciāla, un sarunas norit drošā un neitrālā vidē, ko nodrošina VPD.
Izlīguma sēdē, kurā likumpārkāpējs un cietušais (turpmāk – puses) iesaistās, ir būtiski, ja kā starpnieks jeb sarunu vidutājs tiek iesaistīts sabiedrības vai kopienas pārstāvis – brīvprātīgais starpnieks. Starpnieks, organizējot izlīguma procesu, vispirms telefoniski sazinās ar pusēm, lai izskaidrotu viņiem izlīguma būtību, noteikumus, norisi un tiesiskās sekas, kā arī tiesības, pienākumus un, ja puses piekrīt iesaistīties izlīgumā, tiekas atsevišķās sarunās gan ar cietušo, gan ar likumpārkāpēju. Tikšanās laikā puses paraksta apliecinājumu, ka brīvprātīgi piedalīsies izlīguma procesā, bet starpniekam ir iespēja noskaidrot iesaistīto pušu vajadzības un bažas un ar savu attieksmi radīt uzticēšanos.
Nākamais solis ir tikšanās visiem kopā, un tā jau ir izlīguma sēde, kuras laikā runā par notikušo un meklē pieņemamu un savstarpēji taisnīgu risinājumu abām iesaistītajām pusēm. Starpnieka uzdevums ir panākt, lai puses atklāti, bez savstarpējiem apvainojumiem, pārmetumiem izrunātos, iejustos viena otras „ādā", izteiktu priekšlikumus, kā varētu risināt radušos situāciju, un, ja puses panāk vienošanos, sagatavot izlīguma dokumentu. Protams, puses var izlīgt un var arī neizlīgt, tas viss ir atkarīgs no viņu vēlēšanās, spējām un iespējām vienoties.
Par brīvprātīgo izlīguma starpnieku var kļūt persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurai piemīt labas saskarsmes spējas, konfliktu risināšanas un sadarbības iemaņas, spēja izprast un pārvaldīt savas jūtas un emocijas, tādējādi izprotot arī citu jūtu un emociju izpausmes. Starpniekam ir jāprot skaidri un saprotami izteikties. Turklāt viņam ir jābūt gatavam piedalīties VPD vai citu institūciju organizētajos starpnieka profesionālās kompetences paaugstināšanas pasākumos un veikt šo darbu bez atlīdzības.
Pirmos brīvprātīgos izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai VPD piesaistīja 2009. gadā, līdz ar to ir izveidojusies veiksmīga prakse viņu iesaistīšanai mācību un sertificēšanas procesā. Šobrīd izlīguma organizēšanā un vadīšanā aktīvi darbojas sertificēti 29 brīvprātīgā darba veicēji. VPD Vidzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības Madonas nodaļā brīvprātīgā starpnieka pienākumus pilda Andra Akmentiņa un Ilona Iesalniece. Šogad viņas ir organizējušas un vadījušas katru trešo izlīguma procesu, tādējādi būtiski atslogojot VPD darbinieku darbu.
Pieredze liecina, ka brīvprātīgais, kurš grib un spēj darboties ilgtermiņā, kā arī ziedo savas profesionālās zināšanas un laiku, ir neatsverams ieguvums jebkurai iestādei, organizācijai, taupot tās resursus un veidojot efektīvāku sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbā.
Papildu informāciju par izlīguma procesu iespējams saņemt: zvanot uz tālruni 64807363 vai 26655423; rakstot uz e-pastu [email protected]; kā arī ieskatoties VPD mājaslapā.
Autors: AIVARS RUBULS,
VPD Vidzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības
Madonas nodaļas vecākais probācijas speciālists,
izlīguma starpnieku koordinators
30.09.2020.