Septembrī visas Latvijas uzmanības redzeslokā nonācis jautājums par apģērbu atkritumiem – nonēsātie tekstilizstrādājumi būtībā nav šķirojami un ir maz iespēju to nodošanai pārstrādei, tādējādi milzīgs to apjoms nonāk sadzīves atkritumos.
10. septembrī atklāta kampaņa „Nav, ko vilkt?", tās ietvaros izveidota vides instalācija Rīgā, Kronvalda parkā, – milzu drēbju kalns, kas simbolizē ik gadu Latvijas tirgū nonākušos tekstila apjomus; tie krājas iedzīvotāju skapjos vai atkritumu poligonos un draud mūs „aprakt", tā informē AS „Latvijas Zaļais punkts". Organizācijas veiktā aptauja un situācijas analīze liecina, ka Latvijas tirgū ik gadu nonāk 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kilogrami uz vienu iedzīvotāju gadā. Trešdaļa iedzīvotāju savas liekās drēbes izmet sadzīves atkritumu konteineros, un tās tiek nogādātas poligonos, kur sintētiskās šķiedras tekstilizstrādājumi sadalās vien aptuveni 200 gadu laikā. Tomēr 89% iedzīvotāju labprāt nodotu apģērbu pārstrādei, ja būtu šāda iespēja.
Vai nākotne nesīs risinājumu?
Arī Eiropas Savienības direktīvas paredz – dalībvalstīs, vēlākais, līdz 2025. gadam jābūt izveidotai tekstilmateriālu dalītās savākšanas sistēmai. Uz to pamazām ejam; SIA „Eco Baltia vide" sadarbībā ar „Latvijas Zaļo punktu" kopš pagājušā gada Rīgā un Pierīgā izvietojuši 20 publiski pieejamus šķirošanas konteinerus iedzīvotāju nevajadzīgajiem apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam, uzņēmums paudis savā preses paziņojumā. Turklāt „Eco Baltia vide" sola šā gada septembrī paplašināt tekstila šķirošanas vietu pārklājumu, palielinot konteineru skaitu līdz 60, kuri atradīsies jau Latvijas mērogā – Rīgā, Ogrē, Ādažos un citviet Pierīgā, kā arī Vidzemē (Cēsīs un Valmierā). Diemžēl, ne Madonas reģionā.
– Esmu zvanījis, piedāvājis, ka arī mums būtu interese iesaistīties šādā pilotprojektā, lai šāds pakalpojums būtu arī šeit, bet pagaidām diemžēl nav konkrētas atbildes. Cik saprotu, viņi šīs drēbes savāc, veic pāršķirošanu un tālāk laiž vēl derīgās drēbes kā „second hand" (lietotās drēbes. – Aut.), ko kāds vēl var izmantot. Savāktais tiek vests uz Tukumu, kur notiek otrreizējā pāršķirošana. Pieļauju, ka viņi izvēlas pilsētas, kurās īstenot šo projektu, no loģistikas viedokļa; tādēļ Madonas reģions līdz šim nav izvēlēts, – komentēja SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs.
Viņš atzina, ka par liekiem kļuvušie apģērbi ir problēma jebkurā ģimenē, sevišķi tajās, kurās dzīvo vairāki cilvēki. – Saprotams, ka cilvēki no apģērba izaug, tas nolietojas, mode mainās. Iedzīvotāji „Madonas namsaimniekā" ir interesējušies par iespēju nodot apģērbus otrreizējai pārstrādei, tomēr tāda risinājuma šobrīd nav. Tie vienkārši nonāk sadzīves atkritumos. Tādēļ būtu lūgums arī pie atkritumu laukumiem, konteineriem nenovietot maisus ar šādiem apģērbiem. Ir, kas pakarina, piemēram, mēteli pie atkritumu konteineriem – nekāda labuma no tā nav. Pirmkārt, tas bojā skatu, otrkārt, mūsu darbiniekiem tas viss ar rokām tāpat ir jāsavāc. Un šie apģērbi jebkurā gadījumā nonāk sadzīves atkritumos. Varbūt, šādi rīkojoties, ir cerība, ka kādam apģērbs ļoti noderēs un viņš šīs lietas paņems. Realitāte rāda, ka tā nenotiek, drīzāk šie maisi tiek izvazāti, salīst, jo nupat jau lietoto apģērbu visur „met pakaļ", – pauda Oskars Janovičs.
Visticamāk, problēma sakņojas tajā, ka pēdējās divās desmitgadēs apģērbu patēriņš Eiropā pieaudzis par 40%, liecina „Latvijas Zaļā punkta" apkopotie dati. Skumji, bet 30% no šiem nopirktajiem apģērbiem stāv eiropiešu skapjos neizmantoti. „Tekstilmateriālu apjoms tikai pieaug: kopumā pasaulē palielinās tekstila patēriņš, cilvēku paradumus ietekmē ātrā mode, lētais apģērbs un apavi, kā arī plašā interneta veikalu darbība," secināja VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs.
Diemžēl līdz ar to palielinās arī kaitējums videi, kas rodas, ražojot tekstilu, jo plastmasa, ķīmija, krāsas un citas ir nozīmīgas sastāvdaļas, lai saražotu dažādus tekstila veidus.
Tie apģērbu atkritumi, kas nonāk atkritumu poligonos, tiek aprakti vai sadedzināti, jo trūkst dzīvotspējīgu pārstrādes stratēģiju, – tā secinājis „Latvijas Zaļais punkts", – un tikai 15-20% apģērba tiek savākti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Jaunos apģērbos tiek pārstrādāts mazāk nekā 1% tekstilmateriālu.
Ko var darīt šobrīd?
Kamēr valstiskā, Eiropas un pat globālā līmenī nav videi draudzīgāku risinājumu apģērbu atkritumu apsaimniekošanas problēmām, pirmā izvēle noteikti būtu pārskatīt savas ikdienas izvēles saistībā ar iegādātā apģērba un citu tekstilizstrādājumu nepieciešamību.
Otrkārt, no tekstilizstrādājumiem jāatbrīvojas godprātīgā un atbildīgā veidā. Vēl labus, nēsājamus, lietojamus un tīrus tekstilizstrādājumus var nodot mantu pieņemšanas punktos Madonas reģionā, labdarības organizācijām (tostarp „Latvijas Sarkanajam Krustam") un tamlīdzīgi. Ja apģērbs, apavi un citi tekstilizstrādājumi neatbilst šiem nosacījumiem, tie jāizmet sadzīves atkritumiem paredzētā atkritumu konteinerā.
Ja ceļš ved ārpus Madonas reģiona, lietošanai derīgos apģērbus, apavus un mājas tekstilu var ievietot arī pilotprojekta ietvaros uzstādītajos konteineros. Kā minēts raksta sākumā, tie atrodas Rīgā, Pierīgā un citviet Latvijā – plašāku informāciju par atrašanās vietām var uzzināt mājaslapā www.zalais.lv sadaļā „Kur izmest?".
Jautāta, kas saprotams ar „lietošanai derīgs", SIA „Zaļā josta" administratore Aija Caune izskaidroja: „Tāpat kā ar plastmasas atkritumiem, iedzīvotāji tiek aicināti arī tekstila atkritumu konteineros ievietot kvalitatīvus tekstilatkritumus – drēbes bez ķīmijas vai krāsu piejaukumiem, jo, kā saka, „viens darvas piliens var sabojāt visu ūdens glāzi". Tas pats attiecas arī uz tekstila atkritumiem.
Pašlaik atkritumu šķirošanas procesā no sākuma tiek atšķiroti vēl lietošanai derīgi apģērbi un tekstilmateriāli, kas tiek tālāk nodoti labdarībai, dažādiem sociāliem projektiem, savukārt pārējais tekstilmateriāls tiek sašķirots vēl neskaitāmās frakcijās – pa materiālu, krāsu grupām, ziemas un vasaras apģērbiem, apaviem un tamlīdzīgi. Protams, nekas nenotiks, ja jūs atkritumos iemetīsit arī ieplēstu kreklu un blūzi (tas, visticamāk, tiks nosūtīts reģenerācijai un kurināmā ieguvei), bet, protams, mērķis ir maksimāli daudz tekstilatkritumu izmantot otrreiz un jēgpilni."
SIA „Jēkabpils pakalpojumi" mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka uzņēmuma šķirošanas laukumā Zemgales ielā 24/1, Jēkabpilī, bez maksas tiek pieņemti dažādi atkritumu veidi, tostarp apģērbs. Kā vēl tuvākās vietas Madonas reģionam, kur bez maksas nodot tekstilizstrādājumus šķirošanas laukumos, vietne www.atkritumi.lv norāda Gulbenes novada Litenes pagastu, Jaunpiebalgu un Taurenes pagastu.
22.09.2020.