Politiķi nāk un iet, bet pašvaldības izglītības nodaļas speciālisti savu darbu saistībā ar skolu dzīvi veic ilgtermiņā. Uzrunājot Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni, vēlējos precizēt, kad skolu tīkla sakārtošanas problēmas Madonas pusē kļuva aktuālas.
– Par skolu tīkla sakārtošanu varu runāt laika nogrieznī līdz ar novada izveidošanu, – vēstīja nodaļas vadītāja. – Madonas novads pastāv vairāk nekā desmit gadu, un, tā kā pašvaldības struktūrā visus šos gadus arī strādāju, varu apliecināt, ka skolas vienmēr bijušas mūsu redzeslokā, bet tādā ļoti saudzīgā skatījumā. Pēc pieciem novada pastāvēšanas gadiem, pēc izvērtēšanas, iedziļināšanās, debatēm deputāti pieņēma lēmumu slēgt Sarkaņu pamatskolu. Galvenais pamatojums tam bija izglītojamo skaits, jo skola atradās 5 km attālumā no Madonas. Šobrīd redzam, ka Sarkaņu skolas ēkas pēc izglītības iestādes slēgšanas ir apdzīvotas, vienā no tām izvietots muzeja krājums, otrā darbojas Amatu skola. Reiz labi funkcionējošā vietā sabiedrība nevēlas samierināties ar drupām, līdz ar to ir prieks, ka skolas ēku dzīvotspējai bijis veiksmīgs risinājums.
– Nākamā pārmaiņa skāra Mārcienas pamatskolu.
– Mārcienas pamatskolas sakarā gājām pakāpenības ceļu. Tā kā nebija pietiekama izglītojamo skaita 7.-9. klasēs, izmēģinājām sākumskolas modeli. Tad radās atskārsme, ka sākumskolu (1.-6. klases) sabiedrība tā īsti nepieņem, un pagastā arī šī posma skolēnu skaits ir neliels. Turklāt, ja brāli vai māsu vecāki veda uz mācībām Madonā vai Ļaudonā, līdzi tika aizvests arī ģimenes jaunākais skolēns. Pašvaldība bija spiesta pieņemt lēmumu Mārcienas skolu slēgt. Madonas novadā līdz ar to šobrīd ir divi pagasti – Mārcienas un Sarkaņu, kuros nav nevienas izglītības iestādes, kas nodrošinātu pirmsskolas vai pamatskolas izglītības apguvi.
Vēl pārmaiņas skolā, kuras jāpiemin, ir Mētrienā. Šajā pamatskolā konstatējām gan sarūkošu izglītojamo skaitu, gan nepietiekamu pedagogu nodrošinājumu. Bija jāsāk ieviest jauno izglītības saturu, un aktualizējās jautājums, kā būt tālāk. Pašlaik ēkā skolas nav, bet veiksmīgi darbojas pirmsskolas grupas, kas ir kā apmācību vieta Praulienas pirmsskolas izglītības iestādei „Pasaciņa".
– Lielākais izaicinājums novada skolu tīkla sakārtošanā bija vidusskolu apvienošana Madonā.
– Šis process bija ļoti smagnējs, bet, ja tā nebūtu, baidos pat prognozēt, kādā izglītības regresa stāvoklī mēs būtu, jo mēs vienkārši nespētu pienācīgi attīstīties.
Smaidot saku – visstabilākais, kas šobrīd mūsu dzīvē ir, tās ir pārmaiņas. Cilvēki ir sapratuši, ka visi notikumi, visa dzīve ir lielas pārmaiņas un mums jāspēj tām doties līdzi, turklāt būt apveltītiem ar kritisko domāšanu. Sabiedrības lielākā problēma ir tā, ka joprojām dzīvojam pārprastā emocionalitātē: gribam dzīvot labi, bet izdarīt nepieciešamo, lai tā dzīvotu nevēlamies. Esmu novērojusi – lai vai kad tiktu pieņemts lēmums, ja vien tas ir pārmaiņas prasošs, vienmēr tas būs nelaikā. Tāda pavisam „īstā laika" reformām sabiedrības uzskatā nebūs nekad. Līdz ar to skolu tīkla sakārtošanas gaitā bija jāatrod veids, kā iebildes un viļņošanos neuzņemt personīgi, kā iet, runāt, situāciju skaidrot. Piebildīšu, ka ikkatram arī personīgi jābūt gatavam mainīties, jo šodien nevaram izdzīvot tikai ar izglītību, kas iegūta studiju gados, ir nemitīgi jāmācās, jāattīstās.
– Pārmaiņas izglītības sistēmā tomēr nav bijušas kā reforma reformas pēc.
– Tās bijušas tāpēc, lai spētu veidot kvalitatīvu piedāvājumu, ievērtējot, ka resursi tiek izmantoti lietderīgi un tie dos atdevi.
Šābrīža situācijā, kad izglītojamo skaits novada skolās ir stabils (kaut ar nelielu tendenci sarukt), ir svarīgi saglabāt piedāvājuma daudzveidību. Madonā un novadā tā tas ir: mums ir Valsts ģimnāzija, kurā var mācīties izglītojamie ar vairāk akadēmisku ievirzi, ir vidusskola ar daudzveidīgām programmām un specializētu piedāvājumu, ir neklātienes izglītības programmas, speciālā izglītības iestāde Dzelzavā un iekļaujošās izglītības programmas skolās. Tāpat novadā ir saglabāta profesionālās izglītības iespēja, ko var apgūt Barkavā, līdz ar to pastāv zināma izvēļu piramīda, kas ļauj potenciālos izglītojamos novadam piesaistīt. Ja tā nebūtu, mobilitātes laikmetā, kādā šodien dzīvojam, skolēni vienkārši dotos projām. Jau tagad daži, kas uzrāda izcilus sasniegumus mācībās, devušies uz Rīgu un izglītību iegūst tur.
– Kāds no nesen veiktajiem publiskajiem pētījumiem rāda, ka 96 procenti vecāku saviem bērniem grib labus skolotājus, bet tikai 4 procenti saredz, ka arī viņu bērns varētu kļūt par skolotāju…
– Reizēm ir izjūta, ka sabiedrības acīs skolotājs patiešām ir gandrīz kā notiesātais. Tad gribas vaicāt – kas būs tie, kuri vēlēsies kļūt par skolotājiem rīt, parīt? Lai vai kā – skolotājs ir brīnišķīga profesija, un kopīgiem spēkiem mums ir jāceļ gan šīs profesijas prestižs, gan atalgojums. Skolā ir jāstrādā sabiedrības talantīgākajiem cilvēkiem, jo mēs tur gatavojam savu nākotni. Šobrīd uz skolotājiem gulstas papildu slodze jaunā izglītības satura izveides un pielietošanas dēļ. Lai arī ir izstrādāts jaunā satura standarts, daudz jāiegulda pašiem un radoši jāatdod no sevis. Bez tam skolotājam jāprot brīvi strādāt ar informācijas tehnoloģijām, ko diktē ne tikai izglītības programmu piedāvājums un veids, kā tās mācīt, bet arī jaunatne, kuras dzīves liela daļa norit sociālajos tīklos.
– Šodienas nepieciešamība ir arī mūsdienīgs skolu tehniskais nodrošinājums.
– Tas gulstas uz pašvaldības un valsts pleciem, sākot jau ar informācijas tehnoloģiju iegādi un citām mūsdienīgām laboratorijām. Tas prasa lielus finanšu ieguldījumus, un mēs esam tikai šī ceļa sākumā. Lielāko daļu skolu šobrīd novadā būsim sakārtojuši energoefektivitātes jomā – telpas, krēslus, solus, tāpat informācijas tehnoloģiju ziņā pašvaldība regulāri atvēl savu artavu, bet būtu brīnišķīgi, ja, piemēram, mūsdienīgas vēsmas ienāktu arī mājturības priekšmetu jomā. Būtu brīnišķīgi, ja skolās būtu moderni mājturības kabineti, laboratorijas, plītis, kas nav iegādātas 80., 90. gados. Tāpat kokapstrādes kabinetos būtu jābūt ne tikai zāģītim, bet vienam mūsdienīgam CNC galdam, lai skolēniem rastos nojausma par lietām, ar kādām šobrīd strādā darba tirgū. Tas izglītojamos rosinātu karjeras izglītībai, motivētu viņus izvēlēties praktiskās profesijas.
Domājot par attālināto mācību procesu un tehnoloģijām, šobrīd no valsts atvēlēti nepilni 4 miljoni to iegādei. Diemžēl par šo summu neko daudz iegādāties nav iespējams. Madonas abās skolās projekta ietvaros tehnoloģijās vien kopā būs ieguldīts miljons – ar šo piemēru saprotam, ka 4 miljoni uz visas Latvijas skolām nekas daudz gan nav.
– Atgriežoties pie izglītojamajiem, jāredz, ka skolēnu skaita ziņā joprojām ir vairākas novada skolas, virs kurām varētu karāties „Dāmokla zobens".
– Esam administratīvi teritoriālās reformas pārmaiņu priekšā, līdz ar to ar reformu karogiem attiecībā uz skolu slēgšanu nesteidzamies. Vestienas pamatskolā šobrīd mācās 36 skolēni, Lazdonas pamatskolā – 50, un novadā kopumā ir piecas skolas, kurās izglītojamo skaits ir zem atzīmes 70.
Neraugoties uz to, šajās skolās redzu potenciālu un iespējas, skolas strādā ļoti labi. Lazdonas skola, piemēram, veiksmīgi strādā ar iekļaujošās izglītības bērniem, ir labs atbalsta punkts Madonas pilsētas vidusskolai. Vestienas pamatskola atrodas gleznainā vietā, tajā ir internāta pakalpojums, uz turieni dodas mācīties bērni no plašākas apkārtnes. Izglītības nodaļa šobrīd nav plānojusi rosināt minēto skolu slēgšanu, un arī politiķi mēģina saprast, kāda paplašinātajā Madonas novadā būs kopīgā virzība, ir nākotnes redzējuma izstrādes posmā.
18.09.2020.