Ik pa brīdim, kad apdzīvotās vietās, jo īpaši pilsētās, parādās nozāģēto koku celmi, tas vismaz daļā iedzīvotāju raisa emocionālus pārdzīvojumus, cilvēki sarosās un izsaka pārmetumus, kā arī šādās reizēs tiek uzdots jautājums – vai nozāģēto koku vietā tiks stādīti jauni?
Nupat par dažām kļavām retāka kļuvusi aleja Orehovozujevas ielā. Tie, kam ikdienā sanāk iet tai garām, būs ievērojuši, ka jau daudzus gadus šajā vietā kļavas rudenī sārtojas daudz agrāk nekā citviet un arī lapas sakalst un nobirst ātrāk, un jau vasaras otrajā pusē vērojama lapu vīšana.
Kāpēc Orehovozujevas ielā (aiz pašvaldības administrācijas ēkas Saieta laukumā) nozāģētas vairākas kļavas, komentē Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja Gita Lutce.
– Šajā ielā nozāģēti trīs nokaltuši koki, un pie tā, ka kļavas pārstājušas zaļot, drīzāk vainojami remontdarbi iepriekšējos gados, kas tur ir veikti, tāpat sausums, barības vielu trūkums un citi nelabvēlīgi faktori, – atzīst Gita Lutce.
Sekos situācijai
Uz jautājumu, vai paredzēts zāģēt vēl kādas kļavas un vai beigās nesanāks tā, ka šajā nelielajā ieliņā vairs nebūs neviena koka, viņa uzsver, ka katras kļavas nozāģēšana tiek izvērtēta un slēdzienu dod speciālists.
– Ir jādomā par jaunu koku stādīšanu, jāskatās, kas šajā ielā ir ar komunikācijām, ko drīkst te darīt, bet ko ne. Tālāk tad pilsētas ainavu arhitekte kopā ar Madonas pilsētas pārvaldnieku spriedīs, kādus kokus, cik augstus jaunus stādījumus šajā ielā drīkst veidot, ievērojot satiksmes drošību un saskaņojot ar ceļu inženieri, bet pagaidām sekosim, kā situācija attīstīsies: vai kādi koki kaltīs vai nekaltīs. Pagaidām ir grūti arī iezīmēt konkrētas aprises, bet, protams, ļoti negribētos šo ielu atstāt bez kokiem, un cerams, ka tā arī nenotiks. Katrā ziņā mans redzējums – tie koki, kas nokalst, ir jānozāģē, tur neko nevar darīt, bet pēc tam to vietā jāstāda tās pašas kļavas vai līdzīgi kā visā Madonas pilsētā – liepas. Arī tas, vai stādīt tādā pašā attālumā, kā līdz šim, vai varbūt retāk, ir jāizvērtē. Tas viss ir risināms, apspriežams un ir turpmākas lemšanas jautājums. Jāņem vērā, ka kļavām augšanas apstākļi pilsētās nav gluži paši labākie. Liepas tādā ziņā ir daudz izturīgākas. Labi jaunās liepas ir iedzīvojušās Blaumaņa ielā, šad tad arborists tām uzmet aci, lai neveidotos nevajadzīgas galotnes, – informē Gita Lutce.
Viņa atklāj, ka kļavas Madonas pilsētā nav vienīgie koki, kas ik pa brīdim nokalst. Tā, piemēram, gobas pie kultūras nama zaļās zonas ik pa laikam nokalst. Arī oši, vīksnas pamazām iet bojā.
– Mainoties klimatam vai arī citu faktoru ietekmē, tai skaitā sakarā ar dažādiem kaitēkļiem, ir apdraudēta šo koku augtspēja visā valstī, iespējams, nākotnē tie pakāpeniski pazudīs no ainavas un vairs nebūs tik ierasto lielo ošu. Tāpat nokalst arī kāds bērzs, koki jau nav mūžīgi. Turklāt Madonas pilsētā parkos, skvēros, ielu malās un citās koplietošanas teritorijās tiek nozāģēti tikai nokaltuši, bīstami, aizlauzti koki, kuri apdraud cilvēku veselību un dzīvību, kā arī īpašumu. Nekas speciāli netiek zāģēts, bet nozāģēto koku vietā, izvērtējot esošo inženierkomunikāciju izbūvi un plānoto teritorijas attīstību, tiks veidoti arī jauni stādījumi, – akcentē Gita Lutce.
Arī divas egles Saieta laukumā
Vasarā atvaļinājuma laikā no kāda mūsu laikraksta lasītāja saņēmu šādu vēsti: „Žēl skaisto, veselīgo, vēl pusmūža sudrabegļu pie Saieta laukuma 1, kuras nesaprotamu iemeslu dēļ nozāģētas, tik viens celms palicis. Izskatās, ka tradicionāli par centrālo Ziemassvētku egli pušķotā ir saslimusi. Kāda no nozāģētajām eglēm būtu labs rezerves risinājums, lai katru gadu mežā nav egle Ziemassvētkiem jācērt. 19 tādas „paglābtas", jo no 2001. gada netiek neviena egle cirsta, un arī nauda tiek ieekonomēta, jo sapost augošu egli ir krietni lētāk."
Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja Gita Lutce apstiprina, ka šovasar Saieta laukumā tika nozāģētas divas egles, bet, pirms tas ticis darīts, atzinumu devis dendrologs, koku eksperts.
Vaicāta par lielo egli, kas tradicionāli jau vairākus gadu desmitus tiek greznota Ziemassvētku laikā, viņa informēja, ka apakšā tiek likta mulča, tāpat tiek pakaisīti minerāli utt., lai paildzinātu tās mūžu.
Jāpiebilst, ka viedokļi mēdz būt dažādi, bet jāatzīst, ka Saieta laukums pēc pārmaiņām ir kļuvis krāšņāks, to atdzīvina nokarenie ziedošie puķu podi, un arī siltinātā pašvaldības ēka ir pamanāma jau no tālienes.
11.09.2020.