Lai lasītu dzērvenes Teiču dabas rezervātā, kur citkārt cilvēki nevar atrasties, vietējo pašvaldību iedzīvotāji var saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļaujas, savukārt citās teritorijās, dodoties ogot un sēņot, jāievēro vispārējie nosacījumi.
„Teiču dabas rezervāta likums noteic, ka regulējamā režīma zonā rezervāta teritorijā esošo pašvaldību iedzīvotāji drīkst lasīt dzērvenes, ja ir saņemta DAP rakstiska atļauja. Ņemot vērā, ka tieši vietējās pašvaldības spēj nodrošināt efektīvu komunikāciju ar iedzīvotājiem, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbojas ar pagastu pārvaldēm, lai nodrošinātu dzērveņu lasīšanas atļauju izsniegšanu," skaidro DAP dabas izglītības centra vadītāja Regīna Indriķe.
Šogad pārvalde ir sagatavojusi 1150 atļaujas, ko vietējās pašvaldības iedzīvotāji saņems ogu lasīšanai noteiktos datumos – 12. un 13. septembrī, kā arī 19. un 20. septembrī. Krustpils novada Atašienes pagastā izsniegs 350 atļaujas, Varakļānu novada Varakļānu pagastā – 150 un Murmastienes pagastā – 250 atļaujas. Madonas novada Mētrienas pagastā izsniegs 200 atļaujas, bet Barkavas pagastā – 200 atļaujas.
„Oktobrī no pašvaldībām saņemam informāciju par faktiski izsniegtajām atļaujām – tas parāda, cik liela ir vietējo iedzīvotāju interese par šādu iespēju. To, vai tiek ievērotas normatīvajos aktos un atļaujās noteiktās prasības, septembrī pastiprināti kontrolēs pārvaldes inspektori," stāsta DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Atļaujas saņēmējam jāpatur prātā, ka ogot atļauts vien norādītajā vietā un laikā, atgādina DAP Latgales reģionālās administrācijas uzraudzības un kontroles sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis.
„Atļauju tiesīga izmantot ir tikai dokumentā norādītā persona, un tai līdzi ir jābūt personu apliecinošam dokumentam. Ogotājam, kurš ierodas dzērveņu lasīšanas vietā ar autotransportu, atļaujas labās puses sadaļa jānovieto transportlīdzekļa logā. Teiču dabas rezervāta stingrā režīma zonā atrasties aizliegts. Ir aizliegts izmantot palīgierīces dzērveņu lasīšanai, vākt citas savvaļas ogas un sēnes, atstāt sadzīves atkritumus, tajā skaitā vietas atzīmējušos marķējumus – maisiņus, lentes un citus orientierus. Tāpat purvs nebūs īstā vieta, kur atstāt ēdiena iepakojumus vai tukšos traukus, dzēriena iepakojumus un polietilēna maisiņus. Saudzīgi jāizturas arī pret zemsedzi, jo purvi ir ļoti jutīgi pret nobradāšanu, to atjaunošanās notiek ļoti lēni. Tāpat purvā ir aizliegts nomest izsmēķus un veikt citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku," stāsta Dagnis Vasiļevskis.
Lai, ogojot un sēņojot citās dabas teritorijās, neiekultos nepatīkamās situācijās, pirms došanās dabā jānoskaidro, kādas normas ir spēkā attiecīgajā teritorijā. Daudzi purvi atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un daži no tiem ir stingrā režīma, dabas lieguma vai dabas rezervāta zonā, kurā ogošana nav ļauta. Dažās teritorijās ir noteikti ierobežojumi, tādēļ vēlams vispirms noskaidrot, vai nolūkotajā vietā vispār ir atļauta dzērveņu lasīšana. To, vai nolūkotā ogošanas vieta neatrodas rezervātā, iespējams noskaidrot dabas datu sistēmā „Ozols", apmeklējot saiti http://ozols.daba.gov.lv/pub.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot normatīvo aktu prasības un valsts vides inspektoru norādījumus. Par pamanītām nelikumīgām darbībām Teiču dabas rezervātā DAP lūdz informēt pa tālruni 26112686.
11.09.2020.