Piektdien, 4. septembrī, Cesvaines vidusskolā norisinājās Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme.
Tā sākās ar Cesvaines novada domes priekšsēdētāja Viļņa Špata uzrunu un novada prezentāciju – ar Cesvaines pašvaldību sanāksmes dalībniekus iepazīstināja izpilddirektors Uģis Fjodorovs. Savukārt informāciju par LPIA valdes aktualitātēm sniedza LPIA priekšsēdētājs Ivo Virsis.
Turpinājumā sekoja „Reformu diena. Praktiskie ieviešanas jautājumi". Uzmanību administratīvi teritoriālās reformas ceļa kartei (ATR noteikumu projekti, rokasgrāmata, Pašvaldību likums u. c.) akcentēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāre Ilze Oša un VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta pārstāvji, bet ar plānoto bāriņtiesu reorganizāciju iepazīstināja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
– Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme Cesvainē norisinājās pirmoreiz. Tajā piedalījās ap 160 dalībnieku no visas Latvijas. Šāds izpilddirektoru saiets te līdz šim nekad nebija bijis, un mums tas būtībā bija liels notikums. Arī laiks noturējās labs, kas īpaši svarīgi bija novada apskates laikā, kad sanāksmes dalībnieki apmeklēja Cesvaines pili, tūrisma centru, divus uzņēmējus. Bet pats galvenais – šajā tikšanās reizē tika pārrunātas ļoti aktuālas tēmas, kā, piemēram, saturīgu skaidrojumu saistībā ar nākamajā gadā gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu sniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kādos termiņos tiks īstenotas iecerētās pārmaiņas, kā veidosies struktūra, kad darbu beigs tagadējās novadu domes, kuras apvienos ar citām pašvaldībām, kā jāsagatavo plānošanas dokumenti, un citiem jautājumiem, – pozitīvi tikšanos vērtē Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats.
Kā zināms, pašvaldību vēlēšanas notiks nākamā gada jūnija pirmajā sestdienā. Jaunās domes ir jāievēlē līdz 1. jūlijam.
– Visvairāk gan uztrauc, kas būs ar pašvaldību darbiniekiem. Jāņem vērā, ka, veicot administratīvi teritoriālo reformu, nevienu nekam nepievieno, bet novadus apvieno. Tiesa, mūsu gadījumā Madonas novads iezīmēts kā vadošais ar lielāko iedzīvotāju skaitu, kaut gan juridiski tā tas nav formulēts. Madona būs jaunizveidotā novada centrs, bet attiecībā uz darbiniekiem – apvienojot jau vajadzētu būt tā, ka visas amata vienības atbilstoši jaunizveidotajai struktūrai būtu jāizvērtē un jānosaka, kuras tiks saglabātas visu tagadējo novadu griezumā, nevis automātiski jāņem tikai no nākamā novada centra. Lai nesanāktu tā, ka darbu zaudētu darbinieki tikai Cesvaines, Ērgļu un Lubānas novada pašvaldībās, bet Madonas novadā viss paliktu pa vecam. Tā vismaz teorētiski nevajadzētu būt, bet, kā būs dzīvē, to jau redzēsim tikai pēc reformas, – uzskata Vilnis Špats.
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pašvaldība jau tagad izstrādā nepieciešamos dokumentus, tāpat teritorijas plānojumu, kas tiks saskaņots, bet arī to apstiprinās jaunievēlētie deputāti.
Sarunas turpinājumā Vilnis Špats uzsver: – No vienas puses, tas ir loģiski, jo tik tiešām jālemj jau jaunievēlētajai domei. Taču nav teikts, ka viss, ko esam darījuši līdz šim, plānošanas dokumentus ieskaitot, tiks atzīts par labu esam. Deputāti lems par kopīgu struktūru, kādas amata vienības saglabāt, kādas varbūt veidot no jauna. Tas pats būs attiecībā arī uz iestādēm, jo tikai dome var par to lemt. Jaunievēlētie deputāti varbūt uzskatīs, ka, piemēram, tik daudz skolu nevajag un varbūt kādas jāslēdz, vai arī jāreorganizē sociālās aprūpes sistēma. Katrā ziņā lēmēji būs jaunievēlētie deputāti, viņi būs tie, kuri lielā mērā noteiks toni jaunizveidotajā nova-
dā.
Bet mēs jau tagad, gatavojoties gaidāmajai reformai, cenšamies iespēju robežās sakārtot struktūru tā, lai apvienojoties to varētu saglabāt arī jaunizveidotajā novadā vai izmaiņas pēc reformas būtu minimālas un cilvēkiem tas būtu mazāk sāpīgi. Likumdošanā nekādas garantijas pašvaldību darbiniekiem šai sakarā netiek paredzētas. Taču, piemēram, Somijā, kur ir notikušas vairākas pašvaldību reformas, ilggadējiem darbiniekiem, lai mazinātu neapmierinātību, tiek paredzēts, ka, paliekot bez darba, piecus gadus maksā vidējo algu, ko pārtrauc maksāt tad, kad darbs tiek atrasts. Tad cilvēkiem vismaz ir kāda drošības izjūta.
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs atzīst, ka situāciju sarežģī tas, ka reformas vienlaicīgi notiek gandrīz visās nozarēs: – Pašvaldību reforma ir viena, tad izglītības reforma, kas arī jau notiek, un ar to saistītā skolu skaita samazināšana. Paralēli tam grib vēl veselības nozari reformēt. Cits jautājums, vai visas tās būs veiksmīgas, bet, ja kas neizdodas, tad jau var atcelt un sākt visu no sākuma. Arī bāriņtiesas vēlas reformēt, daļu funkciju, iespējams, deleģējot sociālajiem dienestiem. Protams, dzīve vienmēr ir attīstībā un kaut kas ir jāmaina, lai nestāvētu uz vietas, bet, ja viss mainās vienlaicīgi, arī darbinieki vairs īsti nesaprot, kā strādāt. Piemēram, pastāv varbūtība, ka ar jauno gadu bāriņtiesās vairs nebūs pieejamas notariālas darbības, nevarēs saņemt dažādus apliecinājumus. Tas gan vēl nav nolemts, bet, ja šāds lēmums tiek pieņemts, iedzīvotājiem tas radīs ne tikai neērtības, bet arī finansiālus izdevumus, ja tad būs jābrauc pie tuvākā notāra uz Gulbeni vai Madonu. Attiecībā uz reformu ir vēl daudz nezināmā, bet jau tagad ir skaidrs, ka dzīve būs citādāka. Noteikti pastiprināsies centralizācija, un arī neērtību cilvēkiem būs vairāk, ja līdz šim pieprasītus pakalpojumus, kā minētās notariālās darbības, vairs nevarēs saņemt dzīvesvietā, bet būs jābrauc uz lielo novadu centriem.
Pozitīvi pašvaldību izpilddirektoru tikšanos Cesvaines novadā vērtē arī Madonas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Āris Vilšķērsts: – Konstruktīva saruna Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas rīkotajā sanāksmē galvenokārt izraisījās par divām lietām – Ministru kabineta noteikumiem, kuri precīzāk regulē sagatavošanos gaidāmajai administratīvi teritoriālajai reformai un tās īstenošanu, ko prezentēja VARAM valsts sekretāre Ilze Oša. Tika skaidroti teritorijas plānošanas jautājumi, administrācijas struktūras izstrādāšana, mērķdotācijas piešķiršanas un pieprasīšanas kārtība, kā arī pašvaldību īpašumu pārņemšana jaunajā lielajā pašvaldībā, to pārreģistrēšana un citi jautājumi jeb tika precīzāk pārrunātas tuvākajā nākotnē sagaidāmās lietas. Runājot par administratīvās struktūras izstrādāšanu, tika aktualizēts jautājums, kā būs ar tagadējiem darbiniekiem – vai tiešām, pievienojoties lielākajam novadam, centrs saglabās tikai savus darbiniekus, bet pārējos samazinās. Tādas bažas izskanēja no mazāko novadu puses. Tika paskaidrots, ka, veicot reformu, novadi netiek pievienoti, bet gan apvienoti, līdz ar to noteikumi ir visiem vienādi. Ja kaut ko mazina, tad attiecīgi ir jābūt izvērtēšanai. Administratīvo struktūru, tāpat nolikumu izstrādā un līdz vēlēšanām apstiprina esošās domes, bet pēc tam, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētie deputāti, mēneša laikā ir jāizšķiras, vai tos apstiprināt uzreiz vai likt kaut ko pārstrādāt, bet mēneša laikā ir jāapstiprina gan nolikums, gan struktūra, un tikai tad var veikt praktiskās darbības attiecībā uz personālijām. Būs arī normatīvie akti par kārtību, kādā veidā tiek izveidotas pagastu valdes, lai arī iedzīvotāji varētu paust savu viedokli un izteikt priekšlikumus budžeta līdzekļu izlietošanai. Tika pārrunāta arī plānotā bāriņtiesu reorganizācija, plašāk pieskaroties bērnu tiesību aizsardzībai.
08.09.2020.