Realizējot AS „Latvijas valsts meži" (LVM) investīciju projektu meža stādu ražošanas jaudu palielināšanai, ir uzsākti jaunās kokaudzētavas „Mežvidi" būvdarbi Jaunkalsnavā. Sākotnēji kokaudzētavā plānots izaudzēt 12,5 miljonus ietvarstādu gadā, nākotnē kāpinot tās jaudu līdz 15 miljoniem kvalitatīvu stādu gadā. Pirmā stādu sēšana plānota nākamā gada martā.
– Pēdējā laikā ir novērota tendence – Latvijā un arī citās valstīs pieaug interese par mežu atjaunošanu ar stādīšanu. Lielie īpašnieki pievērš nopietnu uzmanību tam, ka mežs nevis aug, bet tas ir jāaudzē, un stādīšana ir viens no tiem veidiem. Otrs – mazie īpašnieki, kuri negrib īpašumus pārdot, apvienojas kooperatīvos. Šī kustība ļoti strauji attīstās. Jau šobrīd ir vairāki lielie kooperatīvi. Arī tie, iespēju robežās atkarībā no tirgus situācijas, plāno savu darbību un nosedz platību atjaunošanu, reizēm pat nepiesaistot atbalstu, kas paredzēts, piemēram, mežu kvalitātes uzlabošanai. Šobrīd ir pieejams šāds finansējums, tiek iesniegti projekti, un iedzīvotāji ir ieinteresēti tos īstenot. Nozīmīgs faktors ir arī tas, ka „Latvijas valsts mežu" stratēģija liek domāt vairāk par stādīšanu, īpaši tāpēc, ka šobrīd mums ir pieejams augstas kvalitātes selekcionēts stādāmais materiāls. Uzmanība tiek pievērsta tam, ka lielākas platības ir jāstāda pat vietās, kas agrāk tika atstātas dabiskai atjaunošanai, piemēram, bērzu vai apšu audzes. Selekcionēts materiāls palīdz iegūt kvalitatīvāku koksni lielākos apjomos un arī ātrāk. Līdz ar to pieprasījums pēc stādiem ir audzis, – norāda „LVM Sēklas un stādi" direktors Guntis Grandāns. – Laika gaitā ar stādu kvalitāti ir iekarots arī eksporta tirgus. Lielākoties stādi tiek eksportēti uz Dienvidzviedriju. Arī šis ir svarīgs faktors. Kopumā ir pietiekami liela interese par stādiem, un pieprasījums tikai aug. Esošā kapacitāte LVM kokaudzētavās (deviņas kokaudzētavas) ir no 53 līdz 65 miljoniem stādu gadā. Aizvadītajā gadā tika realizēti 56,3 miljoni stādu. Lielākās LVM kokaudzētavas ir Strenču, Mazsilu kokaudzētava pie Stendes un „Podiņi" Lubānā. Analizējot pieprasījumu, katru dienu esot kontaktā ar potenciālajiem klientiem, diemžēl ir grūti nodrošināt pieprasījumu, un pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums izveidot jaunu kokaudzētavu. Projekts ir apjomīgs. Kokaudzētavas plānotā kapacitāte ir ap 15 miljoniem stādu gadā. Tie būs ietvarstādi. Kokaudzētavā plānots audzēt priežu un egļu ietvarstādus, kas ir pieprasīti mežsaimniecībā, – tos ir ērti stādīt ar rokām, izmantojot speciālus stādāmos stobrus, turklāt tie ir piemēroti arī mehanizētai stādīšanai, kas nākotnē ieņems aizvien nozīmīgāku vietu meža atjaunošanā.
Kā stāsta Guntis Grandāns, darbi noritēs vairākos etapos. Pirmajā etapā tiek plānots izaudzēt 12,5 miljonus stādu, laika gaitā kāpinot apjomu.
– Sākotnēji tiks būvētas piecas siltumnīcas 25 × 100 m un desmit pieaudzēšanas poligoni. Stāds siltumnīcā pavada tikai īsu brīdi. Pēc tam tas tiek nests uz poligonu, kur aug līdz gatavam stādam. Tikmēr siltumnīcā atkal tiek sēti jaunie stādi. Sezonas laikā siltumnīcā tiek izaudzētas trīs aprites, – skaidro Guntis Grandāns.
– Zemes iegāde tika veikta 2019. gada sākumā, un tad arī tika uzsākti projektēšanas darbi, platības notīrīšana, bet šobrīd jau ir sākušies būvdarbi. Ražošanas ēka, kurā notiks stādu šķirošana, sēšanas līnijas, kasešu mazgāšana, stādu glabātavas, arī sadzīves telpas darbiniekiem vēl ir projektēšanas stadijā, un jācer, ka līdz gada beigām tiks izsludināts iepirkums un tiks uzsākti šīs ēkas būvdarbi. Plānots, ka kokaudzētavā ražošana tiks sākta jau martā, jo stādi ir nepieciešami, bet ir vajadzīgs laiks, lai viena aprite izaug. Pavasara sējums līdz stādam ir gatavs rudenī, –
stāsta Guntis Grandāns.
Jaunās kokaudzētavas „Mežvidi" būvniecība būs ieguvums ne tikai stādu pircējiem, bet arī iedzīvotājiem, jo papildus tiks nodrošinātas jaunas darbavietas.
Turpina Guntis Grandāns:
– Uzņēmumam šis ir pietiekami liels izaicinājums, jo stādu audzēšanas apjoms tiek palielināts par aptuveni 30%. Tā būs ceturtā lielākā LVM kokaudzētava Latvijā. Protams, varētu paplašināt jau esošās kokaudzētavas, un tas tiek arī darīts, bet noteicošais ir cilvēciskais faktors, kā dēļ esam piesardzīgi vienā vietā veidot milzīgu ražotni. Tad strauji jādomā par robotizāciju, kas laika gaitā būs neizbēgama. Diemžēl cilvēku kļūst mazāk un arvien grūtāk paliek nokomplektēt labu, zinošu komandu. Piemēram, „Podiņi" ir lielākais darba devējs Lubānas novadā noteiktai cilvēku grupai – sievietēm. Šajā kokaudzētavā vairs nav izteikta sezonalitāte, bet darbinieki tiek pieņemti pastāvīgam darbam. Klasiski kokaudzētavā sāka strādāt, kad zeme atkusa, aprīļa vidū, un sezona noslēdzās septembra beigās, oktobra sākumā. Rudenī bija ļoti ierobežoti stādīšanas apjomi. Tagad jaunā sezona sākas marta vidū, stādu noņemšana ilgst tik ilgi, cik atļauj laikapstākļi. Šķirošana, fasēšana, novietošana noliktavās, apstrāde pret smecernieku bojājumiem citreiz ilgst līdz februārim. Tāpēc tika pieņemts lēmums „Podiņos" pāriet no sezonālajiem darbiniekiem uz pastāvīgajiem. Arī kokaudzētavā „Mežvidi" būs līdzīgi, vairāk būs pastāvīgo darbinieku. Jebkurā gadījumā šī būs lieliska iespēja ne tikai vietējiem, bet arī tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, jo tiks nodrošinātas jaunas darbavietas.
Lai stādi būtu kvalitatīvi, tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas, veikts papildu darbs to pasargāšanai, piemēram, no slimībām un kaitēkļiem.
– Maziem stādiem īpaši kaitīgs ir smecernieks. Visvieglākais veids, kā ar to cīnīties, ir ķīmijas izmantošana. Tā ir toksiska un kaitīga. Ja ir vēlēšanās meža platības sertificēt pēc zaļajiem sertifikātiem, ķīmija nav atļauta. Tāpat ķīmija ir salīdzinoši maz efektīva. Nekas no tā nav efektīvs ilgāk par pusotru mēnesi. Mehāniskā aizsardzība – vaskošana podiņos vai apstrāde ar līmes un smilts maisījumu „Conniflex" – aizsargā stādu vismaz divas sezonas. Tiek sekots līdzi tehnoloģijām, meklēti risinājumi un alternatīvas. Esošās tehnoloģijas tiek uzlabotas, radītas efektīvākas, pēc iespējas mazāk investējot, procesā cenšoties samazināt izmaksas, – skaidro Guntis Grandāns.
Lai gan Kalsnavas kokaudzētava ir vismazākā no deviņām LVM kokaudzētavām, tā, pēc Gunta Grandāna domām, ir visinteresantākā, jo tiek audzēts visplašākais dekoratīvo augu stādu sortiments.
– Skaits ir mainīgs, bet vidēji ap tūkstoš dažādību līdz stādu gatavībai ir realizācijā. Tāpat Kalsnavā ir augu kultūru laboratorija, kurā pamatā tiek audzēta ātraudzīgā apse, bet tirgus ir mainīgs, un šīs apses realizācijas apjomi ir sarukuši. Pašlaik populāras ir krūmu cidonijas, krūmmellenes. Ir noslēgts līgums ar Latvijas Universitāti, un sāksim pavairot Latvijā audzētās rododendru šķirnes. Tāpat šogad pie mums nonāks trīs superbērzu kloni, kas ir ātraudzīgi, ar kvalitatīvu stumbru un kurus ir vērts pavairot. Tas būs ļoti piemērots mežu plantācijām, – uzsver „LVM Sēklas un stādi" direktors. – Lai sasniegtu mūsdienīgu stādu kvalitāti, investīcijas ir nepieciešamas, un tās ir lielas. Privātpersonām tas ir grūti paveicams. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums, kas atmaksājas tikai pēc vairākiem gadiem.
28.08.2020.